Latvijā pašnāvību dēļ vīriešu mirstība ir vismaz 5 reizes lielāka nekā sievietēm. Kas būtu darāms, lai šo tendenci mazinātu?
Jau vairākas nedēļas dažādos sabiedrības slāņos nerimst diskusijas par Latvijas vīriešu mentālo veselību. Cilvēku pārdomas par šo tēmu, tostarp sociālajos tīklos, izraisīja Valsts kancelejas informatīvais ziņojums, kurā apkopoti dati par mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ, vienkāršoti izsakoties, par pašnāvībām.
Diemžēl pašnāvību rādītājs Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un izrādās vīrieši sev dzīvību atņem pat piecas ar pusi reizes biežāk nekā sievietes. Kādi tam ir iemesli un kas būtu darāms, lai šo tendenci mazinātu, vairāk stāsta “360TV ZIŅneši”.
Latvija ierindojas starp Eiropas Savienības valstīm ar augstāko mirstību ārējo nāves cēloņu dēļ. Visbiežāk šajā nāves cēloņu grupā reģistrēti paškaitējuma jeb pašnāvību gadījumi. Lai arī cik rūgti tas skanētu, Latvijā pašnāvību dēļ vīriešu mirstība ir pat vairāk nekā 5 reizes lielāka kā sievietēm, turklāt 51% pašnāvību gadījumu saistīts ar alkohola lietošanu. Pašnāvība vecuma posmā no 25 līdz 74 gadiem ir biežākais ārējo nāves cēloņu iemesls, savukārt vecumā no 15 līdz 24 un vecuma posmā no 75 gadiem – otrs biežākais.
Pieaugušā vecumā bērnībā iegūtās stigmas var rezultēties ar to, ka vīrietis retāk nekā sieviete tiecas pēc palīdzības, un tas rezultējas ar dažādiem psihiskiem traucējumiem, piemēram, depresiju, kas ir ļoti nopietns riska faktors pašnāvībām. Vēl ārsti kā riskus uzskaita sociālos faktorus, kā piemēru minot zemu ienākumu līmeni.
Vīriešiem ir gana raksturīgi emocionālās problēmas risināt ar alkoholu un citu apreibinošu vielu palīdzību, kas, savukārt, var veicināt depresiju un domas par pašnāvību. Piemēram, dzīves posmā, kad sieviete gaida mazuli, tiek runāts par pēcdzemdību depresiju, taču arī vīriešiem ir paaugstināts risks piedzīvot depresiju, kad partnere gaida bērnu.
Vīriešiem ir grūtāk runāt par savu mentālo veselību, emocijas tiek apspiestas vai gluži vienkārši viņi nezina, kā ar tām rīkoties.
Psihiatre Jeļena Vrubļevska stāsta: “Ja ģimenes locekļi redz, ka tuvais ir izmainījies uzvedībā, piemēram, kļuvis nerunīgs, nomākts, apātisks, ir citādāki uzvedības paradumi, sācis lietot alkoholu, noteikti jāapjautājas, kā šis cilvēks jūtas un kā iespējams palīdzēt. Un nekautrēties ģimenes locekļiem vai tuviniekam uzdot tiešos jautājumus - vai tu jūties tik slikti, ka vēlies izdarīt pašnāvību?”
Vēl ārste min, ka Latvijā ik mēnesi katrs 10 iedzīvotājs ir domājis pašnāvnieciskas domas, tādēļ ir būtiski sekot līdzi savai mentālajai veselībai un mudinām to darīt arī saviem tuviniekiem.
