Pie Aizputes muzeja durvīm atstātās senlietas
Pie Aizputes novadpētniecības muzeja durvīm janvārī tika atrasts kāda atstāsts maisiņš ar 71 vismaz sešus gadsimtus vecām kuršu senlietām - ...
Atklāta pie Aizputes muzeja durvīm atstāto kuršu senlietu izcelsme. Nu tās apskatāmas muzeja ekspozīcijā. FOTO
Pie Aizputes novadpētniecības muzeja durvīm janvāra pēdējā dienā tika atrasts kāda atstāts maisiņš ar 71, vismaz sešus gadsimtus vecām kuršu senlietām - rotām. Nu muzejs kopā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistiem tās izpētījis, noteicis to vecumu un iespējamo izcelšanās vietu un izlicis muzeja ekspozīcijā.
Jauns.lv jau rakstīja, ka muzejnieki bija priecīgi par negaidīto atradumu. "Tā kā divi priekšmeti ir deguši, vai bijuši ugunī, tad mēs uzreiz kā speciālisti varam pateikt, ka tās noteikti ir saistītas ar kuršu uguns kapiem jeb kuršu apbedījumu veidu, kur cilvēks ar viņa drānām un rotaslietām tiek sadedzināts. Šie priekšmeti nāk no kapiem, kuriem būtu jābūt valsts aizsardzībā,” teica Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes arheologs Mārcis Kalniņš.
Pētnieki priecājās par unikālo dāvinājumu, tomēr uzsvēra, ka būtiski būtu noskaidrot senlietu atrašanas vietu. Tas ļautu veikt pamatīgākus pētījumus. Ja šie priekšmeti norādītu uz kādu jaunu senvietu, tad tas būtu unikāli, norādīja eksperti. Tādēļ muzejs aicināja atsaukties rotaslietu atstājēju vai atradēju. Tomēr viņš līdz šim tā arī nav atsaucies, Jauns.lv pastāstīja Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.
Kuršu senlietas, iespējams, no Cīravas
Eksperti atzinuši, ka lielākā daļa no kopumā 71 priekšmeta ir 12. līdz 14. gadsimtā turīgām kuršu sievietēm un vīriešiem raksturīgas rotaslietas. "Kurši ir gana lepni ar ļoti daudz rotaslietām, viņiem ļoti patīk greznoties. Tiešām nav nabadzīgi cilvēki. Tie ir cilvēki, kuri varēja tajā laikā atļauties arī dot līdzi apbedījumos šādus vērtīgus metālus un priekšmetus,” sacīja Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes arheologs Mārcis Kalniņš.
Kā likumā noteikts, pie muzeja durvīm atstātās senlietas tika nodotas Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kura, pēc to izpētes, tās nodeva atpakaļ Aizputes novadpētniecības muzejam. Muzeja vadītāja Jolanta Berga Jauns.lv pastāstīja, ka tās nākušas aptuveni no 14. gadsimta uguns apbedījuma vietas: “Pa aplinkus ceļiem noskaidrojām, ka visdrīzāk tās nākušas no apbedījuma vietas pie tagadējās Cīravas peldvietas (15 kilometru attālumā no Aizputes), kur tādu ir samērā daudz. Cilvēks tās apzināti meklējis ar metāla detektoru. Var redzēt, ka cilvēks tur tās meklējis ar metāla detektoru – tā ir tā saucamā “melnā arheoloģija”. Tagad šo lietu atradējs laikam sapratis, ka ar tām vairs neko nevar darīt, jo pārdot interneta izsolēs tās nevar, kā iepriekš (tā ir nelikumīga darbība un par to draud sods), viņu atradīs un sodīs. Tad nu viņš sapratis savu nodarījumu un centies godīgā veidā atbrīvoties no sava atraduma.”
Atrastu senlietu piesavināšanās – krimināla rīcība
Pēc likuma burta šāda senlietu piesavināšanās un pārvietošana ir krimināli sodāma, bet Jolanta Berga nav tik skarba, ka pieprasa to atradēju nu sēdināt aiz restēm: galvenais ir tas, ka senās kuršu rotaslietas nav viss aizgājušas nebūtībā, bet gan nonākušas muzeja krājumā.
Krimināllikuma 229. pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu par valstij piederošu senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pirkšanu, pārdošanu vai izvešanu no valsts. Pēc likuma arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot pieder valstij.
Jelgavas muzeja direktores vietnieks Aldis Barševskis stāsta: “Privātpersona nav tiesīga veikt jelkādus arheoloģiskos izrakumus un senlietu meklēšanu. Savukārt muzejs nav tiesīgs pieņemt nelikumīgi iegūtas senlietas. Ja cilvēkam savā īpašumā nejauši iznāk uziet kādu senlietu (tās var uzrasties izskalojumu rezultātā, savvaļas zvēri un putni arī var tās nejauši uzrakt vai atnest un tamlīdzīgi), ir jānofiksē vieta, kur tas noticis, pēc iespējas nepieciešams nofotografēt un to vietu nosegt, vai citādi pasargāt no tālākas postīšanas. Tad jāziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Ļoti svarīgi ir arheoloģisko atradumu vietu nebojāt un saglabāt situāciju. Zinātnei ir svarīgi ne tikai paši artefakti, bet arī vieta un konteksts, kur tie atrasti. Nereti gadās, ka atradējs senlietas saliek maisiņā un atnes uz muzeju ar labi padarīta darba sajūtu, bet patiesībā tas jau ir likuma pārkāpums.”
Atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 7. pantam atrastās senlietas pieder valstij, jo šī paša likuma 3.1 pantā noteikts, ka šādas senlietas ir aizliegtas atsavināt, iegūt, glabāt, pārvietot un pārsūtīt. Respektīvi, par šādu valsts īpašumā esošu arheoloģisko senlietu atrašanu kompensācija nepienākas un tās bez atlīdzības jānodod glabāšanā publiskā muzejā.
