foto: Valsts Vides dienesta foto
Mārupes novada iedzīvotājus sen tracina pretīga smaka no “Rīgas ūdens” notekūdeņu dūņu krātuves. Ko saka uzņēmums?
Notekūdeņu dūņu krātuve
Novadu ziņas
2024. gada 8. jūlijs, 18:39

Mārupes novada iedzīvotājus sen tracina pretīga smaka no “Rīgas ūdens” notekūdeņu dūņu krātuves. Ko saka uzņēmums?

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Ne pirmo gadu vien Mārupes novada iedzīvotājus izmisumā dzen pretīga smaka no notekūdeņu dūņu krātuves, par ko atbild uzņēmums "Rīgas ūdens". Iedzīvotāji sūdzas iestādēm, bet smaka kā nezūd, tā nezūd. Ko iesākt?

“Būtībā katru gadu Babītē un, kad vēja virziens ir uz Piņķu pusi, tad visa apkārtne neciešami smird pēc kūts, kanalizācijas vai vienkārši, rupji runājot, pēc sūdiem. Un diezgan spēcīgi. Iedzīvotāji sūdzas pašvaldībai utt., bet katru gadu situācija atkārtojas. Pie vainas ir “Rīgas ūdens” ar savu dūņu krātuvi. Lai te komentāros rakstīts, ka situāciju risina...reāli neticu, jo katru gadu ir viens un tas pats,” portālam “jauns.lv” sūdzas kāda novada iedzīvotāja.

Šo smirdīgo problēmu aktīvi apspriež arī vietējā “Facebook” foruma “Labi dzīvot Piņķos un Babītē” dalībnieki, dažiem ierosinot pašvaldībai samazināt nekustamā īpašuma nodokli sakarā ar pastāvīgajām neērtībām. “Smird ļoti bieži, un jau kuro gadu. Draugi vaicā, vai tuvumā kādam cūku ferma,” raksta kāda komentētāja. “Dēls šodien teica: kāds ir piekakājis bikses!” ironizēja cita.

Izrādās, reaģējot uz pastāvīgajām iedzīvotāju sūdzībām, pagājušā gada jūnijā šai problēmai bija veltīts sižets Latvijas Televīzijā.

Toreiz ziņoja, ka Vides dienests uzdevis uzņēmumam “Rīgas ūdens” smakas neitralizēt, bet uzņēmums norādījis, ka visu atrisinās jaunās tehnoloģijas, un viss projekts izmaksātu 40 miljonus eiro.

Vai gada laikā kaut kas ir mainījies uz labo pusi? Ko šajā sakarā dara SIA “Rīgas ūdens”? Uz “jauns.lv” lūgumu komentēt situāciju, atbild uzņēmuma Komunikācijas daļas vecākais komunikācijas koordinators Sandris Vanzovičs.

"Ja par īstermiņa risinājumiem:

* SIA “Rīgas ūdens” dūņu krātuvē Vārnukrogā veic nepārtrauktu smaku emisiju monitoringu, kā arī apzina un realizē modernākos tehnoloģiskos risinājumus smaku mazināšanai. Traucējošu smaku izplatības ierobežošanai pavasara-vasaras-rudens periodā (no aprīļa līdz oktobrim ieskaitot) tiek veikta arī smaku neitralizējoša līdzekļa izsmidzināšana virs dūņu krātuves. Lai samazinātu dūņu bioloģisko aktivitāti, tehnoloģisko risinājumu klāstā ir rasts jauns papildu smaku neitralizējošs līdzeklis (ķīmiskais reaģents POLIFLOCK BIO X2), kas paredzēts smaku koncentrācijas samazināšanai bioloģisko un rūpniecisko dūņu ražošanas, pārvietošanas un apstrādes procesos - 2024. gada jūnijā ir uzsākta dūņu krātuvē Vārnukrogā esošo dūņu apstrāde ar minēto reaģentu.

* SIA “Rīgas ūdens”  ir uzsākuši pārrunas ar ārvalstu ražotājiem par potenciālu krātuves tukšošanu vai pārklāšanu ar ūdens un smaku necaurlaidīgu membrānu, piemērojot ārvalstu pieredzi līdzīga veida ražotnēs, kas kalpotu kā papildu risinājums līdz ilgtermiņa risinājumu ieviešanai. Pēc pārrunu realizācijas tiks veikta piemērotāko risinājumu un tehnisko noteikumu saskaņošana ar Valsts vides dienestu.

Ja par ilgtermiņa risinājumiem:

* Šobrīd SIA “Rīgas ūdens” ir uzsācis darbu pie augstākās sarežģītības projekta, kura ietvaros tiks pārbūvēts Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parks. Pēc šī projekta realizācijas attīrīšanas procesā radušās dūņas vairs netiks izvestas uz dūņu laukiem Vārnukrogā, bet tiks pārstrādātas turpat, attīrīšanas stacijas metāntenkos. Pašlaik izstrādāts būvprojekts un tiek organizētas iepirkumu procedūras būvdarbu realizācijai. SIA “Rīgas ūdens” ir veicis būvniecības tirgus dalībnieku apzināšanu un konstatējis, ka līdzvērtīgu objektu būvniecība Latvijā līdz šim nav veikta, savukārt citās Eiropas Savienības valstīs – Polijā, Vācijā, Dānijā un citās – šādu līdzvērtīgu objektu būvniecība ir veikta dažādos laika periodos. Tas norāda uz to, ka paredzēto būvdarbu realizācija bez ārvalstu speciālistu un uzņēmumu piesaistes nav iespējama, kas padara sarežģītāku un laikietilpīgāku iepirkumu organizēšanas procesu. Ņemot vērā būvprojekta sarežģītību un iespējamo risinājumu problemātiku, veicamo būvdarbu izpildes termiņš būs 50 mēneši, kas atbilst arī citās valstīs tik apjomīgu un līdzvērtīgu objektu būvdarbu realizācijas laikam.

* Plānotie risinājumi ir vērsti uz ilgtspējību – visas dūņas ir plānots izmantot energoefektīvi, pārstrādājot tās biogāzē, un pēc apstrādes atlikušās dūņas izmantot lauksaimniecībā."