Indiešu students: “Lai izdzīvotu Latvijā, absolūtais minimums ir 600-700 eiro mēnesī”

Ziemeļindijas laikraksts „The Indian Express” pērnā gada 9. septembrī rakstīja („Behind Punjabis opting for European countries: cheaper course fee, open borders”), ka pēdējos gados divas Eiropas Savienības nelielās valstis - Latvija un Malta – ir kļuvušas par indiešu studentu, sevišķi no Pendžābas štata, galamērķi.

Pendžābieši izvēlas Maltu un Latviju

Indieši par labu studēt Latvijā izvēlas tādēļ, ka pie mums, salīdzinot ar citām Eiropas augstskolām, ir zemāka mācību maksa, un kā bonuss ir arī tas, ka mēs esam Šengenas zonā. Pārsvarā pendžābieši studē inženierzinātnes, biznesa vadību un informācijas tehnoloģijas (IT) angļu valodas studiju grupās (tādas tiek piedāvātas Latvijā studējošiem ārzemniekiem):

„Apvienotā Karaliste (Lielbritānija) vienmēr ir bijusi studentu iecienīts galamērķis, un vairākas tur esošās universitātes un koledžas jau ilgu laiku ir piesaistījušas starptautiskus studentus. Tomēr pēdējos gados arī vairākas citas Eiropas valstis ir atvērušas savas augstskolas un koledžas starptautiskiem studentiem, piedāvājot kursus angļu valodā, nevis attiecīgajās nacionālajās valodās.

Lai gan studenti no Pendžābas vienmēr ir bijuši ieinteresēti studēt tādos sen iecienītos galamērķos kā Kanāda, Austrālija, ASV, Lielbritānija un Jaunzēlande, daži studenti, kuri nevar nokļūt šajās valstīs, tagad izrāda interesi par Somiju, Zviedriju, Dāniju, Franciju un Vāciju,” raksta „The Indian Express”. Bet pendžābieši vairāk par labu Latvijai un Maltai sliecas tāpēc, ka tur maksa par mācību gadu ir no 3000 līdz 5000 eiro. Šo naudu viņi ir sakrājuši dzimtenē, vai arī to viņiem piešķir vecāki, bet ikdienas tēriņus, kas veido ap 600-700 eiro mēnesī, viņi cenšas nopelnīt Rīgā.

Kāds students vietējā interneta forumā raksta, ka Latvija un Malta ne tikai piedāvā kursus angļu valodā, bet arī uzņem studentus ar nepilnībām izglītībā. Turklāt šīs valstis „kalpo kā vārti uz citām Eiropas valstīm”. Pēc „The Indian Express” rakstītā, vairums indiešu studentu pēc studijām Latvijā dodas strādāt un dzīvot uz „vecās Eiropas” valstīm - Portugāli, Spāniju, Vāciju, Franciju, Norvēģiju un Zviedriju, kur ir lielākas iespējas nopelnīt un nav „jānopūlas” ar latviešu valodas mācīšanos, pietiek vien ar angļu valodas, kura ir viena no divām Indijas valsts valodām (līdztekus hindi valodai), zināšanām. Līdz ar to arī „Bolt” un „Wolt” kurjeri vairumā gadījumā latviski spēj pateikt vien pāris vārdu.

Paliek daudz laika strādāšanai

Indiešu studentiem klātienes mācības notiek trīs vai četras dienas nedēļā pa četrām līdz sešām stundām. Tas nozīmē, ka viņi trīs dienas nedēļā var strādāt. Kāds indiešu students interneta tērzētavā reddit.com atzīst: „Tā ka paliek daudz laika, lai strādātu nepilnu darba laiku. Jūs noteikti varat strādāt apmēram trīs dienas nedēļā.” Tomēr darba iespēju nav daudz, sevišķi Latvijas valsts valodas nezināšanas dēļ. Bieži vien vienīgā iespēja ir strādāt par „Bolt” vai „Wolt” ēdienu piegādes kurjeriem. Var nopelnīt 400-700 eiro mēnesī: „Kas nav daudz, bet studentam, ja vienu istabu īrē vairāki un sadala izmaksas dzīvošanai, vajadzētu pietikt.” Vēl kāds atklāj: „Godīgi sakot, ja jums nav vecāku, kas varētu jūs kaut daļēji atbalstīt, jūs varat dzīvot nelegālā hostelī kopā ar 30 citiem cilvēkiem no Indijas vai Pakistānas. Un gala izmaksas ir atkarīgas no tā, cik maksā kopmītnes. Es teiktu, ka absolūtais minimums mēnesī ir 600-700 eiro.”

Indiešu studentu skaits Latvijā – tikpat cik Rūjienā iedzīvotāju

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, pagājušā mācību gada sākumā studēja 72 945 studenti, no kuriem 10 653 jeb 14,6% bija no ārvalstīm. Absolūtais ārzemju studentu vairākums bija no Indijas – 2676, aiz viņiem otrajā vietā ar 1266 studējušiem bija uzbeki, kam ar daudz mazāku skaitu (zem tūkstoša, virs 500) sekoja zviedri, ukraiņi un vācieši.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē norāda, ka Latvijā ik gadu pēc studijām paliek aptuveni 500-600 augstskolu absolventu ar ārzemju pilsonību, no tiem lielai daļai tas saistīts ar privātiem iemesliem. Vēl daļa atraduši darbu šeit, bet daļa prasa pagarināt uzturēšanās atļauju, lai varētu meklēt darbu Latvijā.

Salīdzinot pēdējos četrus gadus, Latvijā studējošie Indijas valstspiederīgie ir pieaugošā skaitā. 2023. gadā Latvijā studēja 2676 indiešu studenti, 2022. gadā – 1705, bet 2021. gadā – 1650. Puse no viņiem studēja Rīgas Tehniskajā universitātē (1318), salīdzinoši liels indiešu studentu īpatsvars bija arī privātajās augstskolās: Biznesa augstskolā „Turība” (485), Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (302) un Ekonomikas un kultūras augstskolā (138). Ārpus Rīgas visvairāk indiešu studentu bija Liepājas universitātē (66) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā (53). Dominējošā daļa studēja otrā cikla programmās, tas ir – maģistranti un doktoranti: 2092 no 2676 studējošiem. Tas nozīmē, ka Latvijā studē apmēram tikpat daudz indiešu, cik cilvēku dzīvo Rūjienā.

Par to, cik Indijas studentu būs 2024./25. akadēmiskajā mācību gadā, IZM pauž: „Ārvalstu studentiem ir savs uzņemšanas grafiks un kārtība, un dažādās augstskolās tas var atšķirties. Taču, cik var redzēt Ārvalstīs izsniegto dokumentu reģistrā studētgribētājiem no Indijas, šobrīd nav indikāciju prognozei, ka studējošo skaits no Indijas varētu būtiski mazināties.”

Rīgas universitātes par Indijas studentiem

Biznesa augstskolas „Turība” Attīstības direktore Vineta Vītoliņa Jauns.lv pauda: „Vidēji studiju gadā „Turība” studē ārvalstu studenti no 40-45 valstīm. Galvenokārt studenti ir no Āzijas un Eiropas, bet pie mums studē studenti arī no Dienvidamerikas, Ziemeļamerikas un Āfrikas. TOP5 valstis, no kurām visvairāk studē - Indija, Ukraina, Šrilanka, Vācija un Itālija. Starptautiskie studenti „Turībā” galvenokārt studē maģistra un doktora programmās. Ja raugāmies par to, kuras studiju programmas izvēles ārvalstu studenti no Indijas (kopumā šādi studenti ir 879), tad topa programmas ir: * „Business Psychology and Human Resource Management in Entrepreneurship, Strategic Communication Management, Communication management” (biznesa vadība; doktora studija programma); * „Computer Systems, Business Administration” (datorzinības; doktora,maģistra, bakalaura studiju programmas); * „International Communication Management, Business Logistics Management, Tourism Strategic Management (starptautiskā komunikācija, tūrisms; maģistra studiju programmas) un „Tourism and Hospitality Management” (tūrisma un viesmīlības vadība; bakalaura studiju programma).

Raugoties piecu gadu periodā, uzņemto ārvalstu studentu skaits ir bijis ar pieaugošu līkni. Šogad ārvalstu studentu uzņemšana vēl turpinās, līdz ar to nav pieejami kopējie dati. Taču prognozējam, ka studentu skaits no Indijas nepalielināsies, jo arvien vairāk studēt „Turībā” izvēlās studenti no citām valstīm kā, piemēram, no Azerbaidžānas, Uzbekistānas un Ēģiptes.”

Latvijas Universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte Jauns.lv teica: „Indijas pilsoņi studē daudzās angļu valodā piedāvātajās studiju programmās, vispopulārākās ir „Biznesa vadība”, „Starptautiskais bizness” un „Datorzinātnes”. Indijas studentu skaitā pēdējos piecos gados ir vērojams pieaugums, bet tas ir neliels. Uz nākošo akadēmisko gadu apstiprināti studijām ir 52 Indijas pilsoņi, bet, cik daudz ieradīsies uz studijām, ir grūti prognozēt, jo viņiem priekšā vīzas saņemšanas process.”

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ārvalstu reflektantu nodaļas vadītājs Māris Ginters Jauns.lv sacīja: „RSU kopā studē 74 ārvalstu studenti ar Indijas pilsonību. No šiem studentiem 70 ir studiju programmas “Medicīna” studenti. Trīs studenti studē studiju programmā “Veselības vadība” un viens students studē doktorantūrā. Pieaugumu nenovērojam – studentu skaits ir stabils un ar nelielu tendenci samazināties. Uzņemšana tuvojas noslēgumam, bet, kamēr tā vēl turpinās, precīzus skaitļus, cik indiešu šoruden uzsāks studijas RSU, nosaukt ir grūti. Plānojam imatrikulēt (uzņemt) 10-15 ārvalstu studentus ar Indijas pilsonību.”

Jauns.lv šonedēļ rakstu sērijā apskata indiešu studentu dzīvi Latvijā, un kā viņi paši to vērtē. Turpinājums jau trešdien, 7. augustā.