Juglas kanālā noslīkušā Indijas pilsoņa ķermeni atrod pēc vairākām dienām
Aizvadītajās brīvdienās noslīkuši seši cilvēki, četri no tiem gājuši bojā Ventspils pusē, viens Rīgā un vēl viens Saldus novadā. Glābēji turpina atgādināt par drošību pie un uz ūdens, uzsverot, ka vairumu no nelaimēm bija iespējams novērst.
Šajā peldsezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 38 bojāgājuši cilvēki. Teju divi mēneši līdz peldsezonas noslēgumam, un glābēji saka, ka straujiem soļiem tuvojamies pagājušā gada skaudrajai statistikai. No 15. maija līdz 15. septembrim pērn noslīka 50 cilvēki.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas 4.daļas komandiera pienākumu izpildītājs Lauris Žerdiņš raidījumam “Degpunktā” norāda: “Svētdien tika izcelti no ūdenstilpēm četri bojāgājušie. Viens no tiem bija izcelts Rīgā – no kanāla. Viens – Saldus novadā karjerā. Un divi – Ventspils novadā. Viens no dīķa, viens no upes.”
Savukārt piektdien, 19. jūlijā, Ventspils novadā divus noslīkušus cilvēkus no jūras izvilka garāmgājēji. Jāatceras, ka aiz katra cipara statistikā ir cilvēks ar ģimeni, radiem un draugiem.
Viens no tiem ir Indijas pilsonis, students Albins Šinto. Vīrietis kopā ar vēl bariņu draugu bija pagājušajā ceturtdienā, 18. jūlijā, devies peldēties Juglas kanālā. Kādā brīdī Albins pazudis zem ūdens, un, kaut arī pārējie centušies palīdzēt, vīrietis noslīka. Bojāgājušā ķermeni izdevās atrast vien pēc vairākām dienām.
Jaunā vīrieša mirstīgās atliekas pamanīja makšķernieks ar laivu. Uz adresi tika izsaukti ugunsdzēsēji glābēji, kas izcēla bojāgājušo no ūdens un nogādāja krastā.
Juglas kanāla ūdens ir rāms. Krastā redzami vairāki makšķernieki, ik pa brīdim uzrodas arī kāds peldētājs. Tomēr miers esot mānīgs, stāsta apkārtnē dzīvojošie. Ejot peldēties, ir jāņem vērā vairāki faktori. Viens no makšķerniekiem stāsta, ka Juglas kanālā mēdz būt straumes. Tās atkarīgas no jūras ietekmes, skaidroja makšķernieks. Sevišķi piesardzīgiem esot jābūt laivu dēļ, kas Juglas kanālā braucot ārkārtīgi ātri.
Biedrības “Peldēt droši” treneris Toms Jēkabsons stāsta, ka kopā ar kolēģiem izanalizē noslīkšanas gadījumus un secina, ka tie lielākoties būtu novēršami, ja tiktu ievēroti pamatprincipi. Laivojot uzģērbt vesti, nepeldēt tumsā, alkohola reibumā un nebūt pārgalvīgiem.
“Labākais veids, kā sevi pasargāt, ir iemācīties peldēt. Tajā brīdī, kad tu proti peldēt, tu izproti ūdeni un tu zini savas spējas, un pilnīgi godīgi apzinies pret sevi, vai tu varēsi šajā brīdī būt drošs uz ūdens vai ne. Puse no cilvēkiem neprot peldēt vai peld slikti. Tad ir 15% cilvēku, kas uzskata, ka prot peldēt, un tad ir 5% cilvēku, kuri uzskata, ka prot labi vai pat izcili. Bet šī ir tikai statistika, un, ņemot vērā, ka cilvēks nemaz īsti neizprot vārdu – prast peldēt. Ko tas patiesībā nozīmē, ko tas no viņa prasa. Viens ir peldēt baseinā, bet otrs – peldēt atklātos ūdeņos,” norāda Jēkabsons.
Vispārgalvīgākie ūdenī esot vīrieši vecumā no 30–40 gadiem. Viņi paši neapdomīgi riskē ar savu dzīvību un mēdz izaicināt arī apkārtējos uz pārgalvībām.
Biedrība “Peldēt droši” kopā ar Peldēšanas federāciju piedāvā bezmaksas apmācības pieaugušajiem. Informāciju var meklēt mājaslapā peldet.lv.
