Kur paliek pamesto kapavietu pieminekļi un apmales?

Jauns.lv šo jautājumu uzdeva vairākām Latvijas pašvaldībām, kuras atbild par savā teritorijā esošajām „mūža mājām”. Pašvaldība regulāri apseko tās īpašumā esošās kapsētas un tur esošās kapavietas. Ja kāda kapavieta netiek ilgstoši apkopta, tad tā tiek aktēta vairākus gadus pēc kārtas. Ja pēc zināma laika, par to neviens neliekas zinis un to neaprūpē, tad pašvaldībai ir tiesības kapavietu ierādīt citam, kurš tur var veikt virsapbedījumu.

Šajās pamestajās, nekoptajās kapavietās ir arī pieminekļi un akmens apmales, bet Latvijā nav vienotas politikas šajā jomā un pašvaldības pati savos noteikumos nosaka, kas ar šo kapavietu aprīkojumu notiek. Vienviet tas tiek atstāts, kur ir, un tam, kuram tiek ierādīta jaunā kapavieta pašam jānospriež, kas ar to darāms, citviet to novāc pašvaldība un uzglabā vai nu vietvaras noliktavā vai arī sadrupina, lai veiktu kādu darbus, piemēram, ceļu remontu, citviet tos piedāvā savākt gribētājiem. 

Liepājas Kapsētu pārvalde direktors Mairis Plūksna Jauns.lv pastāstīja, ka līdz šim pilsētas apsaimniekotajās kapsētās tikai nedaudzas nekoptās un aktētās kapavietas ir piešķirtas citiem kapavietu uzturētājiem: „Pārsvarā tie ir seni apbedījumi un attiecīgi arī šo kapavietu aprīkojums ir sliktā stāvoklī un nolietojies, vai arī tās ir bez aprīkojuma. Noslēdzot kapavietas uzturēšanas līgumu ar jauno kapavietas uzturētāju, kapavieta tiek piešķirta ar visām vecajām kapavietas apmalēm (ja tādas ir) un tās demontēšana, vai atstāšana ir kapavietas uzturētāja ziņā. Attiecībā uz pieminekļiem (patlaban neviena aktēta kapavieta ar pieminekli citam kapavietas uzturētājam nav piešķirta). Kapsētu pārvalde plāno demontēt šos pieminekļus un vēl kādu noteiktu laika periodu tos saglabāt gadījumam, ja tomēr pēc kāda laika piesākās kāds apbedītā tuvinieks.”

Siguldas novada pašvaldības Teritorijas attīstības pārvaldes Kapsētu pārvaldības nodaļas vadītāja Edīte Švalkovska Jauns.lv skaidroja: „Pirms nodot nekoptās, pilnu aktēšanas posmu izgājušās kapavietas citiem uzturētājiem jaunu apbedījumu veikšanai pašvaldība izvērtē konkrēto kapavietu - atrašanās vietu, virsapbedījumu iespējamību, kapavietā esošā labiekārtojuma kultūrvēsturisko nozīmi un stāvokli. Ja kapavietā ir piemiņas akmens ar kultūrvēsturisku nozīmi, kapavieta tiks saglabāta pašvaldības valdījumā un kopšanā, un netiks nodota citiem apbedījumiem. Ja kapavietā ir labiekārtojums - piemiņas akmens, plāksnes, apbedījumu vietu apmales, soliņi un cits - tie, praksē ar tuvu 100% ticamību, ir sliktā stāvoklī (bojāti, iedrupuši vai pilnībā sabirzuši, salauzti, erodēti, puvuši (koka detaļu gadījumā) un tā tālāk), un pašvaldība, pirms konkrētajā vietā veicama jauna (virs) apbedījuma (bērēm), sakops kapavietu, nogriežot atvases, koku sējeņus, novācot labiekārtojumu detaļas, plastmasas vāžu, stikla sveču atlūzas un citus atkritumus, tos sašķiros un utilizēs atbilstoši konkrētā atkritumu veida utilizācijas kārtībai. Aktēšanu kā pilnvērtīgu procesu (Siguldas pašvaldībā aktēšanas laiks - pieci gadi) uzsākām 2018.gada nogalē, tādēļ pagaidām, kamēr praksē ar aktēto kapavietu nodošanu citiem uzturētājiem virsapbedījumu veikšanai nodarbojamies nepilnu gadu, pieredze ir niecīga un uzskatāma par maznozīmīgu.”

Ventspils labiekārtošanas kombināta Apbedīšanas biroja vadītājs Jānis Mihailovs Jauns.lv pastāstīja: „Ventspils valstspilsētas pašvaldības kapsētās pamatā no jauna tiek ierādītas tikai tādas senas, pamestas un/vai nekopotas kapavietas, kur laika gaitā tikpat kā nav saglabājies kapavietas aprīkojums. Līdz šim vēl nav bijis tāds gadījums, ka nāktos ierādīt esošu kapavietu, kur vēl saglabājies piemineklis, piemiņas plāksne vai citi vides elementi. Gadījumā, ja, ierādot kapavietu, tajā ir saglabājušās iepriekšējā apbedījuma apmales paliekas, tad par to sakārtošanu turpmāk ir atbildīgs jaunais kapavietas īpašnieks. Vairumā gadījumu kapavietas sakārtošanu jaunam apbedījumam veic kapavietas īpašnieka nolīgts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.”

Jelgavas pašvaldības uzņēmuma „Pilsētsaimniecība” sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brūvere Jauns.lv pastāstīja: „Ja nekopta kapavieta aktēšanas rezultātā pārgājusi pašvaldības valdījumā, par tās kopšanu atbild kapsētas apsaimniekotājs. Sākotnēji tā ir zāles pļaušana, lapu un citu atkritumu vākšana. Kapavietas  un kapa kopiņu apmales uzreiz netiek demontētas. Jaunais kapavietas uzturētājs, izvēloties kapavietu, izvērtē, vai esošais kapavietas aprīkojums atstājams vai demontējams. Ja aprīkojums demontējams, tad šos darbus veic kapsētu apsaimniekotājs uzreiz pēc kapavietas ierādīšanas. Atstātais kapavietas aprīkojums, tāpat kā kapavieta, ir bez maksas. Nevajadzīgais kapavietas aprīkojums līdz utilizācijai tiek novietots speciālā tam norādītā vietā. Ja kādam citam kapavietas uzturētājam demontētais kapavietas aprīkojums ir noderīgs, to var paņemt bez maksas.”

Tā kā par aprīkojuma likteni, kas atrodas aktētajā kapavietā, jāinteresējas pie kapsētas īpašnieka vai pārvaldnieka – konkrētajā gadījumā pašvaldības attiecīgajā pārvaldē. Atkarībā no pašvaldības nekoptās kapavietas parasti tiek taktētas trīs-piecus gadus pēc kārtas pirms tās tiek piešķirtas citiem. Katru gadu tiek sagatavots apsekošanas akts un kapavieta marķēta ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarota persona pēc pēdējā akta sagatavošanas neierodas pie kapsētu apsaimniekotāja, kapavietas uzturēšanas tiesības iepriekšējam īpašniekam tiek anulētas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā un tiks ierādīta citam uzturētājam.

Atbilstoši Civillikumam, kapu aprīkojums, tātad arī piemineklis, ir to personu īpašums, kas to ir uzstādījušas. Tomēr šī norma neattiecas uz tiem cilvēkiem, kuri ilgāku laiku nav apmeklējuši piederīgā kapu kopiņu, nav to kopuši un tādēļ tā tikusi aktēta.