Lielais jautājums: “Kā mazināt ēnu ekonomiku?”

Līdz ar to Lielais jautājums: “Kā mazināt ēnu ekonomiku?” To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – Saeimas deputātam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Aigars Rostovskis saka, ka valstī ir nepieciešams ieviest saprotamu un saprātīgu nodokļu politiku, kas uzņēmēju nevis mudinātu domāt par biznesa slēgšanu un emigrāciju, bet gan iziet no kriminālās ēnu ekonomikas. To var izdarīt elementāri – ieviešot “desmitās tiesas” nodokli. Andris Kulbergs teic, ka ēnu ekonomika Latvijā ir sasniegusi milzīgus sērgas apmērus, un lai to apkarotu ir vajadzīga vesela armija – viens pats Valsts ieņēmumu dienests ar to nespēs tikt galā. Pēteris Šmidre norāda, ka no ēnu ekonomikas jau necieš cilvēki, bet gan valsts budžets, un tāpēc jautājums: ar kādām metodēm un līdz kādam līmenim būtu jācīnās ar ēnu ekonomiku.

Andris Kulbergs: “Lai šo sērgu apkarotu ir vajadzīga armija”

Ēnu ekonomika Latvijā ir milzīga sērga, saka Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), kurš vienlaikus ir arī biedrības “Auto asociācija” vadītājs. Viņš teic, ka autoservisu nozarē vien 96% ir ēnu ekonomika, un, lai to apkarotu, ir vajadzīga vesela armija. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar to viens pats galā nevar tikt.

“Ēnu ekonomika Latvijā ir milzīga sērga, mums tā ir viena no lielākajām visā Eiropā, un arī Baltijā līdz šim tā patstāvīgi ir bijusi lielākā. Ēnu ekonomika nogalina konkurenci, tā ir rokas bremze attīstībai. Tā ļoti daudzās nozarēs fundamentāli izjauc spējas normāliem uzņēmumiem eksistēt. Varu pateikt par savu nozari, ka autoservisu sektorā ēnu ekonomika ir 96% no tirgus. Mums ir bijuši mēģinājumi ienākt autoservisu ķēdēm, arī pašu latviešu ķēdēm rasties, bet visi ir izmiruši dēļ pastāvošās ēnu ekonomikas. Šo pētījumu veicām pirms desmit gadiem, un arī tagad nekas nav mainījies. Un nemainīsies,” teic Andris Kulbergs.

Ēnu ekonomikas gangrēna ir aizgājusi pārāk tālu un tā neļauj darboties tiem, kuri grib strādāt legāli: “VIDs jau vairs ar to nav spējīgs tikt galā, tur vajag armiju. Auto servisu nozarē ēnu ekonomika sastāda 200 miljonus eiro gadā, lietoto automašīnu sektorā – ap 25 miljoniem. Zinām, cik tas ir arī ēdināšanas sfērā, būvniecībā, apsardzē un citās pakalpojumu sfērās.

Produktivitāte mums ir zema tādēļ, ka katrs piektais cilvēks ir iesaistīts ēnu ekonomikā. Viņš strādā vienā legālā darbā un pēc tam otrajā, trešajā darbā nelegāli. Līdz ar to viņa produktivitāte stipri krītas. Pie tādas ēnu ekonomikas mūsu produktivitāti uzcelt ir vienkārši neiespējami!”

Deputāts izbrīnīts par Latvijas ēnu ekonomikas apkarošanas plānā uzstādītiem vairāk nekā pieticīgiem mērķiem – trīs gadu laikā atgūt 120 miljonus eiro, ja “ēnu” autoservisu sektorā vien gadā apgrozās 200 miljoni. Viņš teic, ka šis plāns nav nekāds ēnu ekonomikas apkarošanas projekts. Ja grib apkarot ēnu ekonomiku, ir jābūt sistemātiskam darbam, jārada vieglāki apstākļi nodokļu politikai jeb slogam: “Bet kādi šobrīd signāli? Nodokļu palielināšana, kas ir ēnu ekonomikas katalizators.”

Viņš atgādina procesu, kāds notika, kad dižķibeles laikā paaugstināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi no 18 uz 21%: Pacēlām PVN procentlikmi un palika interesanti shēmot, atkal palielinājās ēnu ekonomikas īpatsvars, kurš Baltijā jau sāka mazināties.” Lai mazinātu ēnu ekonomiku, mums būtu jāiet Igaunijas ceļš – skaidrās naudas apriti aizstāt ar digitalizāciju, radīt vieglus apstākļus nodokļu samaksai, lai tas nav tik birokrātiski. Arī šādos apstākļos no ēnu ekonomikas iznāk daudzi, kuriem jāmaksā lieli nodokļi, teic deputāts.

Aigars Rostovskis: “Katru ceturto jau cietumā neieliksi”

Šobrīd Latvijā ēnu ekonomikā, pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta Andra Kulberga novērojumiem, ir iesaistīts katrs ceturtais iedzīvotājs. Un katru ceturto jau cietumā neieliks. Tāpēc ir nepieciešami adekvāti, nevis “šķībi lēmumi”, kas izskaustu ēnu ekonomiku, nevis tikai runāt par to, ka visiem jāmaksā nodokļi un tos neiekasēt.

Viņš aicina valstī ieviest nodokļu “desmito tiesu”: “Uzliekam 10%. Respektīvi tā sistēma ir vienkārša: (uzņēmēja) bankas kontā ienāk, teiksim, 100 eiro, no tiem desmit eiro aiziet valstij, bet 90 eiro paliek cilvēkam. Tā uzreiz var atrisināt šo ēnu ekonomikas problēmu, kura sastāda 25 procentus.” Apmēram 92% mūsu valsts uzņēmumu apgrozījums ir līdz vienam miljonam eiro, patiesībā Latvijas ekonomija ir tāda mikro jeb mazā biznesa ekonomika, saka Aigars Rostovskis.

Ieviešot “desmitās tiesas” nodokli šiem uzņēmumiem, mēs mazajam biznesam atvieglosim nodokļu slogu un tam vairs nebūs jādomā par biznesa slēgšanu vai aizbraukšanu no valsts. Tāpat šī sistēma arī likvidēs uzblīdušo publisko sektoru, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir iekasēt šos nodokļus: “Bet jūs (valdība) visu laiku runājat par to, ka visiem vajag maksāt vienādus nodokļus, bet tai pašā laikā jūs izvēlaties nepaņemt neko. Tā vietā ir nulle, un pēc tam brīnāties, ka ekonomika ir tāda, kāda tā ir.”

Patiesībā ēnu ekonomika pastāv visā pasaulē, un tam ir dažādi iemesli, saka Aigars Rostovskis. Ir arī pat tāda teorija, ka saprātīga ēnu ekonomika jau nav nekas briesmīgs, jo pēc tam tajā esošā nauda caur “otro soli”, caur tirdzniecību ienāk legālā apritē. Ja ieviestu šo 10% nodokli mazajam biznesam, tad ēnu ekonomika tuvotos nullei un ekonomiski aktīviem cilvēkiem nodokļu slogs būtu saprotams un vieglāk panesams, nebūtu motivācija palikt ēnu ekonomikā. Tad ēnu ekonomikā paliktu tikai “krimināli orientēti cilvēki”, kuru dzīvesveids un bizness ir būt “ārpus likuma”. Un likumsargiem ar viņiem būtu jāstrādā, bet:

“Šobrīd tas apjoms ir tāds, ka ēnu ekonomikā nodarbojas katrs ceturtais, un, es atvainojos, katru ceturto tu cietumā neieliksi.” Ēnu ekonomikas lielais īpatsvars ir saistīts ar to, ka ir pieņemti “šķībi”, nevis gudri valdības lēmumi, rezumē Aigars Rostovskis.

Pēteris Šmidre: “Cilvēkiem no ēnu ekonomikas sliktums nerodas”

Rādot dažādus pētījumus par ēnu ekonomiku, uzņēmējs Pēteris Šmidre, secina, ka uz pārējo Eiropas un Baltijas valstu fona ēnu ekonomikas apmēros Latvija it nebūt neizskatās tik traģiski: mēs neesam saraksta pašā apakšgalā ar vislielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru. Ēnu ekonomika, protams, ir slikti, tā jāpakaro. Tikai jautājums, kā to darīt?

Pirms runāt par ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanas plāniem, uzņēmējs aicina tikt skaidrībā, cik liela daļa mūsu ekonomikas ir ēnā. Un šai ziņā informācija un dati ir atšķirīgi. Lincas universitātes (Austrija) ekonomikas profesora un ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini liecina, ka 2022. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 19,9%, bet Igaunijā 22,74% un Lietuvā 22,36%. Bet pēc Rīgas ekonomikas augstskolas pētnieku vērtējuma 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā sastādīja 26,5 % no visas ekonomikas apjoma. Tātad, starpība – septiņi procenti, kas ir visnotaļ daudz. “Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka metodoloģija, pēc kuras tiek aprēķināts ēnu ekonomikas īpatsvars, ir diezgan sarežģīta. Jā mēs vadāmies pēc latviešu pētnieku datiem, tad tas nozīmē, ka katra ceturtā rūpnīca mums nemaksā nekādus nodokļus vai vispār neko neražo. Nu, ļoti grūti ticēt tādiem datiem,” rezumē Pēteris Šmidre.

Šādu datu atšķirība, pēc viņa ieskatiem ir saistīta ar vairākiem iemesliem - aplokšņu algām, patiesā apgrozījuma neatklāšanu un administratīvām kļūdām, nekorekti uzrādot nodokļu maksājumus. Mēs it nebūt Eiropā neesam ar vislielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru – aiz mums vēl ir vēl 12 valstis, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks. Protams, ēnu ekonomika ir slikti un ar to nav ko lielīties. Vienīgais, ko ar ēnu ekonomiku ir jādara, ir ar to ir jācīnās. Tas, ka vairāk ekonomiski attīstītās valstīs ēnu ekonomika ir zemāka, saistīts ar to, ka tās ir vairāk attīstītas. Tāpēc ekonomikas attīstība būtu tas, uz ko mums jātiecas.

“Bet cilvēkiem jau no ēnu ekonomikas sliktums nerodas, sliktums rodas valstij, jo tā neiekasē nodokļus. Ēnu ekonomikā nopelnītā nauda apgrozās. Problēma ir tāda, ka no tās nav samaksāti nodokļi. Un no tā cieš budžets, nevis cilvēki,” saka Pēteris Šmidre.

Optimistiskajā variantā, pilnībā izskaužot ēnu ekonomiku, valsts budžets papildus 16 miljardiem varētu iegūt vēl piecus miljardus. Tas ir fantastiski, bet vai mēs šo mērķi varam sasniegt? “Vai pilnībā izskaužot ēnu ekonomiku mūsu budžets iegūs? Tad, kad mēs pasludinājām cīņu ar naudas atmazgāšanu bankās, ko mēs izdarījām? Tās bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, vienkārši pazuda,” saka Pēteris Šmidre un ieskicē varbūtēju neiepriecinošu ainu – uzņēmumi bankrotēs, cilvēki aizies uz maksātnespēju, viņiem uzliks soda naudas un tā tālāk. Mēs paliksim ar nulles ekonomiku, budžets nepalielināsies, būs tāds pats kā līdz šim: “Ar ēnu ekonomiku ir jācīnās. Tikai jautājums, ar kādām metodēm un līdz kādam līmenim?”

Ko Andris Kulbergs, Aigars Rostovskis un Pēteris Šmidre saka par ēnu ekonomikas problēmām, un kā viņu ieskatā to var samazināt, skatieties Jauns.lv video.