Lielais jautājums: "Kā mazināt satiksmes negadījumu skaitu?"
Šovasar Latviju satricināja vairāki ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem. Tikai uz Liepājas šosejas vien pāris dienu laikā dzīvību zaudēja seši cilvēki. Avārijās tiek vainota gan nepārdomāta ceļu infrastruktūra, gan pašu braucēju pārgalvība un noteikumu neievērošana, gan policijas trūkums uz ceļiem. Skaidrs ir viens - nepieciešams kaut ko darīt, lai traģēdijas uz Latvijas ceļiem nekļūtu par ikdienu, tādēļ Lielais jautājums: "Kā mazināt satiksmes negadījumu skaitu?"
To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – Auto asociācijas prezidentam un Saeimas deputātam Andrim Kulbergam (AS), uzņēmējam Pēterim Šmidrem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentam Aigaram Rostovskim.
Kulbergs uzsvēra, ka sistemātiskā problēma, kas jāņem vērā, ir policistu trūkums. Šmidre paskaidroja, ka negadījumi diemžēl notiek visā pasaulē, uzsverot, ka lielākoties upuri ir cilvēki vecumā no 5 līdz 29 gadiem, bērni, kuriem nav pieredzes, un pārgalvīgi jaunieši. Rostovskis teica, ka bojāgājušais pirmām kārtām ir smags zaudējums ģimenei un līdzcilvēkiem, bet ilgtermiņā tiek ietekmēta arī valsts ekonomika.
Andris Kulbergs: "Uz ielas trūkst policistu"
“Es kā transporta nozares eksperts un ikdienas aktīvs lietotājs vēroju šo sfēru, pats esmu izgājis cauri diezgan nopietnam avārijas procesam. Gribētu pateikt, ka fundamentāli ir viena liela sistemātiska problēma notikusi – mēs jau desmit gadus pieļaujam to, ka mums vienkārši nav policijas uz ielas. Mums nav kontroles pār situāciju, uz ielas trūkst policistu. To pierāda arī tas, ar ko es aktīvi cīnos Saeimā – par to, ka mums Krievijas, Baltkrievijas, tai skaitā arī Ukrainas un trešo valstu pilsoņi ir pēdējos divos gados sakrājuši 110 000 sodus fotoradaros. Tas nozīmē to, ka ir pilnīgs nihilisms pret to, kādi ir sodi, tāpēc, ka sodus nevar piemērot,” pauž Kulbergs.
“Es neredzu citus risinājumus kā reāli atgriezt policijas darbinieku skaitu ielās, kas nenodarbojas ar sodīšanu, bet nodarbojas ar izglītošanu. Mums ir ļoti liela problēma ar apdzīšanas manevriem, ar to, cik nihilistiski izturas braucēji. Tā kā policijas nav ielās – cilvēki riskē vairāk. Riskēšana noved pie šīm letālajām sekām. Infrastruktūra jau mums nav būtiski mainījusies, mēs iepriekš pārkāpām mazāk, bet iepriekš bija policijas klātbūtne uz ceļiem,” stāsta eksperts.
Pēteris Šmidre: "Diemžēl tā notiek visā pasaulē"
“Kas attiecas uz šo konkrēto gadījumu, to posmu – Liepājas šoseju –, tā ir īpatnēja vieta, bet tajā pašā laikā tā nav tur pirmo gadu. Tur ir tāds attālums, it kā vari apdzīt līdz pirmajam pagriezienam, bet tad rodas jautājums – vai apdzīt vienu mašīnu vai divas mašīnas? Vai tev to ceļu iedos kāds vai neiedos? Diemžēl tā notiek visā pasaulē, ka ceļu satiksmes noteikumus veido empīriski. Tie ir taisīti ar asinīm. Kopumā es domāju, ka visā pasaulē ir vienas un tās pašas problēmas. Ja es pareizi atceros, gadā 200 līdz 300 miljonu cilvēku ir ceļa satiksmes negadījumu upuri, bet pāri 50 miljoniem iegūst ievainojumus. Tajā pašā laikā statistika rāda, ka mazāk ekonomiski attīstītās valstīs, ar mazāku vai vidēju labklājību, vairāk cilvēku cieš satiksmes negadījumos nekā ekonomiski attīstītākās valstīs.
Bēdīgi ir tas, ka lielākoties upuri ir cilvēki vecumā no 5 līdz 29 gadiem. Tie ir bērni, kuriem nav pieredzes, un jaunieši, kuri ir pārgalvīgi. Man liekas, ka šī proporcija paliks tāda uz ilgu laiku, bet censties samazināt absolūto ciparu mēs varam un uz to ir jātiecas,” domā uzņēmējs Pēteris Šmidre.
Aigars Rostovskis: "Šeit būtu jautājums par stratēģiju"
“Šeit būtu jautājums par stratēģiju. Pieņemsim, ja mēs investētu un uzbūvētu daudzjoslu šoseju uz Liepāju, tā būtu dārgāka investīcija, bet tad mēs varētu uzlikt starp šīm joslām – kas ir pretēji braucošās – joslu pa vidu. Jo patiesībā vislielākās nelaimes notiek, kad ir tās frontālās sadursmes, tās ir nežēlīgākās. Ja mēs savienotu, teiksim, Rīgu un Liepāju vai Rīgu un Daugavpili vai Rīgu un Ventspili ar ātrgaitas šosejām, tas nozīmē, ka mēs varētu, pieņemsim, uz Liepāju aizbraukt pusotrā stundā. Faktiski sabiedrības uzdevums ir padarīt to, lai transports var kustēties ātrāk, bet drošāk. Šeit ir arī ekonomiskais aspekts – katrs bojāgājušais ir fundamentāli traģēdija ģimenei, cilvēkiem, bet katrs šis bojāgājušais patiesībā arī ir zaudējums ekonomikai. Šis konkrētais cilvēks nevarēs piedalīties ekonomikā, nevarēs kaut ko radīt. Līdz ar to te atkal prasās aprēķini infrastruktūrā. Mēs investējām 100 miljonus, mums caur to transporta kustību ir paātrinājums, ir mazāk bojā gājušo, tā mēs pasargājam cilvēkus. Es aicinu arī šīs lietas skatīties caur tādu ekonomikas prizmu gan infrastruktūras, gan arī cilvēku saglabāšanas ziņā, lai šādas nelaimes vairs nenotiek,” uzsver Rostovskis.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
