Latvija atteikusi patvērumu šķietami opozicionāri noskaņotam vīrietim no Krievijas

Krievijas pilsonis vērsās Valsts robežsardzē, lūdzot patvērumu Latvijā. Vīrietis norādīja, ka Latvijā pastāvīgi uzturas, kopš legāli ieceļoja no Krievijas. Viņš lūdza patvērumu, apgalvojot, ka nepiekrīt Krievijas politiskajai vadībai, nepieņem agresiju pret Ukrainu, un ka viņam ir bažas par mobilizāciju un represijām, izvairoties no mobilizācijas.

Militārajā dienestā vīrietis veselības stāvokļa dēļ neesot dienējis, tomēr skaitās ierobežoti derīgs un atrodas rezervē ar specialitāti - klubu un bibliotēkas mākslinieks -, bet pavēsti pagaidām neesot saņēmis.

Vīrietis apgalvojis, ka nav bijis politiski aktīvs, bet ir paudis attieksmi pret karu sociālajos tīklos, kā arī kara sākumā parakstījis vairākas petīcijas pret karu, līdz ar to baidās no represijām. Tāpat viņš rakstījis komentārus pret karu, kā arī pārpublicējis ierakstus, pēc tam profilu slēdzis, lai netiktu saukts pie kriminālatbildības. Tāpat vīrietis apgalvojis, ka piedalījies tiešsaistes diskusijās, kur viņam radušās domstarpības ar citiem.

Draudus no Krievijas varas iestāžu puses viņš gan neesot saņēmis. Vīrietis apgalvojis, ka sācis kļūt opozicionāri noskaņots kopš 2010.gada, kad noskatījies filmu "Who Is Mr. Putin?". Vienīgā reize, kad vēlējies apmeklēt mītiņu, bijis 2017.gadā saistībā ar Alekseju Navaļniju, tomēr darba dēļ to nav darījis.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēma atteikt vīrietim piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā. Vīrietis vērsās Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa viņa pieteikumu noraidīja. Tiesa argumentējusi, ka negūst pārliecību, ka vīrietis varētu tikt vajāts politisko uzskatu dēļ, jo tas vien, ka pieteicējs ir paudis kādus uzskatus sociālajos tīklos, turklāt tas noticis jau laikā, kad pieteicējs uzturas Latvijā, nav pamats uzskatīt, ka tāpēc kāds uzsāktu politisku viņa vajāšanu.
Turklāt esot jāņem vērā, ka pieteicēja konts sociālajā tīklā "Vkontakte", kā pieteicējs pats norādīja tiesas sēdē, ir slēgts, tas nav publiski pieejams, un šajā kontā viņš sazinās aptuveni ar 20 cilvēkiem.

Citos kontos viņš pat nav identificējams pēc vārda vai uzvārda. Tiesa ir arī iepazinusies ar pieteicēja iesniegtajām izdrukām ar viņa rakstītajiem komentāriem un pārpublicētajiem ierakstiem, taču, tā kā šīs izdrukas ir iesniegtas tikai krievu valodā bez tulkojuma, tad tiesa tās lietas materiāliem nav pievienojusi.
Ņemot vērā, ka vīrietis nav bijis politiski aktīvs, nekad nav piedalījies demonstrācijās, nav pamata uzskatīt, ka par pieteicēja ierakstiem ir informēti Krievijas varas pārstāvji.

Tāpat jāņem vērā, ka vīrietis jau ilgstoši uzturas Latvijā, turklāt arī pats norādījis, ka apsvēris arī variantu atgriezties Krievijā, tāpēc tiesa piekrīt PMLP uzskatam, ka pieteicējs pats apzinās, ka viņa vajāšana ir pārāk hipotētiska, tāpēc pieteicēja bailes no iespējamās vajāšanas nav pamatotas, secinājusi tiesa.

Tiesa pilnībā pievienojusies PMLP viedoklim, ka pieteicēja politiskā aktivitāte vērtējama kā zema un nenoturīga, lai šī iemesla dēļ pieteicējs būtu pakļauts vajāšanai.

Tā kā vīrietis atrodas militārajā rezervē kā ierobežoti piemērots militārajam dienestam, pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, ka būtu saņēmis sev adresētu pavēsti vai ka viņš būtu ticis meklēts Krievijā. Jāņem vērā, ka atbilstoši pieteicēja norādītajam viņš regulāri sazinās ar savu māti, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam Krievijā draud piespiedu mobilizācija.