Ansis Pūpols: “Pašreizējai Gruzijas varai Eiropu nevajag”

Reaģējot uz notikumiem Gruzijā, Eiropas Savienība tikko nolēma apturēt finansējuma piešķiršanu šai valstij. Kā uz to reaģē Gruzijā?

Valdošajās aprindās par to neuztraucas, jo viņi saimnieko paši pēc saviem ieskatiem. Piemēram, kāds gruzīnu oligarhs Tbilisi ir uzstādījis bitkoinu un citu kriptovalūtu bankomātus; to ir tik daudz, kā bankomātu dažai labai Latvijas bankai. Latvijā arī bija tāda ierīce pie lielveikala Spice, taču pie mums policija to ātri aizvēra, jo skaidras naudas apmaiņa ar kripotvalūtām rada būtisku spraugu nezināmas izcelsmes naudas apritei. Tikmēr Gruzijā šāds finanšu mehānisms iet uz urā, tur pat nekustamos īpašumus tirgo par bitkoiniem. Un skaidrs, ka šādas finanšu aprites operatori nav ieinteresēti iestāties Eiropas Savienībā, kur tāds bitkoinu bankomātu bizness juridiski nebūtu iespējams.

Toties tie gruzīni, kas pārstāv opozīciju un ar kuriem es runāju, ļoti sāpīgi uztvēra ziņu, ka Eiropas ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā, kur tika lemts jautājums par personālajām sankcijām amatpersonām, kas vainojamas cilvēktiesību pārkāpumos, tā arī neko neizlēma attiecībā uz sankciju noteikšanu pret Gruzijas amatpersonām. Es par to rakstīju arī Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei, un viņa atbildēja, ka par šo jautājumu varbūt lems pēc Gruzijas vēlēšanām, kas notiks oktobrī. Kad to pastāstīju gruzīniem, viņi ļoti saskuma un teica, ka tad jau būs par vēlu, jo Gruzija jau būs nonākusi pilnīgā Krievijas ietekmē.

Uz kurām amatpersonām šīs personālās sankcijas varētu attiecināt?

Uz tām, kuras pieļāva pilsoņu piekaušanu, tātad uz premjerministru, iekšlietu ministru un Tbilisi mēru.

Tbilisi mērs taču ir bijušais futbolists Kaha Kaladze, kurš savulaik Milānā spēlēja vienā komandā ar Ukrainas futbola leģendu Andriju Ševčenko. Tādam cilvēkam taču vajadzētu saprast, kā izskatās demokrātija!

Kā jau Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pareizi norādīja, amats maitā cilvēku... Būtībā situācija Gruzijā ir apmēram tāda pati, kā bija Ukrainā Janukoviča laikā. Ja tu esi gatavs amatpersonām samaksāt noteiktu procentu peļņas, tad tev visi vārti ir vaļā un tu vari tikt pie valsts pasūtījumiem, arī ar nodokļiem tevi nespaidīs. Tādēļ pašreizējai varai nekādu Eiropas Savienību nevajag.

Jautājums, vai Eiropas Savienībai vajag Gruziju…

Vajag, jo tā ir gruzīnu tautas griba. Pēc pēdējā brauciena man bija tikšanās un ļoti saturīga saruna Eiropas ārlietu dienestā, un tur man apliecināja, ka, spriežot pēc viņu veiktajām aptaujām, absolūti lielākā daļa gruzīnu vēlas iestāties Eiropas Savienībā.

Un ko Eiropa varētu darīt, lai situāciju mainītu?

Sākt ar personālajām sankcijām. Kad pie varas esošie sapratīs, ka viņi vairs nevar braukt uz Itāliju un citām Eiropas valstīm, tas viņus skars ļoti personīgi, un viņi varētu pierauties. Otrs jautājums ir par militāro sadarbību, jo amerikāņi jau ir pateikuši, ka turpmāk kopīgas mācības ar Gruziju nerīkos. Un tas ir loģiski, jo nevar taču rīkot kopīgas militārās mācības ar valsti, par kuru ir aizdomas, ka tā var nodot informāciju Krievijai. Jo Gruzija patlaban ir pilna ar Krievijas aģentūru – to uzsvēra visi, ar kuriem tikos.

Pozitīvi ir tas, ka Gruzijas opozīcijas partijas beidzot sāk meklēt kopīgu valodu. Tikko biju uz opozicionāru rīkoto Nacionālo kongresu, kas bija ļoti īpatnējs pasākums –  notika astoņos vakarā kaut kādā hallē un drīzāk atgādināja televīzijas sarunu šovu, nevis kongresu. To raidīja tiešajā ēterā, un dalībnieki diskusijās cits citu uzkurināja.

Opozīcijas partijas rāda televīzijā?

Valsts televīzijā nerāda, taču Gruzijā ir arī privātas mediju grupas, kas atbalsta opozīciju. Taču personīgi man šķiet, ka opozīcija pārvērtē savas televīzijas lomu. Līdz vēlēšanām arī neesot ieplānotas nekādas lielas politiskas akcijas un demonstrācijas.

Vēl viena Gruzijas politikas īpatnība ir tā, ka viņiem nav nekādu objektīvu reitingu. It kā jau kaut kādi sociologi reizi pusgadā veic pētījumus par partiju un politiķu popularitāti, taču tos rīko valdība un opozīcijas partijas. Arī rezultāti ir diametrāli pretēji, tādēļ to nevar uzskatīt par objektīvu socioloģiju. Un tas ir bīstami, jo, nezinot patieso ainu partiju reitingos, ir vieglāk viltot vēlēšanu rezultātus, kā mēs jau to redzējām Baltkrievijā.

Uz ko balstās pašreizējā Gruzijas valdība, un vai tā vispār var veidot kaut kādas attiecības ar Eiropu?

Valdība meklē atbalstu tādās valstīs, kurām ar Eiropu maz kopīga, piemēram, Irānā. Izskatās tas visai dīvaini, ja Gruzijas valdības vadītājs brauc uz bojā gājušā Irānas līdera bērēm, kaut gan šī valsts piegādā ieročus Krievijai karam pret Ukrainu.

Gruzīnu opozicionāri arī minēja ļoti daudzus piemērus, kad Krievijas aģentūra tiek iefiltrēta Gruzijas spēka struktūrās. Piemēram, daudzi krievi esot manīti opozīcijas piekaušanas akcijās. Jāņem vērā, ka Gruzijā policijas struktūras var būt ļoti atšķirīgas. Parastie policisti ir normāli cilvēki, kuri nevēlas konfliktus, savukārt policijas specvienība tiek komplektēta no neizglītotiem lauku puišiem, kuriem maksā lielu algu, un viņi par to ir gatavi uz visu. Tādēļ specvienības kaujinieki visnežēlīgāk vēršas pret protesta akciju dalībniekiem. Galvenais mērķis ir tāds pats, kā savulaik bija Janukoviča specvienībām Ukrainā, – iebiedēt cilvēkus.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas finansiālu atbalstu.