Vai Ingu Rublīti varēja glābt? Zināms tiesas slēdziens lietā par divu bērnu mātes nāvi Liebritānijas slimnīcas uzgaidāmajā telpā

Koroners secinājis, ka ārsti divas reizes palaida garām iespēju glābt pacientes dzīvību, vēsta "The Guardian". Izmeklēšanā par 39 gadus vecās Ingas Rublītes nāvi noskaidrots, ka viņa mirusi no dabiskiem cēloņiem, taču medicīnas darbiniekiem nav izdevies astoņu stundu laikā atpazīt "noturīgus un eskalējošus smadzeņu asiņošanas simptomus".

Notinghamšīras tiesas izmeklētāja asistente Dr. Elizabete Didkoka sacīja, ka Rublīti vajadzēja izmeklēt vecākajam ārstam un nosūtīt uz galvas skenēšanu, uzreiz pēc sievietes ierašanās Kvīnsas medicīnas centrā 19. janvāra plkst. 10.30 vakarā.

Kad Rublīti aptuveni divos naktī apskatīja medmāsa un ziņoja, ka viņai ir stipras sāpes, sieviete bija tūlīt jānogādā pie ārsta, viņa sacīja. "[Rublītei] bija pastāvīgi un eskalējoši smadzeņu asiņošanas simptomi, kas netika atpazīti," sacīja Didkoka, piebilstot, ka tovakar nodaļa bijusi "pārmērīgi aizņemta". "Uz ārsta vizīti gaidīja 76 pacienti, un kopumā visā nodaļā samazināja medicīnas darbinieku skaitu."

Didoka secināja, ka Rublītei neilgi pirms atrašanas bija sākusies smaga asiņošana smadzenēs, kas izraisīja viņas nāvi. "Ja viņa būtu uzņemta izmeklējumam, kā tam vajadzētu būt, viņa vienalga būtu piedzīvojusi pēkšņu spēcīgu asiņošanu."

Jauns.lv jau vēstīja, ka divu bērnu māte Inga Rublīte tika atrasta bezsamaņā, apsegusies zem mēteļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta uzņemšanas uzgaidāmajā telpā vairāk nekā astoņas stundas pēc ierašanās. Informācija par to, kas notika ar sievieti stundās pirms viņas nāves, šokējusi Ingas draugus un ģimeni.

Latviete Notingemas medicīnas centrā pavadījusi visu nakti, pēc tam, kad 19. janvārī pulksten 22.30 ieradās ar stiprām galvassāpēm, reiboni, paaugstinātu asinsspiedienu un vemšanu. Kad pēc septiņām stundām, ap plkst. 5.30, tika izsaukts viņas vārds, viņa neatsaucās, un personāls Ingu izrakstīja, uzskatot, ka viņa ir nogurusi no gaidīšanas un devusies mājās. Taču stundu vēlāk viņa tika atrasta, raustāmies krampju lēkmē un zaudējusi samaņu. 

Inga steidzami tika nogādāta intensīvās terapijas nodaļā, taču viņa bija piedzīvojusi asinsizplūdumu smadzenēs un asiņošana bija tik spēcīga, ka ārstiem nebija iespēju operēt. Pēc divām dienām, 22. janvārī, viņu atzina par mirušu, kad tika atslēgti dzīvību atbalstošie aparāti.

"Tas ir oficiālais nāves datums, bet es domāju, ka viņa būtībā nomira šajā uzgaidāmajā telpā," sacīja Rublītes dvīņumāsa Inese Briede. "Neviens viņai nepalīdzēja. Un, kad viņi viņu atrada, bija jau par vēlu."

"Lai gan viņa nebija tieši redzama no uzņemšanas nodaļas galda, viņa neatradās nomaļā nostūrī, cilvēki bija apkārt un gāja garām," sacīja Notingemas universitātes slimnīcas uzticības ārsta vietnieks Dr. Džons Volšs. "Vakarā nedēļas nogalē var būt vairāki cilvēki, kuri guļ apsegušies ar mēteli vai segu, laikam garām ejošais personāls nenovērtēja, ka zem tā ir ļoti slima dāma."

Viņš sacīja, ka nav "skaidras standarta procedūras", kā reaģēt personālam, ja pacients neatsaucas uz savu vārdu, taču plānots veikts izmaiņas, lai novērstu līdzīgu incidentu atkārtošanos.

Vietas, kur sēdēja Rublīte, ir pārceltas, un personālam tagad 30 minūšu laikā nākas reaģēt, ja pacienti neatsaucas, savukārt tie, kas guļ zem mēteļiem, tiks uzmodināti, lai pārbaudīt viņu pašsajūtu.

Volšs sacīja, ka Rublītes nāve "ļoti smagi skārusi personālu", un viņi strādā "izaicinošos apstākļos", lai pārvaldītu pieaugošo pacientu pieprasījumu. "Ne jau ļaunprātības dēļ viņa tika ignorēta. Kavēšanās dēļ esam viņai nodarījuši pāri, par to nav šaubu," viņš sacīja.

Notingemas universitātes slimnīcu uzticības medicīnas direktors Dr. Manjets Šehmārs sacīja: "Mēs vēlētos izteikt sirsnīgu līdzjūtību Ingas ģimenei par viņu zaudējumu. Lai gan asiņošanas smadzenēs dēļ iznākums diez vai būtu bijis citāds, mums nākas samierināties ar to, ka Ingas aprūpē bija palaistas garām iespējas, un patiesi nožēlojam, ka neizpildījām standartus, kurus cenšamies sasniegt."

"Mēs atzīstam, ka ir reizes, kad mūsu slimnīcas ir pakļautas ārkārtējam spiedienam, kas var ietekmēt pacientus. Mūsu komandas turpina nopietni strādāt, lai uzturētu drošus pakalpojumus un uzlabotu pacientu plūsmu mūsu iestādēs."

Inese Briede stāstīja, ka viņai bijušas ļoti tuvas attiecības ar savu dvīņumāsu, par spīti attālumam. "Mēs runājām pa telefonu trīs, četras reizes dienā," atceras Inese. Abas dvīņumāsas uz Lielbritāniju pārcēlās 2004. gadā pēc vidusskolas pabeigšanas Latvijā. 2008. gadā Inese pārcēlās atpakaļ uz dzimteni, bet Inga palika uz dzīvi Lielbritānijā, kur arī izveidoja ģimeni. 

Inga Rublīte Lielbritānijā nodzīvojusi 20 gadus un pasaulē laidusi divus dēlus, kurus tagad audzinās zēnu tēvs. 

19. janvāra pēcpusdienā Inga bija sazvanījusies ar māsu un jau tad sūdzējusies par galvassāpēm. Vakarā tās tikai pastiprinājās un Inga vairs nespēja ne ēst, ne mierīgi nosēdēt. "Viņa izmērīja asinsspiedienu, un tas bija augsts, es teicu, lai nekavējoties brauc uz slimnīcu. Māsa izsauca ātro palīdzību, taču pārslogotības dēļ neviena ekipāža nevarēja ierasties. Ingu uz slimnīcu aizveda kaimiņiene," atklāj Inese. 

Kaimiņiene stāstīja, ka tajā vakarā, braucot uz slimnīcu, Rublītei bija reiboņi un vemšana, un, kad viņas ieradās slimnīcā ap pulksten 22.30, viņu pārbaudīja medmāsa, kura izmērīja temperatūru un asinsspiedienu. Lai gan kaimiņiene kopā ar Ingu uzņemšanā nosēdēja divas stundas, viņai nācās doties mājās pie bērniem, tāpēc Inga tika atstāta viena.

"Man šķita, ka atstāju viņu drošā vietā, ka ārsti palīdzēs un viss būs kārtībā. Tai vajadzēja būt visdrošākajai vietai, bet mēs neapzinājāmies, cik tas ir nopietni," stāsta Ingas kaimiņiene. 

Ingas dvīņumāsa no rīta vairākkārt zvanīja māsai, un ap pulksten 7 no rīta "FaceTime" zvanu uztvēra medmāsa, kura teica, ka kādam nekavējoties jāierodas slimnīcā. Fonā viņa redzēja māsas kājas uz slimnīcas gultas.

Briede arī atklāja, ka ārsti divas reizes viņai teikuši, ka, ja māsa būtu ārstēta ātrāk, viņa būtu izdzīvojusi.