Pedagogu trūkumu cer risināt ar divreiz lielāku budžeta vietu skaitu augstskolās
Valsts budžeta finansēto studiju vietu dubultošana pedagoģijas bakalaura un maģistra studiju programmās varētu izmaksāt 1,2 miljonus eiro, lēš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Pirmdien ministrija nāca klajā ar solījumu palielināt valsts budžeta finansētās studiju vietas četrās Latvijas augstskolās, kas gatavo skolotājus, pirmajā studiju kursā. Šobrīd pilna laika klātienes pedagoģijas studijām ir pieejamas kopumā 1697 budžeta vietas, bet nepilna laika studijām - 758.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) pieļauj, ka nākamajā mācību gadā visas budžeta vietas varētu nesanākt aizpildīt. Valsts augstskolām piešķirs finansējumu atbilstoši aizpildītajām budžeta vietām.
"Tas nav tā, ka nauda vienkārši tiek iedota un viss. Nauda ir nolikta blakus, un [augstskolām] ir jāizpilda konkrēti nosacījumi," žurnālistiem sacīja ministre.
Budžeta vietu aizpildījumu varētu ietekmēt arī vienotie kritēriji topošo skolotāju uzņemšanai, kurus šogad noteikušas augstskolas. Studētgribētāju vidējā atzīme nedrīkstēs būt zemāka par septiņām ballēm, savukārt specializēto priekšmetu skolotājiem - ne zemāka par septiņām ballēm konkrētajā mācību priekšmetā.
Nosacījums neattieksies uz pirmsskolas pedagogiem, jo pašlaik nav novērots šo pedagogu trūkums.
Politiķe piekrīt, ka noteiktās prasības "ir pietiekami augstas", ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. Vienlaikus viņas vērtējumā uzņemšanā svarīga ir atlase, jo ne visi var būt skolotāji.
Tāpat no nākamā gada pedagoģijas studiju absolventiem būs jākārto vienots kvalifikācijas eksāmens, līdzīgi kā juristiem. Tas cita starpā ļaus izvērtēt studiju programmu kvalitāti, pauda Čakša.
Latvijas Universitātes (LU) Studiju inovācijas nodaļas vadītāja Mārīte Seile IZM piedāvājumu vērtē kā "ļoti nozīmīgu ziņu" sabiedrībai un augstskolām. Viņa atzinīgi izteicās par vienota atlases mehānisma ieviešanu - ļaut studēt pedagoģiju cilvēkiem, kuri neplāno strādāt skolā, pazemina visu studiju grupas kvalitāti.
LU apņēmusies popularizēt iespēju jebkuram tās studentam apgūt īso pedagoģijas kursu, ja vien viņam ir pietiekams pamatjomas kredītpunktu skaits. "Tas neprasa nekādas izmaiņas likumdošanā, tikai pašas universitātes labo gribu, komunikāciju un varbūt arī procesu pārstrukturizāciju," sacīja Seile.
Tāpat LU plāno sagatavot franču un spāņu valodas skolotājus, kā arī iecerējuši speciālu kursu - praksē balstītu programmu - izglītības vadītājiem. Ņemot vērā pieredzi metodisko materiālu "Fizika I" un "Bioloģija I" pilnveidē, LU iecerējusi attīstīt metodisko un didaktisko centru.
"Vienlaikus neviens neskatās uz šo ziņu kā maģisko nūjiņu, ka tas [uzreiz] atrisinās [pedagogu trūkumu]. Mēs ejam soli pa solim," piebilda Seile.
Topošos pedagogus Latvijā sagatavo LU, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Akadēmijā, Daugavpils Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā.
