Latvijas ierēdņi valstī "iesprosto" Rolanda sievu venecuēlieti

„Gribu, lai mani bērni un sieva dzīvotu drošībā”

Rolands uz Venecuēlu devies 2001. gadā, lai realizētu tajā laikā iecerēto biznesa projektu. Tā sanācis, ka Dienvidamerikas valstī latvietis pavadījis turpmākos 13 gadus un šajā laikā saticis arī savu izredzēto – venecuēlieti Janniju Beatrisi Viljafranku Gusmani (Yanny Beatriz Villafranca Guzman) un pēc kāda laika kopīgi nolēmuši pārcelties uz dzīvi Latvijā. Savu lēmumu iekārtoties uz dzīvi Latvijā Rolands pamato ar cieņu un mīlestību pret dzimteni: „Venecuēlā situācija šobrīd ir šausmīga. Cilvēku masveida aplaupīšana un nogalināšana ir ikdiena, un valsts ekonomika ir vienkārši sagājusi šķērsām. Nē, es gribu, lai mani bērni un sieva dzīvotu drošībā, sakārtotā un civilizētā valstī. Esmu Latvijas pilsonis, un vēlos atgriezties dzimtenē,” stāsta Rolands.

Medusmēnesis birokrātijas „cietoksnī”

Jau tā šķietami sarežģīto procesu – laulības reģistrēšanu ar citas valsts pilsoni un pārcelšanos uz Latviju - precētais pāris sācis ar vizīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP): „Pagājušā gada 9. septembrī es atlidoju uz Latviju, un pirmā vieta, kur gāju, bija PMLP. Jautāju, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai mēs abi stātos laulībā Latvijā.” Pēc konsultācijas PMLP Rolands devies uz Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļu, kurā tad arī vēlējies savu laulību reģistrēt. Abās iestādēs ir saņemts pārliecinošs „Jā” un apstiprināts, ka dokumenti, gan no Latvijas, gan Venecuēlas puses ir kārtībā, tāpēc 9. janvārī laulība veiksmīgi reģistrēta. Rolands stāsta, ka abi jaunlaulātie bijuši patiesi priecīgi un jau gatavojušies izbaudīt kopdzīves sākumu, taču to, kas noticis tālāk, par laimīgu medusmēnesi gan nosaukt grūti. Liktenīgais lēmums, kas radījis problēmas, bijis saistīts ar kundzes uzvārda maiņu. „Man, kā jau normālam cilvēkam, ir pieņemami, ka sieva pārņem manu uzvārdu. Kad mums Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļā vaicāja, vai uzvārds tiks mainīts, mēs abi tam piekritām,” skaidro Rolands. Jannija Beatrise Viljafranka Gusmane (Yanny Beatriz Villafranca Guzman) laulības apliecībā attiecīgi pārtapusi par visai latvisko Janniju Beatrisi Priedīti un tūlīt pēc laulības reģistrācijas pāris devies atpakaļ uz PMLP, lai nokārtotu sievas uzturēšanās atļauju, kur ierēdņi, kā stāsta Rolands, pēc dokumentu analīzes tad arī paziņojuši: „Klausieties, bet jūsu līgavai nav nomainīta pase un šobrīd tā ir nederīga!”

Kā noskaidrojies vēlāk, Venecuēlas personu apliecinošo dokumentu par nederīgu padarījusi Latvijā izsniegta laulības apliecība, kurā sievietes vārds nesakrīt ar pasē norādīto. Rezultātā pāris nonācis strupceļā un atrisināt situāciju var vienīgi ar Venecuēlas vēstniecību, kuras Latvijā, neskatoties uz starp abām valstīm pastāvošo bezvīzu režīmu, nav.

„Nederīgs dokuments mums šajā situācijā nozīmē to, ka ir jādodas atpakaļ uz Venecuēlu, ko izdarīt ar šādu pasi nevar. Otra iespēja būtu Venecuēlas vēstniecība, kuras Latvijā nav. Tuvākā vēstniecība, cik mums zināms, ir Helsinkos, bet, protams, arī turp doties ar nederīgu dokumentu ir neiespējami,” skaidro Rolands. Abi jaunlaulātie mēģinājuši sazināties ar Venecuēlas vēstniecību elektroniski un telefoniski, taču atbildi gluži vienkārši nav saņēmuši. „Ziniet, Venecuēlā ir cits darba ritms un cits stils...” ar vilšanos atzīst izmisušais vīrs. Atbildes no Venecuēlas varas iestādēm sākušas pienākt pirms dažām dienām. Piedāvātais risinājums bijis „kaut kādas lapiņas” iegūšana no Venecuēlas vēstniecības, ar kuru varot atjaunot pases statusu, taču attiecīgo iestāžu lēnā darbība joprojām lietu šajā ceļā nav atrisinājusi.

Palīdzēt nespēj arī Latvijas varas iestādes

Apzinoties situāciju, Rolands devies atpakaļ uz dzimtsarakstu nodaļu un pieprasījis, lai laulību anulē un izdod jaunu apliecību, kurā šoreiz netiek mainīts sievas uzvārds. Atbilde no Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļas vadītājas esot bijusi īsa un konkrēta: „Nē, nevaram.” Vīrietis noskaidrojis, ka attiecīgo korekciju var veikt vien Iekšlietu ministrija, taču arī šajā iestādē laulātajam pārim neviens nav spējis palīdzēt un nosūtījis uz Tieslietu ministriju, kuras centrālajā ofisā pārim ieteikts vērsties Dzimtsarakstu departamentā. Beidzot šķitis, ka problēmai, iespējams, tomēr būs atrisinājums. „Mūs pieņēma jauna meitene, kas paziņoja, ka problēma ir vienkārši atrisināma – datubāzē vienkārši jānomaina uzvārds,” stāsta Rolands. Tomēr arī šīs iestādes ierēdņi pēc sarunas ar priekšniecību neesot spējuši precētajam pārim palīdzēt. „Vienkārši tika pateikts – nē. Nē, un viss!” atklāj Priedītis, stāstot, ka iemesli šādai rīcībai netika paskaidroti. Papildus jau esošajām problēmām laika gaitā parādījusies vēl viena – Rolands atklājis, ka tulkotā laulības apliecība arī esot kļūdaina – pieļautas trīs būtiskas kļūdas sievietes vārdā un uzvārdā. Par šo gan laulātie var atviegloti nopūsties – izrādās, ka Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļa jau sākusi labot šo kļūdu un apņēmusies noformēt laulības apliecību pareizi, kā rezultātā Venecuēlas pase paliks nederīga.

Rolands ar sievu apgalvo, ka no visām šīm problēmām būtu varējis izvairīties pavisam vienkārši – ar vienu teikumu no Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļas ierēdņa: „Ja vien mums kā cilvēkiem, kas likumus tik smalki nepārzina, kāds būtu paskaidrojis, ka, uzvārdu mainot, tūlīt pat būs jāmaina arī pase un uzturēšanās atļauja iegūstama tikai pēc tam, es nekādā gadījumā nebūtu piekritis, lai sieva maina uzvārdu.”

Šķiet, ka taisnība ir Rolandam un no birokrātijas šķēršļiem nebūtu ne miņas, ja attiecīgie ierēdņi jaunlaulātos pienācīgi konsultētu, taču Rolanda viedoklim pilnībā nepiekrīt Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, Edīte Homka. Sarunā ar Kasjauns.lv iestādes pārstāve apgalvo, ka šādu brīdinājumu izteikšana nav viņas tiešais pienākums un laulātajam pārim esot bijis jāapzinās, ko viņi dara: „Tam ir jābūt pašsaprotamam. Stājoties laulībā ar citas valsts pilsoni un mainot uzvārdu, protams, jāmaina arī pase un pāris to var izdarīt, apmeklējot un sadarbojoties ar Venecuēlas varas iestādēm. Vēlreiz arī atgādinu, ka šī konkrētā pase ir derīga – ar to pašreizējās situācijas dēļ vienkārši nevar nokārtot uzturēšanās atļauju.” Homka arī atklāj, ka vairākas reizes jautāts, vai sieviete tiešām piekrīt mainīt uzvārdu, uz ko atbildē saņemts ļoti pārliecinošs „Bet, protams!” Rolands tikmēr apgalvo, ka visu Venecuēlas nepieciešamo varas iestāžu apceļošana esot dārga un piedāvāt šādu risinājumu no Latvijas varas iestāžu puses ir neadekvāti.

Pēdējā cerība – Tieslietu ministrija

Jaunā pāra cīņai par tiesībām legāli atrasties Latvijas teritorijā ir noteikts laiks – tās ir 90 dienas kopš Jannijas ieceļošanas, no kurām pagājusi ir jau aptuveni puse. Pēdējā instance, kurā Rolands vērsies jau atkārtoti, ir Tieslietu ministrija. Šoreiz uzrakstīts iesniegums ar lūgumu palīdzēt šo situāciju atrisināt pēc iespējas ātrāk, un norādīts uz to, ka par spīti valsts centieniem panākt pilsoņu atgriešanos, birokrātijas aparāts rada šķēršļus, lai reemigrācijas programma izgāztos. Atbilde pagaidām nav saņemta, un, kā apgalvo Rolands, – to sniegt iestāde varot 30 dienu laikā, turklāt šobrīd neesot pārlieku liela ticība, ka tas tik tiešām novedīs pie problēmas atrisinājuma. Kā portālam Kasjauns.lv apstiprina tieslietu ministra padomniece Santa Eižvertiņa, iestāde noteikti izskatīs visus iespējamos veidus, kā ģimenei palīdzēt, taču tas var aizņemt laiku: „Šī situācija ir ļoti specifiska un īsu, konkrētu atbildi vai novērtējumu šobrīd sniegt nav iespējams. Tieslietu ministrija ir spējīga palīdzēt atsevišķām, individuālām personām, taču šo konkrēto situāciju nepieciešams izvērtēt.”

Edvīns Rakickis/ Foto: Rolands Priedītis, no ģimenes privātā arhīva