VIDEO: uz Latvijas Austrumu robežas izvietoti "drakona zobi", kas gatavi "iekost" Krievijas taktiskajiem manevriem

Latvijas armija pirmos tā saucamos "pūķa zobus" uz valsts austrumu robežas sāka izvietot 19. jūnijā, savukārt, kāds iedzīvotājs iemūžinājis kadrus, kuros manāms, ka jauns pievedums ar prettanku šķēršļiem manīts pie Zilupes, netālu no Terehovas robežkontroles punkta. Tāpat, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē "X" dalījies ar ziņu, ka uz austrumu robežu nosūtīti arī tā saucamie prettanku eži.

"Turpinām veidot Baltijas aizsardzības līniju un nodrošināt nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu piegādes Austrumu robežas stiprināšanai," vēsti apstiprina aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

“Mēs gan no savas pieredzes, gan Ukrainas pieredzes redzam tos efektīvākos virzienus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pretmobilitātes pasākumus. Tās ir dažāda veida betona un dzelzs konstrukcijas, tā saucamie “drakona zobi” un citi izstrādājumi. Saprotams, ka visām šīm konstrukcijām ir jāatrodas vistuvāk tur, kur mēs tās izmantosim," par aizsarglīdzekļu izvietošanu uz austrumu robežas medijam "Sargs.lv" vēstījis Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Robežu stiprināšanai atvēlēti 303 miljoni eiro

Jau ziņots, ka aizsardzības resors līdz oktobrim plāno pabeigt pirmās kārtas realizāciju austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānā. Valdības martā apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, tajā skaitā ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus. Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.

Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.

Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem. Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību. Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro, un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.