Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdis Rīgā, 2024
Rīgā, vietā, kur reiz atradās Lielā horālā sinagoga, aizvadīts ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdis.
FOTO: Rīgā godināta holokaustā nogalināto ebreju piemiņa
Rīgā, vietā, kur reiz atradās Lielā horālā sinagoga, aizvadīts ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdis. Sinagoga, kopā ar tur esošajiem cilvēkiem tika nodedzināta 1941.gada 4.jūlijā.
Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1945.gadam tika nogalināti vairāk nekā 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm. Piemiņas brīdis notika vietā, kur reiz atradās ebreju Lielā horālā sinagoga, kura 1941.gada 4.jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, tika nodedzināta kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nacisti nodedzināja arī citus ebreju dievnamus: par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. 1990.gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma noteikt 4.jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.
Pasākumā klātesošos uzrunāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (AS), Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, ASV apvienības "Jewish Survivors of Latvia" prezidents Čārlzs Springfīlds. Aizlūgumu noturēja Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Ceremoniju vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ruvins Ferbers.
Siliņa uzrunā akcentēja, ka holokausts ir atstājis neizdzēšamu rētu, kas stiepjas pār visu Eiropu, ieskaitot Latviju, kas zaudēja daļu Latvijas ebreju kopienu, zaudēja cilvēkus, kuri veidoja Latvijas sabiedrības pamatus un labklājību. Premjere klāstīja, ka viņu priekšteči šeit bija dzīvojuši un strādājuši gadsimtiem. Savukārt upuru nākamās paaudzes būtu varējušas dot būtisku pienesumu mūsdienu Latvijai, tādēļ skumjās un sāpēs tiek godināta holokaustā nogalināto Latvijas cilvēku piemiņa.
"Mūsējo piemiņa. Tās bija Latvijas ģimenes, arī bērni, sirmgalvji, kuri kļuva par absolūtā ļaunuma upuriem. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību Latvijas ebreju kopienai un visai ebreju tautai," sanākušajiem norādīja Siliņa.
Savukārt, Smiltēns akcentēja, ka "holokausta upuru piemiņa Latvijā ir un būs dzīva". "Godinām arī tos, kas vistumšākajos laikos spēja saglabāt cilvēcību un pašaizliedzīgi glābt nevainīgos no drošas nāves. Esam šeit atnākuši, lai pieminētu un godinātu mūsu cilvēkus. Rīdziniekus, Latvijas ļaudis, cilvēkus no daudzām Eiropas valstīm. Nevainīgus upurus. To vienīgā "vaina" bija tā, ka viņi bija ebreji. Slimas un sadistiskas ideoloģijas izvēlēts mērķis," uzrunā uzsvēra Smiltēns.
Padomju laikā Lielās sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980.gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993.gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem. Blakus sinagogas drupām 2007.gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābējiem, kas riskējot ar savu dzīvību slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.
