Gada "atvaļinājums" pēc skolas beigšanas - tā ģimenes audzina nākamos bezdarbniekus?
Aptuveni 40% jauniešu neturpina mācības pēc vidusskolas beigšanas, daži no viņiem turpina izglītoties, taču pēc gada. Pēc vidusskolas beigšanas daudzi iet strādāt, tādējādi iegūstot vērtīgu pieredzi, kas ļauj saprast, ar ko jaunieši vēlas nodarboties tālāk, taču ir arī tādi, kas nemācās un nestrādā - viņus atbalsta vecāki. Speciālisti uzskata, ka tā ģimenes audzina topošos bezdarbniekus.
Gada pārtraukuma plusus un mīnusus pēc skolas beigšanas Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" pārrunāja demogrāfe Zane Vārpiņa, karjeras konsultante Agita Šmitiņa, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un 11. klases skolnieks Emīls Butniks.
Statistika nemainās jau daudzus gadus:
aptuveni 60-70% skolu absolventu turpina mācīties, daži no viņiem jau no pirmā kursa mācības apvieno ar darbu, aptuveni katrs piektais uzreiz pēc skolas iet strādāt. Ir arī tādi, kas paņem tā saukto gada atvaļinājumu.
Zane Vārpiņa skaidro, ka pirms dažiem gadiem veikts pētījums, kas veltīts 12. klašu skolēnu nākotnes plāniem. Pētniece piekrīt, ka aina gadu no gada ir līdzīga – 60 līdz 75 procenti absolventu teica, ka turpinās izglītību tajā pašā gadā, bet pārējie vai nu plānoja strādāt, vai nezināja. 5-6% aptaujāto sacīja, ka viņu tuvākajos plānos neietilpst darbs, ne studijas. No aptuveni 40% absolventu, kuri neturpina izglītību uzreiz pēc skolas beigšanas, daudzi pēc gada vai diviem iestājas augstskolās. Par to liecina arī statistika: pērn 16 tūkstoši studentu beiguši vidusskolu un aptuveni tikpat iestājušies bakalaura studiju programmās. Tie, kas nolemj paņemt gada atvaļinājumu no izglītības, atgriežas, lai turpinātu mācības.
Vārpiņa uzsver, ka gada atvaļinājumam ir savas priekšrocības un riski, atkarīgi no jauniešu šā gada plāniem.
Gada atvaļinājums var būt vērtīgs no personīgās izaugsmes viedokļa. Turklāt pastāv risks iekrist zemu ienākumu slazdā un neturpināt mācības. No otras puses, akadēmiskā izglītība mūsdienās nav vienīgais ceļš, galvenais ir attīstīties. Universitāte nav tikai zināšanu ieguves, bet arī viedokļu un ideju apmaiņas vieta, tas ir ļoti svarīgi, uzsver Rostovskis. Mūsdienu izglītības uzdevums ir nevis apgūt profesiju, bet palīdzēt iegūt virkni prasmju, kas palīdzēs adaptēties nākotnē.
Ir profesijas, kas pastāvēs arī nākotnē, sacīja Šmitiņa, norādot, ka universitāte paplašina horizontus un izglītība ir nepieciešama. Kad jaunieši iestājas vidusskolā, viņi jau izvēlas tālāko izglītības virzienu. Emīlam tuvāks šķiet komerciāls virziens, ar kuru plāno saistīt savu tālākizglītību.
Savukārt Zane Vārpiņa, uzsver, ka ir virkne pētījumu, kas parāda, ka jauniešu karjera, pārliecība par sevi un dzīves attīstība ir saistīta ar vecumu, kurā viņi sāk strādāt. Jautājums nav par to, vai ļaut jauniešiem ilgāk baudīt brīvību, bet gan par to, ka "ja viņi nemācās un nestrādā, viņi tiek nostādīti uz bezdarbnieku ceļa".
Bagātā Eiropa jau sen ar to cīnās. Zinātnieki norāda, ka svarīga ir ne tikai formālā izglītība, bet arī agrīna darba pieredze.
Latvijā studenti var pieteikties vasaras darbam, par to ir liela interese. Jo agrāk students sāk strādāt, apvienot studijas un darbu, jo labāk. Kontakts ar realitāti ir nepieciešams, darbs sniedz vairāk informācijas, ar teoriju vien ir par maz. "Ja tev ir 18 gadu, tu vari atpūsties, jautājums tikai – kas par to maksā?" saka Rostovskis. Viņaprāt, jaunietim ir jāsaprot, ko dzīvē tālāk darīt, un šeit svarīgi ir vecāku uzstādījumi. Citādi sabiedrība kļūst vājāka, uzskata Rostovskis.
