Tūristi Ziemupes grāvī, rupjības Carnikavas pieturās, Rēzekne nezālēs: kriminālā province

Savu artavu ceļu sliktā stāvoklī pienes arī daži zemkopji, kuri pat pamanās labību audzēt grāvjos vai tos aizbērt ar akmeņiem, lai “druvu kuģi” pa īsāko ceļu tiktu uz lauka. Visu nesmukāku padara “latvietis vidējais”, kurš pamanās ceļmalas piebārstīt ar dažādiem mēsliem, kā, piemēram, tas nesen notika Vecsaulē un Mārupē, vai arī neatzītie mākslinieki, kuri savus rupjos smērējumus atstāja uz autobusu pieturām ceļa posmā Carnikava-Kalngale. Ne tās patīkamākās sajūtas bija arī tiem, kuri nesen brauca garām Meža ielas skvēram Līvānos vai, kuriem nākas līkumot pa aizaugušās Rēzeknes ielām.

Ziemupē tūristu galamērķis beidzas grāvī

Viesmīlības biznesā Ziemupes pusē strādājošā Kate Poškus sociālajā tīklā “Facebook” sašutusi par Dienvidkurzemes novada ceļu uzturētāju darbu. Viņa publicējusi foto ar grāvī iebraukušu tūristu treileri, kurš nav varējis izlīkumot pa grants ceļu uz vietējās nozīmes ceļa, kas ved no Sakas uz Ziemupi: ““Paldies” Dienvidkurzemes novadam par labi uzturētu ceļu! Jau kurais gadījums šovasar.”

Pēc visa spriežot, “ceļinieki” ir parūpējušies, lai gan pašmāju, gan ārzemju tūristiem Ziemupe, kura ceļotājus valdzina gan ar pirmatnējo pludmali, gan kā latviešu Ziemassvētku vecīša rezidence, paliktu neizdzēšamā atmiņā arī kā vieta, kur iebraukt grāvī. Kāda interneta ironizētāja dod padomu, kā tūrisma iespaidus padarīt vēl aizraujošākus: “Pirms pagrieziena uz šo ceļu vajadzētu audiogidu, kas visiem vācu tūristiem iemāca dziesmu “Man patīk braukt un kratīties”...”

Citi komentētāji gan izsakās racionālāk, uzsverot, ka grants ceļu “trepe” vasaras periodā kļūst problemātiska braucējiem visā pasaulē, kur vasarā laika apstākļi kļūst karsti un sausi, veicinot “trepes” veidošanos!”. Tādēļ pa šādiem ceļiem ar smagu spēkratu, kāds ir arī dzīvojamais treileris, nav ko traukties lielā ātrumā. Savukārt citi norāda, ka nav normāli, ka pa šādu ceļu nākas braukt ar 15 kilometriem stundā un ceļu uzturētājiem nāktos parūpēties, lai grants ceļi vasaras laikā būtu izbraucami. Lūk, daži ieraksti internetā:

* “Gadus 15 atpakaļ, man vācietis zvana... kur jābrauc? Visu biju izstāstījis. Izrādās, beidzas asfalts, un šamam, ofrouds (“ofroud” vāciski – bezceļš). Ceļa nav un āmen! Bet tur pat jau Ziemupe”; “Kur beidzas asfalts, tur sākas komunisma ceļš. Tā tas reāli bija, kad brauca uz kolhozu “Komunisma ceļš””; * “Tieši vietējie ir tie, kas ir dziļi nelaimīgi par šo ceļu - gan dēļ tā, ka pašiem pa tādu ikdienā autiņi jālauž, gan arī dēļ tā, ka daļa tūristu tieši ceļa dēļ “iet gar degunu””; * “Gan Latvija kā valsts, gan Dienvidkurzeme kā novads reklamē sevi tūrisma gadatirgos un izstādēs. Mēs it kā gaidām viesus no kaimiņvalstīm, Eiropas un visas plašās pasaules, bet elementāra lieta kā ceļi mums nav. No Liepājas robežas līdz Sakai caur Ziemupi ved katastrofāls ceļš, tas nozīmē, ka 50 km (kas ir desmitā daļa no jūras piekrastes) praktiski nav pieejama.”; “Jāņem vērā, ka Ziemupē daļa cilvēku strādā tūrisma jomā, Ziemupe ir tūrisma galamērķis. Bez ceļa nekas nesanāks, visos līmeņos ir jāsaprot - gribam vai negribam tūristus te redzēt?”

Vidzemes jūrmalas autobusu pieturas piedzīvo “māksliniecisku” uzbrukumu

Pašvaldības uzņēmums „Carnikavas komunālserviss” ziņo, ka autobusu pieturas no Carnikavas līdz Kalngalei nesen piedzīvojušas “neplānotu māksliniecisko noformējumu”. Sociālajos tīklos publicētas šo „mākslas darbu” foto, bet daļēji aizkrāsotā veidā, jo publiski nebūtu solīdi atrādīt šajā noformējumā ietvertos pilnus tekstus, kuri bija pārsātināti ar ne visai pieklājīgiem vārdiem. „Jāsaka, ka šāda “radošā brīvība” diemžēl nav atbalstāma. „Carnikavas komunālservisa” namdari ir pārkrāsojuši visas pieturas, tagad tās ir atkal tīras un sakoptas. Ja kāds no jums mana šādu “mākslu”, lūdzu, sazinieties ar Ādažu pašvaldības policiju, lai mēs visi varētu turpināt baudīt tīru un sakoptu vidi. Ādažu pašvaldības policijas tālrunis - 27762020. Paldies par sadarbību un lai visiem jauka diena bez neplānotiem mākslas darbiem,” vēsta “Carnikavas komunālserviss”.

Līvānos, Vecsaulē un Mārupē uzdarbojas piemēslotāji

Tikmēr citos Latvijas novados uztraucas par piemēslotāju visnotaļ nosodāmām izpausmēm, kas apkārtni padara nebaudāmi nevis rupjo tekstu, bet atkritumu dēļ. Trešdien, 21. augustā, Līvānos, Meža ielas skvēra šķiroto atkritumu laukumiņā, kas ir paredzēts tikai stiklam un papīram (kartonam), tika patvaļīgi izmesti cita veida sadzīves atkritumi, veidojot neglītu atkritumu kaudzi, ziņo Līvānu vietvara. Pašvaldības policija, reaģējot uz šo faktu, nekavējoties video novērošanas kamerās identificēja vainīgo - baltu busiņu ar dzeltenu “bamperi”. Personai, kas to izdarīja, nāksies ierasties Administratīvo pārkāpumu komisijā un atbildēt par savu rīcību, par ko draud naudas sods.

„Līvānu šķiroto atkritumu laukumos šādi nesankcionēti izmesto sadzīves atkritumu nodošana poligonā ik mēnesi novada pašvaldībai izmaksā ap 900 eiro. Gadā tie jau ir vairāk kā 10 000 eiro, ko labāk taču ieguldīt skaistas vides veidošanā! Aicinām iedzīvotājus būt vērīgiem, neļaut šādi rīkoties citiem un arī pašiem būt godprātīgiem,” mudina Līvānu novada dome.

Savukārt kāds Bauskas novada Vecsaules pagasta iedzīvotājs internetā publicējis ģeolokācijas datus, lai pagasta pārvalde bez problēmām spētu atrast vietu, kur kāds izmetis atkritumus pašvaldībai piederošajā meliorācijas grāvī.

Arī Pierīgā neklājas labāk. Sociālajā tīklā “Facebook” kāds mārupietis pauž sašutumu par ieraudzīto Bērzu ielas autobusu pieturā. Tur kāds pie pieturas novietoto atkritumu urnu, kas paredzēta tikai “sīkiem” atkritumiem, bija apkrāmējis ar saviem atkritumu maisiem, kas, pēc visa spriežot, uz turieni bija nokļuvuši no kādas privātmājas.  Par to liecina arī interneta komentāri: * “Paši Bērzu ielas apkārtnes iedzīvotāji vien būs pieķēzījuši. Kaut kā neticas, ka kāds cits speciāli bruktu uz Bērzu ielu un piemēslotu”; * “Skumīgi, ka cilvēki tā rīkojas. Īpaši tur pat, kur dzīvo”; “Pirms pāris dienām braucu no darba un pamanīju vienu jaunu dāmīti, kas atspērusies stiepa divus melnus, smagus atkritumu maisus. Sapratu, ka izmetīs pieturas atkritumu kastē. Nākošo reizi,ja tā gadīsies, nofotografēšu un ielikšu “Facebook” publiskai apskatei.”

Zemkopji aizar un aizber grāvjus

Bet valsts uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” uztraucas par to, ka daži lauksaimnieki pārāk uzcītīgi parūpējušies par to, lai vairs nebūtu ceļmalas un grāvju, kurus kāds negodprātīgs mēslotājs var arī piegānīt: “Katru gadu Latvijā palielinās lauksaimniecisko darbību rezultātā bojāto autoceļu skaits. Īpaši tas attiecas uz grāvju uzaršanu, kā rezultātā tiek bojāta autoceļa konstrukcija un iznīcināta ūdens atvades sistēma. Tas savukārt ietekmē autoceļu nestspēju un īpaši atkušņa periodos un pavasarī padara to uzturēšanu apgrūtinošu, kad pašiem lauksaimniekiem ir īpaši aktuāla ceļu izmantošana.

Veicot darbības ceļa nodalījuma joslā un aizarot grāvjus, tiek traucēta ūdens novade un tas sāk krāties gan uz ceļa, gan arī applūst apstrādātie lauki. “Latvijas Valsts ceļu” reģionālās nodaļas, veicot ceļu ikdienas pārraudzību, konstatē, piemēram, arī ganību aplokus, kas ierīkoti ceļu zemes nodalījuma joslas robežās, dažviet pat līdz ceļa šķautnei, nelikumīgi ierīkotās nobrauktuves, siena un zaļbarības ruļļus, kas novietoti tiešā ceļa tuvumā, kas savukārt pasliktina satiksmes drošību.

Ceļš ir sarežģīta inženiertehniska būve. Valsts galvenā autoceļa “pīrāgs” ir vairāk nekā metru biezs, zem virsējās asfalta kārtas slēpjas nesošā kārta, salizturīgā kārta un drenējošais slānis. Ceļš tā ir arī ceļa nomale, nogāze, grāvis un grāvja ārējā šķautne. Viss uzskaitītais ir ceļa konstrukcijas sastāvdaļas, kas kopumā nodrošina ceļa kalpošanas kvalitāti. Ja tiek sabojāts kāds no konstrukcijas elementiem, tad sāk ļodzīties visa konstrukcija, ceļa gadījumā tā plaisā, veidojas iesēdumi, tā saucamās “smilšu vannas” un citi defekti. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad, aparot ceļa nomales vai grāvjus, ceļa konstrukcijas, kā arī komunikācijas, kuras nereti atrodas zem ceļa nodalījuma joslas, ir sabojātas. Pieartā lauku mālzeme nobloķē ūdens filtrāciju ārā no ceļa konstrukcijas, un ceļa vietā veidojas vanna. “Uzartie” ceļi rudens pārmitrinātajā periodā nav spējīgi ūdeni aizvadīt uz malām, un paliek reljefa zemākajās vietās. Sabiedrībai kopumā jāsaprot, ka pat ne pārāk labi kopts grāvis, ir saglabājams – tas ir ļoti svarīgi. Pretējā gadījumā zūd funkcionalitāte, un rezultāts ir neapmierinošs visiem, skaidro “Latvijas Valsts ceļu” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes speciālisti.”

“Latvijas Valsts ceļu” Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs Juris Derevjanko saka: “Zemgalē šādu gadījumu skaits samazinās, jo lauksaimnieki saprot, ka apkārt ir līdzenums un bez grāvjiem lauki un ceļi applūdīs. Pagājušajā gadā gan bija viens gadījums, kad zemnieks pamanījās aizart grāvi. Viņam vajadzēja par saviem līdzekļiem to atjaunot. Diez vai otrreiz viņš tik neapdomīgi vairs rīkosies.” 

Bet Kurzemes reģionālās nodaļas vadītājs Arvis Taube norāda, ka bijuši ir bijuši gadījumi, kad piemēram, ierīkotas nobrauktuves no lauka, aizberot grāvi ar akmeņiem. Līdz ar to pavasarī un rudenī ceļš un lauks applūst. Lielākā problēma šobrīd ir vērojama Latgalē. “Katru pavasari ceļi tiek uzarti. Katru gadu runājam ar zemniekiem, ka viņi neveiks lauksaimniecības darbus ceļu konstrukcijā, bet diemžēl ne visi šo vienošanos pilda,” situāciju skaidro “Latvijas Valsts ceļu” Latgales reģionālās nodaļas vadītājs Voldemārs Stirāns. Uz jautājumu, kas vēl tiek darīts, lai šādas situācijas novērstu, viņš norāda, par vietām, kur ceļu apar līdz šķautnei, informācija tiek nodota Valsts policijai. “Policija veic izmeklēšanu un atbilstoši rezultātiem pašvaldību administratīvā komisija veic zemnieka sodīšanu. Tomēr sodi ir salīdzinoši zemi. Pārējos gadījumos mēģinām runāt ar zemniekiem, un vai nu atjaunojam ūdens novades sistēmu par ikdienas uzturēšanas līdzekļiem, vai liekam atjaunot pašiem zemniekiem, kas gan bieži vien ir bezcerīgi,” uzsver Voldemārs Stirāns.

Rēzekni pārņem nezāles

Tikmēr Rēzeknes vietvara satraucas par to, ka pilsēta pārvēršas par nekoptu pļavu un ieaug nezālēs: “Rēzeknes pilsētā jau vairākus gadus ir atcelta prasība pļaut zāli ne retāk kā divas reizes vasaras sezonā, tomēr tas nenozīmē, ka zāles pļaušana vairs nav nepieciešama. Gluži pretēji, zāle ir jāpļauj pēc vajadzības, lai tā nepārsniegtu saistošajos noteikumos “Rēzeknes pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” noteikto garumu (to 8. pants nosaka: “Zāles vidējais garums īpaši koptos zālājos nedrīkst pārsniegt 5 centimetrus, pie ielām piegulošajos zālājos zāles vidējais garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus, pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās zāles vidējais garums nedrīkst pārsniegt 30 centimetrus).

Šo noteikumu ievērošana ir būtiska ne tikai no estētiskā viedokļa, bet arī praktiskā ziņā – gari zālāji bieži vien kļūst par mājvietu kukaiņiem, tai skaitā odiem un ērcēm, kā arī rāpuļiem, kas var apdraudēt iedzīvotājus. Rēzeknes pašvaldības policija atgādina, ka viens no zemes īpašnieku pienākumiem vasarā ir zāles pļaušana kopjamās teritorijās, īpaši koptos zālājos un īpašumam piegulošajos zālājos līdz brauktuves malai (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas).

Pašvaldības policija regulāri uzrauga šo noteikumu ievērošanu un, konstatējot pārkāpumu, dod zemes īpašniekam noteiktu laiku teritorijas sakopšanai. Ja tas netiek izdarīts, īpašniekam var tikt piemērots administratīvais sods.”