Lielais jautājums: „Par kuru kandidātu Latvijai turēt īkšķus ASV prezidenta vēlēšanās?”
Amerikas Savienotajās Valstīs beidzot kļuvis skaidrs, kas rudenī cīnīsies ASV prezidenta vēlēšanās. Pēc esošā prezidenta Džo Baidena izstāšanās no cīņas viņa vietā no Demokrātu partijas nāk Kamala Harisa, bet republikāņus pārstāvēs visiem labi zināmais Donalds Tramps. Tādēļ Lielais jautājums: “Par kuru kandidātu Latvijai turēt īkšķus ASV prezidenta vēlēšanās?”
To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem - Auto asociācijas prezidentam, Saeimas deputātam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), rakstniekam Jurģim Liepniekam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Visi trīs kā vienīgo kritēriju par labu vienam vai otram kandidātam min viņu nostāju Ukrainas jautājumā.
Andris Kulbergs saka, ka mums jāpieliek visi pūliņi, lai Latvijai būtu laba sadarbība ar jebkuru no ASV prezidenta kandidātiem, kurš uzvarēs vēlēšanās, neatkarīgi no tā vai viņš būs republikānis, vai demokrāts un uzsver, ka „Latvijai bijusi diezgan veiksmīga un laba sadarbība gan ar republikāņiem, gan demokrātiem”, bet mums ir svarīga gan vienu, gan otru nostāja Ukrainas jautājumā. Bet tā kā Donalda Trampa komandas darbs galvenokārt ir vērsts uz iekšpolitiku, tad mums drošāk un stabilāk liks justies tas, ja uzvarēs Kamala Harisa. Arī Jurģis Liepnieks teic, ka jātur īkšķi par to, lai vēlēšanās uzvar Kamala Harisa, jo viņa turpinās iesākto ASV kursu – neļaut Ukrainas-Krievijas karam iziet ārpus Ukrainas teritorijas un maksimāli novājināt Krieviju, saglabāt Ukrainas suverenitāti. Savukārt Pēteris Šmidre ir simtprocentīgs trampists, jo demokrāti labi izskatās tikai vārdos, nevis darbos. Un Donalds Tramps varētu būt nopietna “izeja Rietumu pasaulei”, kas tai novērsīs potenciālos draudus.
Andris Kulbergs: “Neziņa liek mums uztraukties”
Mums ir jāpieliek visi pūliņi, lai Latvijai būtu laba sadarbība ar jebkuru no ASV prezidenta kandidātiem, kurš uzvarēs rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Vai tā būtu Kamala Harisa, vai arī Donalds Tramps, saka Saeimas deputāts Andris Kulbergs: “Latvijai izsenis ir bijis svarīgi būt labās attiecībās ar ASV – gan militāri, gan stratēģiski, gan ekonomiski.”
Viņš uzsver, ka Latvijai bijusi diezgan veiksmīga un laba sadarbība gan ar republikāņiem, gan demokrātiem, bet mums ir svarīga gan vienu, gan otru nostāja Ukrainas jautājumā, un tas ir īpaši jāvērtē. Šai ziņā Donalda Trampa vēlētājs ir “patiesībā uz iekšpolitiku vērsts”. Viņam tā īsti neinteresē, kas notiek Ukrainā, viņš pat īsti nezina, kur tāda Ukraina atrodas, viņu interesē iekšpolitikā samilzušie nacionālie jautājumi. Savukārt demokrātu vēlētājs ir daudz vairāk vērsts uz ģeopolitiskiem jautājumiem un šai ziņā Kamalas Harisas uzvaras gadījumā mēs varētu justies drošāk un stabilāk.
Par Donaldu Trampu Andris Kulbergs saka: “Lielākā problēma ir tajā, ka viņš ir neprognozējams, tā ir ģeopolitiska problēma. Mēs nezinām, ko no viņa varam sagaidīt, viņš diezgan strauji var mainīt savu viedokli. Domāju, ka šī neziņa liek mums uztraukties. Tādēļ mums jāpieliek visi pūliņi, lai būtu laba sadarbība ar jebkuru no kandidātiem, kurš uzvarēs vēlēšanās.”
Jurģis Liepnieks: “Viņa nostāja principā sakrīt ar Putina uzskatiem
Donalda Trampa un viņa piedāvātā viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa nostāja “principā tā kā sakrīt ar Putina uzskatiem”, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks un tādēļ teic, ka drošāk, izdevīgāk un stabilāk būtu, ja rudenī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētu demokrāte Kamala Harisa.
Donaldam Trampam būtībā ir vienalga, kas notiek ar Ukrainu, saka Jurģis Liepnieks: “Viņš tā arī teicis tiešā tekstā – mums jāfokusējas uz Amerikas problēmām, un tā tālāk. Tāpēc mums būtu drošāk, izdevīgāk un stabilāk, ja uzvar Kamala Harisa. Iemesls tam ir tīri ģeopolitisks, drošība... Zinu, ka man iebildīs (tie, kas atbalsta Donaldu Trampu). Viņi teiks: tad, kad viņš bija ASV prezidents, mēs no ASV saņēmām palīdzību gan tiešā veidā, gan no NATO salīdzinoši vairāk nekā pie citiem ASV prezidentiem. Mums tad beidzot parādījās aizsardzības plāns. Tā ir taisnība. Bet vienlaicīgi mēs zinām, kāds politiķis ir Donalds Tramps. Viņš ne vienmēr ir slavens ar gudriem, pārdomātiem un “dziļiem” lēmumiem. Nešaubīgi (viņa laikā) bija labas vienošanās, piemēram, Ābrahāma vienošanās par situācijas normalizēšanu Tuvajos Austrumos. Bet zinām, ka bija arī tādas ne pārāk pārdomātas lietas, kā tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi. Un tagad tādu pašu attieksmi viņš demonstrē pret Ukrainu.”
Donalds Tramps saka, ka var panākt Ukrainas-Krievijas kara izbeigšanos 24 stundu laikā, vērtē Jurģis Liepnieks: “Bet kā viņš piedāvā šo karu izbeigt? Te ir tā sauktā dubultā ultimāta stratēģija. Tātad, es Krievijai piedāvāšu piekrist apturēt darbību uz esošās frontes līnijas, izbeigt tālāku ofensīvu un vienoties ar ukraiņiem par tādu vai citādu mieru. Ja ukraiņi tam nepiekritīs, tad es viņiem vairāk nedošu palīdzību, Tā kā viņiem būs jāpiekrīt tam, ko es saku. Savukārt, ja krievi nepiekritīs, tad es Ukrainai iedošu visu un tad krievu tikai dabūs (pēc pilnas programmas). Bet šī dubultā “automātu stratēģija” izgāžas brīdī līdzko neviens nepiekrīt. Ja ne viena no pusēm nepiekrīt, tad ko tu dari? Kas notiks tai 25. stundā?”
Savukārt Donalda Trampa piedāvātā viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa uzskati principā sakrīt ar Kremļa diktatora Vladimira Putina nostāju, norāda rakstnieks, vai vēl trakāk – viņam ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar kaut kādu tur Ukrainu. Līdz ar to Donalda Trampa uzvaras gadījumā, mums rastos vienīgi bažas un uztraukums. Tādēļ jātur īkšķi par to, lai vēlēšanās uzvar Kamala Harisa, jo viņa turpinās iesākto ASV kursu – neļaut Ukrainas-Krievijas karam iziet ārpus Ukrainas teritorijas un maksimāli novājināt Krieviju, saglabāt Ukrainas suverenitāti.
Pēteris Šmidre: “Putina uzbrukums Ukrainai nebūtu iespējams bez ASV piekrišanas”
Uzņēmējs Pēteris Šmidre saka, ka viņš ir simtprocentīgs trampists un vēlas, lai ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Donalds Tramps, jo demokrāti labi izskatās tikai vārdos, nevis darbos. Viņš ļoti kritiski vērtē pašreizējā ASV prezidenta, Džo Baidena rīcību Ukrainas kara sakarā, jo Krievija nekad nebūtu uzbrukusi Ukrainai bez ASV piekrišanas. Ja Džo Baidena valdība tam arī nav nedevusi zaļo gaismu, tad klusa tās piekrišana Krievijas agresijai gan bijusi.
“Pilnīgi piekrītu Donaldam Trampam, ka Vladimira Putina uzbrukums Ukrainai vispār bija iespējams ja ne sarunu ceļā ar ASV, tad vismaz ar Savienoto Valstu piekrišanu gan viennozīmīgi. Tādēļ mums abām rokām vajag balsot par Donaldu Trampu,” saka uzņēmējs un teic, ka līdz šim šaubījies, kuru pusē nostāties – demokrātu vai republikāņu, nebijis ne par vieniem, ne par otriem. Bet tad pēc Džo Baidena un Donalda Trampa priekšvēlēšanu teledebašu noklausīšanās viņš viennozīmīgi ir Donalda Trampa pusē. Viņš varētu būt nopietna “izeja Rietumu pasaulei”, kas tai novērsīs potenciālos draudus, pārliecināti saka Pēteris Šmidre.
Vērtējot Džo Baidena, kad viņš vēl nebija atteicies no kandidēšanas ASV prezidenta amatam, un Donalda Trampa priekšvēlēšanu debates, uzņēmējs saka, ka demokrātu un republikāņu teiktais un uzvedības veids būtiski atšķiras: “Ja Tramps runā par to, ko vajag izdarīt, tad demokrāti, ieskaitot pašreizējo kandidāti, runā to, ko auditorija grib dzirdēt. Un tā ir milzīga starpība. Demokrāti visu sola pareizi, bet nekas nenotiek. Domāju, ka pašreizēja ASV valdība priekš tādas valsts kā ASV vispār nav rīcībspējīga. Tramps arī nav īpaši simpātisks, ne savas runas veida, ne visa pārējā dēļ, bet viņš absolūti konkrēti izklāstīja savu programmu – gan to, ko viņš izdarījis, gan to, ko taisās darīt. Tas ir galvenais secinājums no debatēm. Trampam bija absolūta taisnība tajā, ka šodien neviens neciena Savienotās Valstis, tajās neieklausās. Pamata problēma ir tajā, ka lielākajai pasaules valstij pšreiz nav teikšanas. Līdz ar to parādās viens karš, otrs karš un tā tālāk.”
Pēc Pētera Šmidres uzskata, Vladimira Putina uzbrukums Ukrainai vispār nebija iespējams bez ASV piekrišanas. Pašreizējā demokrātu valdība mierīgi noskatījās kā Krievija uzbruka Ukrainai. Džo Baidena valdība bija gatava tam, ka krievi ieņems Kijivu, bet tai pašā laikā visiem stāstīja, ka palīdzēs Ukrainai. Šeit nu vārdi no darbiem atšķīrās. Brīdī, kad sākās Ukrainas pretuzbrukums reāli no ASV puses tika pārtraukta ieroču piegāde, un to citādāk kā par nodevību nevar nosaukt.
Vienlaikus Pēteris Šmidre norāda, ka ASV palīdzības Ukrainai ietvaros, amerikāņi ukraiņiem nav piegādājuši nevienu ieroci, kas tikko ražots rūpnīcā. Viss nācis tikai no noliktavām, tātad, līdz ar to amerikāņi nav iztērējuši šim mērķim nevienu dolāru: “Nu tāda līmeņa absurds un populisms!”
Ko Andris Kulbergs, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre saka par ASV prezidenta amata kandidātiem, viņu izredzēm un nostāju arī Latvijai svarīgos jautājumos, skatieties Jauns.lv video.