Liebritānijas slimnīcas uzgaidāmajā telpā mirušās Ingas Rublītes dvīņu māsa nespēj pieņemt viņas nāvi
Latviete Inga Rublīte mira pārpildītā Liebritānijas slimnīcas uzgaidāmajā telpā. Viņas dvīņu māsa Inese Briede apgalvo, ka nespēj samierināties ar notikušo.
Ingas Rublītes dvīņu māsa Inese Briede intervijā BBC atzīst, ka jautājumi ap māsas nāvi palikuši neatbildēti.
Jauns.lv jau rakstīja, ka 39 gadus vecā latviete Inga Rublīte bija tikai kārtējā paciente pārpildītā Lielbritānijas slimnīcā, kas gaidīja ārsta vizīti. Pēc savas nāves latviete ir kļuvusi teju par traģisku simbolu tam, cik pārslogota realitātē ir Lielbritānijas Nacionālā Veselības dienesta sistēma.
Inga tika atrasta bezsamaņā, apsegusies zem mēteļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta uzņemšanas uzgaidāmajā telpā vairāk nekā astoņas stundas pēc ierašanās. Informācija par to, kas notika ar sievieti stundās pirms viņas nāves, šokējusi Ingas draugus un ģimeni.
Runājot no Latvijas, Inese Briede BBC saka: "Mana ģimene domāja, ka viņi saņems kaut kādas atbildes un dusmas un viss pazudīs, bet nē. Sistēma mūs ļoti pievīlusi. Manuprāt, man ir vairāk jautājumu nekā pirms izmeklēšanas."
Latviete Karalienes medicīnas centrā Notingemā pavadījusi visu nakti, pēc tam, kad 19. janvārī pulksten 22.30 ieradās ar stiprām galvassāpēm, reiboni, paaugstinātu asinsspiedienu un vemšanu. Kad pēc septiņām stundām, ap plkst. 5.30, tika izsaukts viņas vārds, viņa neatsaucās, un personāls Ingu izrakstīja, uzskatot, ka viņa ir nogurusi no gaidīšanas un devusies mājās. Taču stundu vēlāk viņa tika atrasta, raustāmies krampju lēkmē un zaudējusi samaņu.
Inga steidzami tika nogādāta intensīvās terapijas nodaļā, taču viņa bija piedzīvojusi asinsizplūdumu smadzenēs un asiņošana bija tik spēcīga, ka ārstiem nebija iespēju operēt. Pēc divām dienām, 22. janvārī, viņu atzina par mirušu, kad tika atslēgti dzīvību atbalstošie aparāti.
Inese atzīst, ka "nespēj samierināties" ar to, kā māsa aizgājusi. "Domāju, ka slimnīcai īsti nav atbildes par to, kas tovakar notika," viņa sacīja.
Vairāk nekā sešus mēnešus pēc māsas nāves Inese saka: "Inga bija pozitīva persona. Viņai bija ļoti, ļoti laba humora izjūta - viņa varēja daudz smieties." Abas kopā 2004. gadā pēc skolas beigšanas pārcēlās uz Angliju no Latvijas, kur uzauga kopā ar vēl pieciem brāļiem un māsām.
Kad Inese pēc četriem gadiem pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Latvijā, Inga nolēma palikt. Tā bijusi pirmā reize, kad abas bijušas šķirtas, taču palikušas tuvas viena otrai un ik dienas sazinājušās caur videozvaniem. "Mēs nekad nestrīdējāmies - domājām tāpat. Pat tajos videozvanos mēs varējām vienkārši pasmieties."
Inese stāsta, ka pēdējais videozvans ar māsu bijis naktī, kad Inga nonākusi slimnīcā un sūdzējās par spēcīgām galvas sāpēm.
Pēc mēģinājuma viņu sasniegt nākamajā dienā māsas telefonā atbildēja medmāsa. Briede devās uz Angliju, lai, pēdējo reizi būtu pie māsas gultas. "Kad viņi izslēdza tos aparātus, viss vienkārši noklusa. Mēs raudājām tik daudzas stundas, bet tajā brīdī neviens neraudāja."
Viņai pievienojušies arī Ingas Rublītes abi dēli, kuri, pēc viņas teiktā, bijuši labākais, kas ar viņu jebkad noticis, māsu raksturojot kā "lepnu mammu".
Inga strādājusi par dispečeri kādā noliktavā un krājusi naudu mājai. "Viņa tik ļoti strādāja un visi, kas Ingu pazina, pirmais, kas ienāca prātā, vienmēr bija viņas smaids. Viņa nekad nesūdzējās," sacīja Inese.
"Ingas stāsts vēl nav beidzies - ne mūsu ģimenei," viņa piebilda.
