Lielais jautājums: „Ko vēl vajadzētu darīt nelikumīgās migrācijas apturēšanai?”
Beidzot ir noslēgusies žoga būve uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Šķiet, ka tieši laikā. Jo šogad no robežas nelikumīgas šķērsošanas, robežsargi jau ir atturējuši vairāk nekā 3600 cilvēkus. Aizturētas arī vairākas imigrantu transportēšanas grupas. Un varam vien minēt, cik imigrantiem ir izdevies caur Latvijas robežu nonākt Eiropā.
Patlaban tieši Latvijas robeža ir tā, caur kuru no Baltkrievijas Eiropā cenšas nonākt liela daļa migrantu. Tādēļ Lielais jautājums: „Ko vēl vajadzētu darīt nelikumīgās migrācijas apturēšanai?” To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – Auto asociācijas prezidentam, Saeimas deputātam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), rakstniekam Jurģim Liepniekam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Andris Kulbergs saka, ka līdz pilnīgai žoga izbūvei vēl ejams tāls ceļš, jo žogs nav tikai ierakti stabiņi un novilktas drātis, līdztekus tam arī jābūt monitoringa sistēmai, vienotam vadības centram, kamerām, droniem, sensoriem un tā tālāk. Šis jautājums jārisina daudz nopietnāk, nevis tik bērnišķīgi, kā pašreiz. Arī Jurģis Liepnieks teic, ka viens pats žogs neko nevar glābt, un mūsu robežsardzei ir lielas problēmas gan ar tehnoloģisko nodrošinājumu, gan ar kadriem. Viņam ir kauns par to, ka Latvijai jālūdz robežas apsardzībai palīdzība gan igauņiem, gan lietuviešiem. Savukārt Pēteris Šmidre teic, ka nelegālajiem migrantiem, kuri pārkāpuši Latvijas robežu, būtu jāpiespriež reāls cietumsods vai viņi jāsūta uz darba nometnēm.
Andris Kulbergs: „Mums ir nopietnas problēmas Iekšlietu ministrijā”
Pabeigts žogs uz mūsu austrumu robežām nenozīmē tikai ierakti stabiņi un novilktas drātis, saka Saeimas deputāts Andris Kulbergs. Šai lietai ir jāpieiet stipri nopietnāk, nekā pašlaik. Tikai viena paša žoga uzstādīšana uz robežas nenovērsīs nelegālo robežas šķērsošanu, līdztekus tam jābūt arī attiecīgai infrastruktūrai – kamerām, sensoriem, droniem, kopīgam vadības centram, monitoringam un tā tālāk, kā to redzam Polijā un Somijā, teic Andris Kulbergs: „Šobrīd tāds metāla žogs vienkārši aizkavē pārkāpējus, nevis viņus attur”. Pēc viņa domām, līdz šādam īstam žogam vēl tāls ceļš ejams un tā būvniecībā pašlaik nav īstais brīdis pieiet „miera laika režīmā”:
„Kad pašreizējā ministru prezidente Evika Siliņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, viņa teica, ka žogs būs gatavs jau pēc gada. Tagad kopš tā laika jau ir pagājis nopietns brīdis.
Un nākošais jautājums – kas ir ar žogu uz Krievijas robežas?
Domāju, ka šim jau jautājumam jāpieiet stipri, stipri nopietnāk, ne tik bērnišķīgi kā šobrīd. Ir skaidri jānodefinē, kas ir pabeigts žogs. Tas ir tad, kad ir visa monitoringa sistēma kopā ar fizisko žogu, kā tas ir Polijā un Somijā. Tikai tad varēsim justies droši. Drošības jautājums nav tikai aizsardzība, bet arī ikdienas iekšlietas, tai skaitā policijas un drošības dienesta darbība, kas var monitorēt arī kiberuzbrukuma, terorisma un diversijas, tai skaitā arī uz robežas, draudus. Mēs nevaram vienu stiprināt, bet par otru aizmirst. Mums ir nopietnas problēmas Iekšlietu ministrijā, nepietiekams uzsvars uz šo. Domāju, ka šobrīd kādam resoram, kas jāņem nost,jo, kā mēs visi labi apzināmies, prioritāte ir drošība.”
Jurģis Liepnieks: „Tas mūsu robežsardzei ir reāls apkaunojums”
Lai apsargātu savu austrumu robežu, Latvija regulāri pieprasa palīdzību no Lietuvas un Igaunijas, un tas kā minimums mums ir apkaunojums, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks un piebilst, ka žogs uz robežas savu funkciju nevar pildīt, ja nav tehnoloģiskais nodrošinājums. Un kāds tas ir, mēs tā īsti pat nezinām, jo viss ir noslepenots kā liels valsts noslēpums.
Skaidrs, ka fiziskais žogs ir tikai viens no nepieciešamajiem elementiem, jo žogs jau neaiztur neko, teic Jurģis Liepnieks. Žogs tikai dod zināmu laiku, lai konkrētajā vietā, kur noticis robežpārkāpums, kas fiksēts ar elektroniskiem līdzekļiem, varētu ierasties cilvēki un bēgļus atturēt vai aizturēt:
„Žogs ir labi, tikai jautājums ir par tehnoloģijām, kas nepieciešamas, lai žogs reāli varētu pildīt savu funkciju, lai tas kaut ko varētu reāli palīdzēt. Viss, kas ar to saistīts, ir nenormālie valsts noslēpumi. Mēs neviens par to oficiāli neko nezinām. Kā saprotu, ir zināmas problēmas ar tehnoloģisko nodrošinājumu uz robežas visos segmentos. Redzu, ka nākamā gada budžetā tam pieprasītas milzīgas summas – kādi 200 miljoni. Tad nu šīs problēmas ir domāts risināt.”
Otrs problēmaspekts ir kadru trūkums – nav robežsargu, kas sargā robežu, atturētu bēgļus:
„Latvija regulāri pieprasa palīdzību no Lietuvas un Igaunijas, pie mums sargāt robežu brauc Lietuvas un Igaunijas robežsargi. Tas kā minimums mums ir apkaunojoši! Mēs esam Baltijas vājākais posms. Vienkārši kauns par to!”
Robežsargu mums trūkst gan dēļ zemajām algām, ko viņiem maksājam, gan dēļ nepietiekamajām sociālajām garantijām. Tas ir tādēļ, ka, ja cilvēks vēlas dienēt, viņš pirmām kārtām izvēlas armiju, nevis robežsardzi. Ja armija dara visu, lai sev piesaistītu cilvēkus, nodrošina konkurētspējīgu algu, tad robežsardzē un iekšlietu sektorā vispār tā ir milzīga problēma, vērtē Jurģis Liepnieks.
Pēteris Šmidre: „Pienācis laiks reālam cietumsodam”
Ir pienācis laiks reālam cietumsodam par nelikumīgu Latvijas robežas pāriešanu, saka Pēteris Šmidre un piebilst, ka kara apstākļos liberālie likumi vairs nestrādā: miera laikā dzīvojam pēc vieniem, bet kara laikā pēc citiem likumiem. Un žoga būvēšana uz Baltkrievijas robežas ir laba mācība, lai mēs apzinātos esam gatavi vai nē kara situācijai.
„Viss tas žoga projekts bija ļoti laba pārbaude tam, vai mūsu robeža ir vai nav gatava hibrīdkaram. Tur norisinās tipisks hibrīdkara piemērs – iepludināt bēgļus un radīt haosu. Un tad mēģināt haosā kaut ko izdarīt. Kad iestājas pilnīgs haoss, tad, protams, būtu vieta stipram vadonim, totalitārismam un ceļam uz autoritārismu. Tas ir viņu mērķis. Tas ir ko krievi māk – bardakā viņi jūtas kā zivs ūdenī,” saka Pēteris Šmidre.
Viņš atgādina, ka reiz uzdevis jautājumu: „Kas norisināsies ilgāk – Ukrainas karš vai mūsu žoga uz robežas būvniecība?”
Žoga būvniecības epopeja mums ir laba mācība tam, lai apjaustu, esam gatavi hibrīdkaram vai nē, kaut kādām diversijām nākotnē, X stundai un tā tālāk, mākam mēs mobilizēties vai nē.
Runājot par nelegālo migrantu plūsmu uz Latviju, uzņēmējs saka, ka ir pienācis laiks domāt par sodu pastiprināšanu par nelikumīgu robežas šķērsošanu: „Ja cilvēkus ķer un sūta atpakaļ uz Baltkrieviju un viņi nāk atkal un atkal, tad tas var notikt bezgalīgi. Par nelikumīgu robežas šķērsošanu pienākas konkrēts cietumsods, darba nometne vai vēl kaut kas. Par starptautisko un valsts likumu pārkāpšanu jābūt sodam. Bet te ir jautājums, vai Eiropas valstis un Eiropas Savienība ir gatava karam? Acīmredzot, ka nē, viss ļoti lēni pielec.” Viņš uzsver, ka kara apstākļos liberālie likumi nestrādā. Gadsimtiem ilgā vēsture pierādījusi, ka jebkura valsts miera laikā dzīvo pēc vieniem, bet kara laikā pēc citiem likumiem un to neņemot vērā Rietumu pasaule droši nejutīsies. Tāpēc tagad būtu jārīkojas pēc šiem „kara laika likumiem”.
Ko Andris Kulbergs, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre saka par nelikumīgo migrāciju un kas būtu jādara, lai to apturētu, skatieties Jauns.lv video.
