Leģendārajam "Baltijas ceļam" - 35, neviennozīmīgi vērtētā nodokļu reforma, "airBaltic" lidmašīnu nosaukumu konkurss, zilais supermēness un citi notikumi, kas saviļņoja sabiedrību

Finanšu ministrijas (FM) sagatavojusi nodokļu politikas pārskatīšanas scenāriju, ar piedāvātajām izmaiņām nākamā gada budžetā plānojot iegūt 116,1 miljonu eiro. Taču projekts saņēmis plašu kritiku.

Kā ziņots, no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu. Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.

Savukārt sadarbības partneru formulētie mērķi darbaspēka nodokļu izmaiņām paredz darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodarbināto skaita palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu caur mobilitātes veicināšanu un neto ienākumu palielināšanu jeb nevienlīdzības mazināšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizējis FM piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nebija prezentēts. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka šāda piedāvājuma apstiprināšanas gadījuma viss, ko esošā koalīcija solīja "par lieliem, pārdomātiem darbiem un strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir vien skaistas runas bez seguma, kas skaidri parāda, ka valdība nevēlas īstenot būtiskas izmaiņas un labot sistēmu".

Savukārt Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un Finanšu nozares asociācija aicina valdību saturiski paplašināt nodokļu reformas piedāvājumu, sarunām atverot arī iespējamas izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī. Minētās organizācijas negatīvi vērtē 16.augusta piedāvāto nodokļu izmaiņu scenāriju, uzskatot, ka tas ne tikai neveicinās valdības izvirzīto tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanu, bet turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

Latvijas uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās eksporta un investīciju pieaugumu, un ir pretrunā ļoti gaidītajai Latvijas ekonomikas transformācijai, kas jābalsta uz augstākas pievienotās vērtības veidošanu.

Plānotā nodokļu reforma, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, var izraisīt nekontrolētu pensionēšanās vecuma celšanu, uzskata ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Vairo" valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs. Viņš norādīja, ka pensiju otrā līmeņa iemaksu potenciālā samazināšana, kas paredz novirzīt 1% pensiju pirmajam līmenim, signalizē par nekontrolētas pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē. Ar esošajām iemaksām pensiju pirmajā līmenī nepietiek finanšu resursu, lai izmaksātu pensijas šī brīža pensionāriem 65 gadu vecumā. Samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, var nākties celt pensionēšanās vecumu krietni straujāk, nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums, un tas ir acīmredzams Latvijas pensiju sistēmas apdraudējums.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, raidījumam "900 sekundes" norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norāda, ka "valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus". "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš. LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, tomēr tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.