Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 31.janvārī un 1.februārī. FOTO. VIDEO

Savukārt Rīgas Krievu teātrī ar divām hrestomātiskām ungāru operetēm viesojas plašu atzinību guvušais muzikālās komēdijas teātris no Sanktpēterburgas. Savukārt mazliet radikālāku un ekstrēmāku ritmu cienītājus viesmākslinieki no Krievijas iepriecinās Rīgas klubā „Melnā piektdiena” – tur sestdienas vakarā uzstāsies krievu pagānmetālistu blice „Arkona”. Teātra un mākslas cienītāji svētdien var doties uz izstāžu zāli „Arsenāls”, kur notiks visnotaļ neierasta tikšanās ar slaveno Rīgas dendiju Kārli Padegu. Neierasta avangarda teātra izrāde arī Daugavpils teātrī - poļu rakstnieces Dorotas Maslovskas lugas „Pie mums viss kārtībā” iestudējums. Daudz interesanta un jauna arī izstāžu zālēs gan Rīgā, gan Kurzemē – āboli, dienvidu melodijas, Kuldīgas impresijas, dzintara meklētāji un mākslinieces fascinējošā privātā telpa.

Vidzemes koncertzālē „Cēsis” sestdien, 31. janvārī, pulksten 19.00 varēs baudīt neparastu koncertu „Muzikālā kontrabanda” lietuviešu mūziķu izpildījumā, kurā uzstāsies lietuviešu rokzvaigzne Jeronims Miļus un operas soliste Ieva Prudņikovaite.

No Vivaldi „Pavasara” un Vāgnera „Valkīru lidojuma” līdz Stinga „Shape of My Heart” un Sīla „Kiss from a Rose” – tādu tematisko panorāmu rāda projekts „Muzikālā kontrabanda”, kas radies no divu spožu Lietuvas dziedātāju vēlmes tuvināt klasisko un neakadēmisko mūzikas jomu. Šie divi dziedātāji ir Esenes „Aalto-Musiktheater” (Vācija) soliste Ieva Prudņikovaite un rokdziedātājs Jeronims Miļus.

Ieva un Jeronims jau sen sapņoja par šādu projektu, kurā noārdītos aizspriedumu žogi un satiktos divas pasaules, kas patiesībā ir viena. „Muzikālās kontrabandas” laikā mūs gaida nemitīgi pārsteigumi un joki, kontrasti un saplūsme, Bizē „Karmenas” valdzinošie ritmi, Nemorīno saldā ārija, Satī noslēpumainā „Ģimnopēdija”, Rahmaņinova un Gēršvina klavierpasāžas roku rokā ar Bilija Aidola paskarbo „Rebel Yell”, Astora Pjacollas tumši kārdinošo Buenosairesas Mariju un atgādinājumu par Fredija Merkurija un Montserratas Kavaljē klasiski - neakadēmisko duetu olimpiskajā dziesmā „Barcelona”.

Ievas Prudņikovaites bronzas mecosoprāns un Jeronima Miļus spēcīgais roka nervs savīsies nebijušā mūzikas telpā – muzikālā kontrabandā, kas izvērtīsies par neaizmirstamu piedzīvojumu.

Biļešu cenas: 5 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.

Lietuviešu mūziķu projekts „Muzikālā kontrabanda”

Šonedēļ divu mēnešu ilgu koncertceļojumu pa Latvijas skatuvēm uzsācis mūzikls „Čigānu barons”, kurā uz divām, speciāli aprīkotām skatuvēm, vienkopus uzstājas šī brīža divpadsmit Austrumeiropas izcilākie čigānu mūzikas izpildītājmākslinieki no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas un Zviedrijas. Šīsnedēļas nogalē mūzikls viesojas četrās Latvijas pilsētās: ceturtdien, 29. janvārī, pulksten 19.00 – Aizkraukles Kultūras namā; piektdien, 30. janvārī, pulksten 18.30 – Krustpils Kultūras namā; sestdien, 31. janvārī, pulksten 16.30 – Rēzeknes Kultūras namā un svētdien, 1. februārī – Balvu Kultūras centrā.

Starp šiem lieliskajiem māksliniekiem ir arī Latvijā labi pazīstamais mūziķis, komponists un vijolnieks Kaspars Pudniks, kurš lielāku atpazīstamību ieguva Riču ģimenes sastāvā piedaloties televīzijas šovā „Dziedošās ģimenes”.

Mūzikla apmeklētājiem šī būs vienreizēja iespēja uz vienu vakaru nokļūt krāšņā, straujiem ritmiem bagātā, ugunīgām dejām piepildītā, populārām čigānu dziesmām skanošā pasākumā, kur ikviens varēs aktīvi iesaistīties. Mūziklam tapušas īpašas skatuves dekorācijas, tehniskais aprīkojums, apskaņošanas iekārtas, speciālas gaismas iekārtas, dažādi rekvizīti un 48 krāšņu tērpu komplekti.

Mūziklam „Čigānu barons” būs 20 koncertizrādes visā Latvijā. Šis ir pirmais tik liela mēroga starptautiskais romu mūzikas projekts Baltijas valstīs. Nākamās mūzikla izrādes: 4. februārī – Bauskas Kultūras centrā, 5. februārī – Ogres Kultūras centrā; 6. februārī – Madonas Kultūras namā, 13. februārī – Daugavpils Kultūras pilī, 19. februārī – CATA kultūras namā Cēsīs, 20. februārī – Valmieras Kultūras centrā; 21. februārī – Limbažu Kultūras namā, 25. februārī – Dobeles Kultūras namā, 26. februārī – Jelgavas Kultūras namā, 27. februārī – koncertzālē „Rīga”, 12. martā – Talsu Tautas namā, 13. martā – Kuldīgas Kultūras centrā, 26. martā – Ādažu Kultūras centrā, 27. martā – Tukuma Kultūras namā, 28. martā – Liepājas Latviešu biedrībā un 29. martā – Ventspils teātra namā „Jūras vārti”.

Biļešu cenas: 8- 12 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā).

Mūzikls „Čigānu barons” Lietuvā

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) svētdien, 1. februārī pulksten 19.00 pirmizrādi piedzīvos Vara Piņķa iestudējums „Padegs un Padegs”, aicinot skatītājus uz pastarpinātu, taču intīmu dialogu ar noslēpumaino latviešu mākslas ģēniju, slaveno Rīgas dendiju – mākslinieku Kārli Padegu (1911 – 1940).

Izrādes režisors Varis Piņķis atklāj: „Kā režisoru un radošu personu mani saista un interesē radoša personība Kārlis Padegs – viņa raksturs, uzskati, dzīves izpratne, laikmeta redzējums, idealizētā dekadence, drosmīgais erotisms dzīvē, un kā tas viss krustojas un veido viņa mākslu. Ir sajūta, ka viņš sevi ir izdomājis. Mēģinājis savu privāto dzīvi, savu publisko personu veidot kā mākslas objektu. Manuprāt, viņa dzīve ir mēģinājums radīt artefaktu, kuru viņš tā arī nesasniedz...

Šī būs izrāde par nežēlību. Izrāde par estētisku, dekadentisku pašiznīcināšanos, izrāde par dīvaino un ģeniālo šausmu zīmētāju Kārli Padegu. Izrāde - lekcija, ironisks un atklāts dialogs pašam ar sevi.”

Jāpiebilst, ka izrādes īpaša pievienotā vērtība būs scenogrāfiskais risinājums, kas ietver vairākus desmitus Padega darbu reprodukciju. Lomās: Padegs – Mārtiņš Upenieks (Valmieras Drāmas teātris), Mākslinieka iekšējā balss – Inga Tropa (Jaunais Rīgas teātris). Dramaturgs: Ivo Briedis; mākslinieks: Māris Ruskulis.

Mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs raksta: „Kārlis Padegs no piemirsta, galvenokārt mākslinieku aprindās zināma leģendāra tēla un sabiedrības autsaidera jau krietnu laiku kļuvis par Latvijas kultūras zīmolu un ilustrēto žurnālu rotu. Viņa darbi Latvijas nedaudzajiem turīgajiem kolekcionāriem ir grūti pieejami un dārgi krājumi.... Viņa mākslas lielākās vērtības šobrīd varētu būt rafinēta rokas veiklība un izteiksmes dažādība, dzēlīga ironija un vēl nesaudzīgākā pašironija, bet, iespējams, vēl būtiskāka ir dzīves mūžīgās traģikas izjūta ne tikai kapitālisma krīzes apstākļos vien.”

Nākamās izrādes: 2. februārī – pulksten 21.00, 6. un 7. februārī – pulksten 19.00. Biļešu cenas: 17 – 21 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

Rīgas klubā „Melnā piektdiena” (Brīvības ielā 193c) sestdien, 31.janvārī pulksten 20.00 uzstāsies pagānmetāla izpildītāji „Arkona” no Krievijas. Šī grupa iedvesmu smeļas no senās, pirmskristīgās seno slāvu laikmeta sabiedrības, kurā valdīja dievs Peruns un kurā bija liela vikingu jeb varjagu karotāju kultūras ietekme. Grupas nosaukums „Arkona” nāk no pēdējās slāvu pagānu pilsētas, kura beidzamā pieņēma kristietību. Tās īstā atrašanās vieta, līdzīgi kā mūsu Beverīnas pilij, tā arī palikusi nezināma līdz pat mūsu dienām, tāpēc tā kļuvusi par simbolu interesei par seno pagānu kultūru mūsdienās.

„Arkona” ir ļoti ražīga grupa, kas izdevusi desmit albumus un kuras priekšgalā, pagānmetālam netipiski, ir vokāliste - sieviete Maša ar iesauku „Scream”. Grupa regulāri koncertē ārpus Krievijas un ir viena no ne pārāk daudzajām krievu ekstrēmā metāla grupām, kas pazīstama arī ārpus savas valsts.

Līdzīgi citu folkmetāla un pagānmetāla grupu dziesmu tematikai, arī „Arkona” darbi stāsta par mitoloģiju un vēsturiskiem notikumiem, kā arī dziesmas veltītas senās (pirmskristietības laiku) slāvu tautu gudrības saglabāšanai mūsdienās. Citu grupu vidū „Arkona” izceļas ne tikai ar to, ka uzstājas tādos tautastērpos, kādi bieži tika valkāti pirms aptuveni 1000 gadiem, bet arī ar vokālisti Mašu Arhipovu, kurai pieder viena no ievērojamākajām balsīm smagajā mūzikā

Biļešu cena: 12 eiro (Ticketshop.lv tīklā). Sīkāk internetā: www.melnapiektdiena.lv.

„Arkona”: „Liki bessmertnykh bogov”

Daugavpils teātrī jauna izrāde: poļu rakstnieces Dorotas Maslovskas lugas „Pie mums viss kārtībā” iestudējums Lucinas Sosnovskas (Polija) režijā. Tā ir patiesa komēdija par absurdo realitāti, kurā lomas atveido Vera Hramņikova, Jeļena Ņetjosina, Žanna Lubgāne, Egils Viļumovs, Miroslavs Blakunovs un citi. Jauno Daugavpils teātra veikumu varēs skatīt svētdien, 1. februārī, pulksten 17.00. Izrāde iestudēta krievu valodā.

Izrādes, kura tiek ieteikta teatrālā avangarda un skatuvisko eksperimentu cienītājiem, režisori Lucinu Sosnovsku daugavpiliešiem bija iespēja iepazīt jau 2013. gadā, kad viņa piedalījās festivālā „Telpa – Daugavpils”. Iedvesmojoties no Daugavpils multikulturālās vides, tapusi izrāde par mūsdienu cilvēku vērtībām, par to, cik dažādi un tajā pašā laikā līdzīgi mēs esam. Cik bieži gan uz jautājumu „Kā tev iet?”, cilvēks atbild: „Viss kārtībā”. Bet vai vienmēr tā patiešām ir?

Nākamā izrāde: 22. februārī pulksten 17.00. Biļešu cena: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.daugavpilsteatris.lv.

Daugavpils teātris iestudē poļu dramaturģes lugu

Latvijas operetes mākslas cienītājiem jau vairāk nekā pārdesmit gadu vien atliek cerēt, ka mūsu valsti apmeklēs kāds izcils ārvalstu operetes teātris vai dzīvot no viena līdz otra kādam pašmāju mūziķu muzikālam projektam, jo Rīgas Operetes teātris jau sen kā slēgts. Šīs nedēļas nogalē mūsu operetes cienītājiem sagādāts īpašs saldais ēdiens – Sanktpēterburgas (Krievija) Muzikālās komēdijas teātra viesizrādes.

Teātris viesosies Rīgas Krievu teātrī un piektdien, 30. janvārī, un sestdien, 31. janvārī, pulksten 19.00 visiem būs iespēja noskatīties Jeno Huskas opereti „Baronese Lilī”, bet svētdien, 1. februārī, pulksten 12.00 un 19.00 – slaveno Imres Kalmana opereti „Silva” jaunās versijās.

„Baronese Lilī” ir vispazīstamākā ungāru komponista Jeno Huskes (1875 – 1960) operete, kura tapusi 1919. gadā. Melodiskā, ritma ziņā elegantā, burvīgā mūzika un lakoniskais, ar smalku humoru piepildītais librets padarījis opereti populāru, tās sižets kā jau vieglai muzikālai komēdija ir tradicionāls un vienkāršs: pēc izputējušā tēva nāves grāfs Laslo, iesācējs dramaturgs, pārdod dzimtas pili. Šo pa pusei sagruvušo relikviju iegādājas bijušais bodnieks barons Malomsegi. Viņš sapņo redzēt savu meitu Lilī kā grāfieni un vēlas viņu apprecināt ar grāfu, kas pārdevis pili. Pavisam nejauši viņš pieņem Laslo par kambarsulaini, bet tas, ziņkārības mākts, sāk spēlēt šo lomu, izpildot visas jauno iemītnieku pavēles.

Savukārt otra izcilā ungāru muzikālās komēdijas meistara – Imres Kalmana (1882 – 1952) „Silva” ir operetes klasika un tā īpašu prezentāciju neprasa. „Silva” stāsta par visu uzvarošās mīlestības spēku, kas nebaidās ne no kādiem šķēršļiem. Tā ir viena no skatītāju iemīļotākajām Imres Kalmana operetēm, kas teātros tiek iestudēta pat vissmagākajos kara gados. Jāteic, ka „Silvas” tapšanas laikā, operetes nosaukuma varianti bija gan „Lai dzīvo mīlestība”, gan „Čardaša karaliene” un tie jau izsaka visu galveno, ko skatītājs varēs redzēt izrādē.

Abas Rīgā izrādītās pēterburdziešu operetes ir saņēmušas augstāko Krievijas Nacionālo teātra prēmiju „Zelta maska”. Biļešu cenas: 15 – 35 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.trd.lv.

* Latvijas Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4, Rīgā) tikai šajā nedēļas nogalē – no 29. janvāra līdz 1. februārim – var aplūkot tradicionālo ikgadējo Latvijas Valsts Augļkopības institūta organizēto ābolu izstāde, kurā eksponēti vairāk nekā 100 dažādu Latvijā audzētu ābolu šķirņu un hibrīdu. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv.

* Vēl tikai nedēļu – līdz 5. februārim Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielas stūrī, Pārdaugavā) apskatāma Eduarda Miheloviča (dz. 1977) gleznu izstāde „Dienvidu melodija”, kurā autors uzbur dienvidu krāsu melodiju mūsu pelēkās ziemas vidū. Pāreja no reālistiskā attēlojuma uz abstrakto un atpakaļ ir mākslinieka pamatelements, kā arī koki un ģeometriskie elementi ir pastāvīgas tēmas viņa mākslas darbos. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Liepājā, holdinga UPB (radies no arhitekta Ulda Pīlēna biroja) izstāžu galerijā (Dzintaru ielā 19) atklāta mākslinieces Agates Apkalnes personālizstāde ar gleznu ciklu „Privātā telpa”. Agate Apkalne glezno it kā meditējot. Tai pašā laikā trompe l'oeil1 (franciski – acs maldināšana) garā meistarīgi risinātās gleznas ataino visai konkrētas mākslinieces iztēles vīzijas. Skatītāji viņas gleznu ciklos var iegrimt kā fascinējošā, psiholoģiski spraigā fantāzijas seriālā, kura galvenā varone ir māksliniece pati, bet galvenā sižeta līnija – ceļš uz sevis apzināšanos, sevis pieņemšanu. Izstāde būs skatāma līdz 15. aprīlim. Sīkāk internetā: www.upb.lv.

* Savukārt Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) līdz 29. martam būs skatāma tematiska muzeja krājuma izstāde „Dzintara meklētāji”. Tā veidota, lai parādītu Baltijas jūras krastā izskalotā saules akmens daudzveidību un krāšņumu liepājnieku darinātos priekšmetos. Krāšņais jūras krastā atrastais saules akmens izstādē saistāms ar 82 Liepājas muzeja krājuma priekšmetiem - tautas lietišķās mākslas studiju „Dzintars”, „Kursa” un kombināta „Māksla” meistaru pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados darinātām dzintara rotām - saktām, piespraudēm, aproču pogām, gredzeniem, kaklarotām, dzintara kuloniem. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Kuldīgas Mākslas namā līdz 8. februārim skatāma starptautiskā fotoplenēra „Kuldīgas impresijas” noslēguma izstāde. Fotoplenērs, kurš sastāvēja no divām daļām, tika rīkots pērn no 30. maija līdz 7. septembrim ar mērķi izveidot jaunu Kuldīgas mākslas fotoalbumu „Kuldīgas impresijas”. Fotoplenēros kopumā piedalījās 73 fotogrāfi no astoņām valstīm, radot fotogrāfijas grāmatai un noslēguma izstādei. Sīkāk internetā: www.fotodivasupes.lv.

Atklāta izstāde „Kuldīgas impresijas” (Skrundas televīzija)

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA, publicitātes foto