Vai Liepāja būtu gatava? Līdz patvertnei aizskriet var arī nepaspēt

Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada Civilās aizsardzības komisijas izpildsekretāre Nataļja Vecvagare “Kas Jauns Avīzei” saka: “Situācija ar patvertnēm nav briesmīga, bet gan reāla. Ne ar ko neesam ne labāki, ne sliktāki par citām Latvijas pašvaldībām, jo mums tāpat kā citviet to vienkārši nav.”

Vecās patvertnes pameta laika zobam

“2008. gadā valsts vienkārši atteicās no patvertņu uzturēšanas, tās tika likvidētas,” atgādina Vecvagare. “Tās, kuras bijušas no padomju laikiem, vienkārši pamestas likteņa varā. Lielākā daļa ir privātīpašumi.”

Tikai nesen sākusies kustība šajā virzienā, zīmīgi, ka komisija ar sekretāri Vecvagares personā ir, bet pagaidām vēl pašvaldībā nav cilvēku, kuri reāli ikdienā ķertos pie darba.

“Tikai tagad valsts par to sāka domāt. Mums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, piesaistot būvvaldes inspektorus, apsekoja pašvaldības īpašumus ēkām, kurām ir pagrabstāvi, ko iespējams pielāgot patvertņu vajadzībām. Tādas veco laiku patvertnes pilsētā ir līdz desmit – tās būvvalde varēja atrast pēc uzskaites sistēmas, kas ir viņu datu bāzē. Taču neviena no tām nav īsti piemērojama šiem nolūkiem,” stāsta Vecvagare.

Būvvalde ir arī izveidojusi karti, kurā atzīmētas padomju laika patvertnes. Okupācijas laikos zem katras rūpnīcas bija patvertne, un Liepāja taču bija gan industriāla, gan arī militarizēta pilsēta. Tomēr pagājuši gadu desmiti, un, piemēram, bijušā “Liepājas metalurga” lielā patvertne šobrīd ir stipri nolaistā stāvoklī. Turklāt ko tā dos, ja atrodas tālu no dzīvesvietām?

“Šo patvertni var izskatīt kaut kad nākotnē, ja varbūt plāno rūpnīcas teritorijas atjaunošanu, ja būs liels uzņēmējdarbības rajons, kurā darbosies daudz cilvēku. Tā būtu piemērojama tiem, kuri šajā teritorijā strādās. No citiem, tālākiem pilsētas rajoniem uz rūpnīcas teritoriju cilvēki neskries,” skaidro Vecvagare.

Patvērums zem muzeja

Kad viss tiks apsekots, tad sapratīs, ko vērts atjaunot vai pielāgot. “Šobrīd esam procesa sākumā. Piemēram, 17.–19. gadsimta interjera muzeja “Hoijeres kundzes viesu nams” pagrabstāvs atzīts par pielāgojamu. Apskatīti ir Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas, Olimpiskā centra pagrabi, vēl vērtējami Liepājas universitātes, “Lielā dzintara” pagrabstāvi,” uzskaita Vecvagare.

Pirms diviem gadiem, kad Liepājā rakstīja civilās aizsardzības plānu, apskatītas stadiona “Olimpija” ģērbtuves, kas iekārtotas līdzīgi kā vecajos bunkuros.

“Šī ir vienīgā vieta, kuru, manuprāt, varētu pielāgot kārtīgai bumbu patvertnei, jo tur ir daudzas izejas, arī elektrība un ūdens. Protams, esam skatījušies arī vecos fortus. Galerijā “Romas dārzs” ir ļoti skaisti izveidotas pagrabu telpas, kur šobrīd notiek izstādes. Tas ir privātīpašums, bet ja vien īpašnieks atļautu VUGD inspektoriem nākt apsekot – telpas tikai jāaprīko un krīzes gadījumā noteikti var tikt izmantotas,” Vecvagarei ir radoša pieeja. No pagaidām apsekotajiem pagrabiem 90% atzīti par nederīgiem.

Vai var aizskriet ātrāk par raķeti?

Lai uzbūvētu vienu jaunu patvertni, vajadzīgi miljoni. Un ko tā daudz palīdzēs Liepājai, kura izstiepta apmēram 14 kilometru garumā? Tāpat arī pielāgotas esošās glābs tikai tad, ja būsi tuvumā.

“Piemēram, dzīvo Liepājas centrā, un Hoijeres muzeja pagrabs būs pielāgots patvertnei. Ja dzīvo pie Pētertirgus, nepaspēsi aizskriet,” Vecvagare ir atklāta. “Ņemot vērā, kādos ātrumos lido raķetes, jūs uz turieni vienkārši nepaspēsiet! Mums netālu atrodas Kaļiņingrada (Kēnigsberga – Red.), Pleskava. Tās ir dažas minūtes. Valsts, pašvaldība var vienalga ko darīt, izbūvēt, pielāgot, bet ja tiešām notiks tāda apšaude un atradīsieties ielas malā, tajā brīdī vienkārši jālec tuvākajā grāvī.”

Un ko darīt? Vecvagare dod padomu no Ukrainas pieredzes: “Vannas istaba vai jebkura telpa, lai esat divu sienu attālumā no logiem vai durvīm. Ko ukraiņi dara, ja nepaspēj nekur aizskriet? Dodas uz vannas istabu! Tā ir visdrošākā telpa dzīvoklī. Ja iedomājamies parasto daudzdzīvokļu māju projektu – tualete, vanna, koridors, pa vidu virtuve, istabas. Jāatrodas tuvāk centram, kāpņu telpai. Es vēlos, lai arī paši cilvēki saprastu šo domāšanas veidu.”

Sakopiet pagrabu, sarūpējiet vajadzīgo

Un, protams, pašu mājas pagrabs, tāpēc, negaidot, ko darīs pašvaldība un valsts, vispirms iztīriet to. “Minimālās vadlīnijas, ko VUGD ieteicis un visas pašvaldības publicējušas savās mājaslapās – iedzīvotājiem vispirms jāieskatās savos pagrabos, kas tur būtu vajadzīgs. Kaut vai lāpstu komplekts, lai pēc tam izraktos laukā, ventilācija, ūdens, kanalizācija.  Rīga šopavasar jau sāka darboties, piemēram, organizējot iedzīvotāju talkas,” teic Vecvagare.

Viņa grib izcelt pozitīvu piemēru no savas pieredzes: “Man zvanīja kāda kundze un interesējās, ko darīt – ir labs pagrabs, kas arī padomju laikā bija speciāli izbūvēts, un cilvēki labprāt paši kaut ko izdarītu, bet nezina, ko. Ja visi māju iedzīvotāji būtu tik aktīvi! Jāapzinās, ka ne pašvaldībām, ne valstij šobrīd nav daudz naudas, un pašiem jārūpējas par savu drošību. Es arī pati kā privātpersona saku, ka labāk sakārtoju savu stūrīti, kur krīzes gadījumā patverties, nekā sēdēšu, gaidīšu un rāšos uz tiem, kas nekādā gadījumā to nevarēs nodrošināt.”

Tāpat arī 72 stundu soma ir ļoti noderīga. “Nav uzreiz jābūt gataviem trim guļammaisiem, teltij un vēl visam kam. Galvenais ir uzrakstīt sarakstu, paskatīties, kas no tā visa jau ir. Salieciet visu apmēram vienā vietā, lai jūs zināt! Tas ir līdzīgi kā dodoties ceļojumā. Domājiet par sarakstu, kas jums palīdzēs ārkārtas situācijā, kad nestrādās galva un būs haoss.”

Naudas trūkst

Likumā gan rakstīts, ka pašvaldībām jāpiešķir finansējums civilās aizsardzības pasākumiem, bet naudas trūkst, un daža vietvara pat ir uz bankrota robežas.

“Ideālā variantā katrai iestādei, gan nekustamo īpašumu pārvaldei, gan būvvaldei, gan komunālajai pārvaldei būtu jāplāno savos budžetos pozīcijas arī šādām aktivitātēm. Piemēram, būvvalde varētu ieplānot patvertņu apsekošanai, komunālā pārvalde remontdarbiem tieši no civilās aizsardzības viedokļa. Ļoti daudzām pašvaldībām trūkst ekspertu, kas to varētu saprast,” turpina komisijas izpildsekretāre.

“Pozitīvs piemērs ir divas pašvaldības. Jelgava jau desmit gadus mērķtiecīgi iegulda operatīvās informācijas centra attīstībai, kas viņiem kļūst par drošības garantu. Man ļoti patīk Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes radītais veidojums, kurš sācis aktīvi darboties.”

Vaicāta, kādas ir turpmākās Liepājas ieceres, Vecvagare atbild, ka viss atkarīgs no finansējuma, jo skaidrs, ka uzdevumu mazāk nebūs.

“Valsts līmenī ir pateikts, ka iniciatīvas nāks tikai no Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, drošība mums būs prioritāte. Uzdevumi pašvaldībām tiks doti arvien vairāk, tiks sagaidīts, ka tās aktīvāk organizēs civilās aizsardzības darbu. Šobrīd dažas Liepājas vietas ir apsekotas un pieņemts zināšanai, ka tādas eksistē. Ko tālāk? Mums ļoti pietrūkst cilvēku, kuri varētu šajā jomā darboties. Viss ir izmētāts – viens kaut ko dara, cits kaut ko. Nav ne budžeta, ne vadlīniju, ne kopējās struktūras, ne ekspertu, kas visu savāktu kopā un virzītu tālāk,” Vecvagare ir atklāta.

Drošība sākas ar katru pašu

Tajā pašā laikā ar civilās aizsardzības struktūru uz citu pašvaldību fona Liepāja pat izceļas un saņem diezgan daudz uzslavu no ministrijām. “Bet Civilās aizsardzības komisija ir konsultatīvais veidojums, un turklāt esam kopā divas pašvaldības – Liepājas valstspilsēta un Dienvidkurzemes novads. Mēs esam tikai tāds krīzes vadības centrs. Kad ir krīze, komisija sapulcējas un dod uzdevumus attiecīgiem dienestiem,” atgādina speciāliste.

Vecvagare piekrīt visaptverošai valsts aizsardzības koncepcijai – mūsu drošība sākas ar mums pašiem: “Mans novēlējums – sāksim domāt, ka katrs pats esam atbildīgi. Par mums karavīri karos, ja vajadzēs, bet vajag, lai viņi neuztrauktos, ka viņu ģimenes ir drošībā. Tad arī varam rakt ierakumus, smērēt maizītes, kā redzam Ukrainas brīvprātīgo kustībā. Bet tur cilvēki paši zina, kā rīkoties. Kategorija, par kuru būtu jāparūpējas pašvaldībai, ir slimie, guļošie, vecie cilvēki, sociālās aprūpes namos ir jābūt krīzes evakuācijas plāniem.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Vai Liepāja būtu gatava? Līdz patvertnei aizskriet var arī nepaspēt” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".