Krasi pieaudzis klaiņojošo bērnu skaits, izplatītākie noziegumi – zādzības
foto: LETA
Valsts policijas automašīna.
Sabiedrība
2024. gada 9. augustā, 06:51

Krasi pieaudzis klaiņojošo bērnu skaits, izplatītākie noziegumi - zādzības

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

"Rīgā bērni no veikala "Lats” nozog ziedumu kārbu", "Pusaudžu izrēķināšanās Imantā”, "Bars filmē kā sit 12 gadus vecu meiteni” – tā ir tikai daļa no ziņu virsrakstiem, kas nonākuši sabiedrības uzmanības centrā un kuros iesaistīti bērni. Statistika gan izrādās vēl skaudrāka – 2023. gadā ieslodzīto nepilngadīgo skaits palielinājies.

Krasi pieaudzis klaiņojošo bērnu skaits, izplatītā...

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par bērniem, 2023. gada beigās 8 842 personas bija izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, no tām 271 persona jeb 3,1 % bija nepilngadīgie. Nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu vidū visizplatītākās bija zādzības – 124 gadījumi. Tas ir nedaudz vairāk nekā 2022. gadā, kad tika reģistrētas 112 bērnu veiktas zādzības.

Nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu vidū izplatītākās zādzības

VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Vita Vīlistere Jauns.lv norādīja, ka būtībā ikvienu policistu var iesaistīt situācijā, kurā ir darbs ar bērnu, kas, iespējams, pastrādājis likumpārkāpumu. 
Primāri tie vienmēr būs likumsargi, kuri ir atsaukušies uz izsaukumu un ieradušies notikuma vietā. Izsaukumiem, kuros iesaistīti nepilngadīgie, ir cita pieeja, norāda VP pārstāve.

"Šādos gadījumos, VP reaģējot, tiek piesaistīti likumīgie pārstāvji - nepilngadīgās personas vecāki vai aizbildņi. Ja tas nav iespējams, tad bāriņtiesa, psihologs. Izņēmums gan ir tad, ja pastāv aizdomas, ka bērns ir cietis tieši no likumīgajiem pārstāvjiem," piebilst Vīlistere.

Ja Latviju salīdzina ar Baltijas valstīm vai Eiropas Savienību (ES), izteiktu atšķirību statistikā neesot. "Arī mums dominē nepilngadīgo izdarītie likumpārkāpumi, kas saistīti ar īpašuma drošību - zādzības, piemēram, tirdzniecības objektos, iekļūšana īpašumā bez atļaujas, kas ir retāk. Atkarību izraisošo vielu lietošana un vardarbības gadījumi arī ir starp biežāk fiksētajiem pārkāpumiem. Starp Baltijas valstīm šīs tendences ir līdzīgas. Latvijā likumsargi koncentrējas uz problemātiku, nodarījuma nopietnību nevis skaitliskumu. Piemēram, ja mums būs 10 zādzības un trīs vardarbības incidenti, prioritāri darbam būs šie te vardarbības incidenti," paskaidro VP pārstāve.

Uz pusi palielinājies to bērnu skaits, kuri ubago un klaiņo

Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā pieejamā informācija liecina, ka 2023. gadā ir palielinājies reģistrēto bērnu skaits, kuru dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ (2023. gadā – 540 bērni, 2022. gadā – 439 bērni), un palielinājies to bērnu skaits, kuri ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas varētu izraisīt prettiesisku rīcību (2023. gadā – 103 bērni, 2022. gadā – 53 bērni).

Palielinājies ieslodzīto nepilngadīgo skaits

Saskaņā ar Tiesu administrācijas datiem, 2023. gada beigās bija notiesātas 148 nepilngadīgas personas, kas ir par 16,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Turklāt nepilngadīgo personu īpatsvars visu notiesāto personu vidū samazinājies no 3,5 % 2022. gadā līdz 3,3 % 2023. gadā. Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem palielinājies ieslodzīto nepilngadīgo skaits – no 23 ieslodzītajiem nepilngadīgajiem 2022. gadā (veidojot 0,7 % no ieslodzīto kopskaita) līdz 30 ieslodzītajiem nepilngadīgajiem 2023. gadā (veidojot 0,9 % no ieslodzīto kopskaita).

Komentējot nepilngadīgo motīvus pārkāpt likumu un tieši tendences Latvijā, Vīlistere norāda, ka nereti neceļos aizved aktivitātes grupās.

"Vienatnē bērnam, pusaudzim var nebūt nekādu iezīmju, motivāciju, kas varētu mudināt pārkāpt likumu, taču saejot kopā, var izveidoties apstākļi, kuros rodas šāds pamudinājums. Tā ir gana bieža vienojoša pazīme," piebilst VP speciāliste.

"No pieredzes vadoties, varu droši apgalvot, ka bērni nepiedzimst ar šādām tendencēm, svarīga ir audzināšana, skolu, vecāku un vides aspekts. Svarīgi ir arī, ka skolas negaida visu no vecākiem un vecāki negaida visu no skolas. Šeit ir jāsadarbojas," skaidro Vīlistere. "Lielākā daļa nepilngadīgo, kuri nonāk policijas redzeslokā, jau iepriekš ir saskārušies ar būtiskām problēmām izglītības iestādē vai ģimenē."

Pēdējo 20 gadu laikā likumsargu darbs ar nepilngadīgajiem ir nevis mainījies kvantitātē, bet savā specifikā. "Šis darbs ar nepilngadīgajiem ir kļuvis citādāks. Pat pirms desmit gadiem nebija tādu izaicinājumu, kairinājumu kā šodien - dažādu atkarību izraisošo vielu, datoru, viedierīču interneta atkarība. Šim visam ir jāseko līdzi un arī policijas darbā ar nepilngadīgajiem jāņem vērā, jāanalizē," norāda VP pārstāve.

VP pārstāve gan norāda, ka viena pati policija šo problēmu nevar atrisināt. Tas ir starpinstitūciju darbs.