Indiešu studentu skaits desmit gadu laikā pieaudzis 16 reizes. Cik tērē indietis, lai nokļūtu Rīgas universitātē?

Kādos tempos Latvijā pieaug studentu no Indijas skaits mūsu augstskolās, var redzēt Centrālās statistikas pārvaldes datu tabulās: 2015. gadā – 429, 2016. gadā – 714, 2017. gadā – 1233, 2020. gadā – 2152. 2021. un 2022. gadā bija kritums – viņu skaits mūsu augstskolās bija zem diviem tūkstošiem (2021. gadā - 1702, 2022. gadā – 1753), bet pērn atkal sākās straujš kāpums.

Sākas izglītības eksports uz Indiju

Indiešu studentu skaits Latvijā sāka pieaugt pirms desmit gadiem, kad mūsu ārlietu resors un augstskolas nolēma studentu skaitu kritumu kompensēt ar ārvalstu studentu piesaisti. Un uzsvars galvenokārt tika likts uz Indiju. Tas arī attaisnojās, jo tagad Latvijas augstskolās vislielākais ārzemju studentu skaits ir tieši no Indijas. Pirms 11 gadiem – 2013. gada martā Ārlietu ministrijā notika seminārs „Eksporta ABC – izglītības eksports uz Indiju”, kurā sprieda par to, kā Latvijas augstskolām piesaistīt indiešu studentus, kurā piedalījās vairāk nekā 30 Latvijas augstskolu pārstāvji.

Atklājot semināru, Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs - vēstnieks Jānis Mažeiks apliecināja Ārlietu ministrijas gatavību palīdzēt Latvijas augstākās izglītības iestādēm ārvalstu studentu piesaistē. Viņš informēja, ka pateicoties Ārlietu ministrijas konsulārajai misijai 2012. gadā, Indijas studentu skaits Latvijas augstskolās gada laikā ir pieaudzis astoņkārtīgi, un informēja klātesošos par ministrijas plānu atvērt vēstniecību Indijā, kas būtiski veicinātu izglītības pakalpojumu eksportu uz Indiju (Latvijas vēstniecība Indijā tika atklāta 2014. gadā).

Akadēmiskās informācijas centra direktore Baiba Ramiņa sājā seminārā informēja par līgumprojektu par Latvijas un Indijas sadarbību augstākās izglītības jomā, kā arī par izglītības dokumentu atzīšanu (2016. gadā arī tika izstrādāta Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības Sadarbības programma augstākās izglītības jomā). Tā nu Rīgas universitāšu durvis tika plaši atvērtas indiešiem.

Tramplīns uz pārtikušu dzīvi

Bet Indija jau nav tepat kaut kur blakus, un indiešu jauniešiem ir jāvelta ne mazums pūļu un naudas, lai nokļūtu līdz Latvijai. Ja viņiem ir daudz naudas, tad tā jau nebūtu problēma, bet, kā zināms, Indijā ļaudis ir ne sevišķi pārtikuši. Tā kā doties studēt uz Latviju var ne jau tie trūcīgākie (vismaz pēc vietējiem mērogiem). Jaunajiem indiešiem jau izsenis kā studiju sapņu mērķis ir „vecā Eiropa”, Amerikas Savienotās Valstis vai Austrālija. Tomēr tur studiju maksa ir nesalīdzināmi augstāka, nekā Rīgā. Tādēļ viņi nu sākuši izvēlēties Latviju, kā „tramplīnu” uz daudz pārtikušākām valstīm. Bet, lai nokļūtu līdz Latvijai, izvēlētos studiju programmu un nokārtotu dokumentus, jaunietim bieži vien ir jāiztērē nauda, kas līdzvērtīga vidējā indieša gada algai, ko samaksāt vietējiem izglītības konsultantiem jeb aģentiem. Un šo naudu ģimenei it nebūt nenākas viegli sarūpēt. Ja Latvijā studējošā indieša ģimenei nauda būtu pārpilnam, tad jau labāk izvēlēties studijas, piemēram, Lielbritānijā, kur nav jānopūlas ar svešvalodas mācīšanos (angļu valoda ir viena no divām Indijas oficiālajām valsts valodām) un kur arī izglītības līmenis augstāks: Anglijā studiju gads izmaksā no 8100 līdz 41 800 eiro, kamēr Latvijā vien no 3000 līdz 8000 eiro (leapsholar.com).

Indijā ir daudz augstākās izglītības konsultantu firmas, kuras aizgūtnēm reklamē studijas arī Latvijā. Un ne jau tādēļ, ka rūpējas par savas valsts jauniešu izglītību, bet gan tādēļ, lai pirmām kārtām no viņiem iekasētu naudu. Bieži vien piedāvājuma reklāma ir pārāk uzskaistināta, lai atbilstu īstenībai. Lūk, kāds citāts: * „Latvijas spēcīgā ekonomika absolventiem piedāvā lieliskas darba izredzes. Valstī ir plaukstoša tehnoloģiju nozare un arvien pieaugošais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem dažādās nozarēs. Nodarbinātības dienesta darbinieki meklē studentus ar plašu prasmju kopumu. Studenti var meklēt dažādas prakses Latvijā. Daudzi starptautiski uzņēmumi var piedāvāt arī prakses vietas. Starptautiskie studenti var strādāt 20 stundas nedēļā nepilnu darba laiku. Pēc absolvēšanas studenti, kuri absolvējuši Latvijas augstskolas, varētu saņemt darba atļauju un strādāt daudzos korporatīvajos uzņēmumos, piemēram, bankās, viesnīcās, tirdzniecības uzņēmumos un citur.” (leapsholar.com)

Bez latviešu valodas varot iztikt

Te nu jāteic, ka viss nemaz tik rožaini nav. Ja nu paveicas, tad tas ir izņēmums, nevis likumsakarība. Tāpēc indiešu studenti strādā mazkvalificētu darbu, vairumā gadījumu kā „Bolt”/„Wolt” kurjeri vai kafejnīcās. Viņi sociālajās vietnēs sūkstās, ka jāsastopas ar rasistiskiem izlēcieniem, dzīvošanu kopmītņu šaurībā un nespēju atrast darbu. Viņi aicina neatdod naudu viltīgajiem izglītības aģentiem, kuri vilina ar rožainiem stāstiem par Latviju.

Šie izglītības aģenti arī grēko tai ziņā, ka viņi it nebūt jauniešus, kuri vismaz vairākus gadus plāno pavadīt Latvijā, nemudina kaut vismaz elementārā līmenī apgūt Latvijas valsts valodu. Pēc reklāmu tekstiem viņi indiešiem ļauj noprast, ka Latvijā pilnīgi pietiek vai nu ar angļu vai krievu valodu: * „Lai gan oficiālā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, tur varēsiet ērti justies, izmantojot krievu un angļu valodu”. (studyinlatvia.in); * „Angļu valoda ir plaši izplatīta visā Latvijā. Tas palīdzēs jums pārvietoties vairumā gadījumu. Taču oficiālā valoda ir latviešu valoda, savukārt krieviski valstī runā arī ļoti daudz cilvēku.” (upgradabroad.com) Tā nu indietis, ierodoties Latvijā, var justies „nepatīkami pārsteigts” vai „rasistiski aizskarts”, ja viņam šeit, lūkojoties pēc darba iespējām, tiek pieprasītas arī latviešu valodas zināšanas kaut viselementārākajā līmenī.

Par iekārtošanu Eiropas universitātē – gada alga

Tā kā Indijā ir pārpārēm jauniešu, kuru mērķis ir izrauties no dzimtenē valdošās nabadzības un doties studēt uz Rietumvalstīm, tad tur arī ir simtiem dažādu augstākās izglītības konsultantu un aģentu firmu, kas vervē jauniešus studijām uz ārvalstīm. To starpā valda liela konkurence un arī maksa par to pakalpojumiem var svārstīties no dažiem tūkstošiem rūpiju līdz vairākiem simtiem tūkstošu rūpiju (pēc pašreizējā kursa 100 000 rūpiju atbilst 1090 eiro), kas vidējam indietim ir pasakaina bagātība. Tas nozīmē, ka indiešu studentam par nokļūšanu līdz Latvijas augstskolai var nākties atvadīties no summas, kas līdzvērtīga gada studiju maksai.

Un tā indietim nav maza summa. Pēc viena no pasaules vadošā biznesa žurnāla „Forbes” datiem šī gada sākumā dažādos Indijas štatos vidējā darba alga svārstījās no 10 līdz 20 tūkstošiem rūpiju (110-220 eiro) mēnesī. Protams, augsti kvalificēti speciālisti Indijā var pelnīt mūsu naudas izteiksmē no 10 līdz 20 tūkstošiem eiro gadā, bet tas ir izņēmums. Tā kā indiešu ģimenei, lai tā savu atvasi varētu sūtīt skoloties uz Eiropu, ir jāatvadās no gadu gadiem krātiem ietaupījumiem.

Pendžābieši izvēlas Latviju

Jauns.lv jau rakstīja, ka Ziemeļindijas laikraksts „The Indian Express” pērnā gada 9. septembrī vēstīja („Behind Punjabis opting for European countries: cheaper course fee, open borders”), ka pēdējos gados divas Eiropas Savienības nelielās valstis - Latvija un Malta – ir kļuvušas par indiešu studentu, sevišķi no Pendžābas štata, galamērķi. Indieši par labu studēt Latvijā izvēlas tādēļ, ka pie mums, salīdzinot ar citām Eiropas augstskolām, ir zemāka mācību maksa, un kā bonuss ir arī tas, ka mēs esam Šengenas zonā. Pārsvarā pendžābieši studē inženierzinātnes, biznesa vadību un informācijas tehnoloģijas (IT) angļu valodas studiju grupās (tādas tiek piedāvātas Latvijā studējošiem ārzemniekiem).

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, pagājušā mācību gada sākumā Latvijā studēja 72 945 studenti, no kuriem 10 653 jeb 14,6% bija no ārvalstīm. Absolūtais ārzemju studentu vairākums bija no Indijas – 2676, aiz viņiem otrajā vietā ar 1266 studējušiem bija uzbeki, kam ar daudz mazāku skaitu (zem tūkstoša, virs 500) sekoja zviedri, ukraiņi un vācieši. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norādījusi, ka Latvijā ik gadu pēc studijām paliek aptuveni 500-600 augstskolu absolventu ar ārzemju pilsonību, no tiem lielai daļai tas saistīts ar privātiem iemesliem. Vēl daļa atraduši darbu šeit, bet daļa prasa pagarināt uzturēšanās atļauju, lai varētu meklēt darbu Latvijā.

Puse no Latvijā studējošiem indiešiem pērn mācījās Rīgas Tehniskajā universitātē (1318), salīdzinoši liels indiešu studentu īpatsvars bija arī privātajās augstskolās: biznesa augstskolā „Turība” (485), Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (302) un Ekonomikas un kultūras augstskolā (138). Ārpus Rīgas visvairāk indiešu studentu bija Liepājas universitātē (66) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā (53). Dominējošā daļa studēja otrā cikla programmās, tas ir – maģistranti un doktoranti: 2092 no 2676 studējošiem. Par to, cik Indijas studentu būs 2024./25. akadēmiskajā mācību gadā, Izglītības un zinātnes ministrija pauda: „Ārvalstu studentiem ir savs uzņemšanas grafiks un kārtība, un dažādās augstskolās tas var atšķirties. Taču, cik var redzēt Ārvalstīs izsniegto dokumentu reģistrā studētgribētājiem no Indijas, šobrīd nav indikāciju prognozei, ka studējošo skaits no Indijas varētu būtiski mazināties.”