Lielais jautājums: "Vai NATO valstīm vajadzētu sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu?"

To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – politologam Andim Kudoram, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim. Andis Kudors teic, ka tas būtu tikai apsveicami, ja NATO savas militārās bāzes izveidotu Rietumukrainā, jo tas Kremlim atņemtu visas vēlmes virzīties tālāk Ukrainas teritorijā. Jurģis Liepnieks uzsver, ka mums – Rietumiem ir plāns A, kurā paļaujamies uz to, ka Ukraina izdzīvos, ka tā noturēsies pret okupantiem, bet mums nav plāna B, ja piedzīvosim to, ka Ukraina sāk zaudēt. Aigars Rostovskis neizslēdz iespēju, ka gadījumā, ja Ukrainas aizstāvjiem sāks iet grūti, viņiem palīgā varētu steigsies NATO valstu militārās vienības.

Andis Kudors: "Lai uztraucas Putins, nevis mēs"

Mums jāpalīdz Ukrainai uzvarēt, kā minimums – nezaudēt, jo pēdējā laikā tas optimisms par Ukrainas uzvaru šur tur sāk mazināties. Tāpēc nevar tikt izslēgta iespējamība, ka ukraiņiem palīgā varētu doties NATO karavīri, saka politologs Andis Kudors.

Viņam patīk Francijas prezidenta Emanuela Makrona pieeja par tādu kā stratēģisko nenoteiktību, kas neļauj Vladimiram Putinam un Kremlim paredzēt, ko Rietumi iecerējuši darīt, jo Putins savā darbībā ir strādājis izmantojot paredzamību. Franči bija vieni no pirmajiem, kuri sāka runāt par savu militārpersonu sūtīšanu uz Ukrainu, un tā bija ļoti laba ideja:

„Interesanti, kā Vladimirs Putins uz to vēlāk reaģēja. Viņš tādā aikido stilā izvairījās, izlikās, ka sitiena nav bijis: tur ir tikai kaut kādi instruktori, kas runā franču valodā, bet viņi jau kaut kur tālu. Viņš mēģināja parādīt, ka nekas viņam nesāp, kaut arī sitienu saņēmis. Tas rāda, ka vajag „spiest” tālāk. Atceraties, kas notika, kad Krievija notrieca Turcijas lidmašīnu. Principā nekas. Tikai tūrismu ierobežoja, pārtrauca pirkt tomātus, augļus un dārzeņus kaut kādus. Arī tēloja, ka nesāp. Spēka valoda ir tā, ko Putins saprot. Vēstījums par to, ka NATO spēki tādā vai citādā kapacitātē varētu būt Ukrainā, ir labs. Tajā nozīmē, ka tas liek uztraukties Putinam, un lai uztraucas agresors, nevis mēs.”

Tas būtu apsveicami, ja NATO spēki, bāzes ieņemtu pozīcijas Ukrainā, piemēram, pie Baltkrievijas robežas, Ukrainas rietumos, jo tas dos simtprocentīgu garantiju, ka Krievija neies uz Rietumukrainu, pat ja krievi to spētu. Tā būtu drošība Ukrainas stratēģiskajai ilgtermiņa nākotnei, saka Andis Kudors. Par Putina mērķiem politologs pauž: „Putina mērķis jau nav obligāti visu Ukrainu paņemt. Viņa mērķis pat nav karot vai nekarot. Viņa mērķis ir izveidot buferzonu un kontrolēt Krievijas kaimiņvalstis, lai tās neiestātos NATO. Pat, ja viņš kontrolēs tikai daļu kādas valsts teritorijas, viņam īstenībā ar to pietiek, jo tā šī valsts pilnā mērā nevar integrēties ne Eiropas Savienībā, ne NATO. Tāpēc domāju, ja Ukraina pat paliek sašķelta – vienā daļā ir NATO, bet otru kontrolē Kremlis, Krievijai ar to kaut kādā ziņā pietiek. Bet domāju ukraiņiem ar to nepietiks. Viņiem ir tiesības atkarot visu teritoriju, un viņi to darīs pie katras iespējas.”

Jurģis Liepnieks: "Ko darīt, ja Ukrainas armijas zaudēs savas kaujasspējas":

„NATO valstu instruktori jau strādā Ukrainā. Tas ir visiem labi zināms noslēpums, tikai mēs par to nerunājam. NATO valstu instruktori un tehniskie darbinieki Ukrainā apkalpo dažādas iekārtas un ieroču sistēmas. Tie ir apmācību instruktori un tehniskie darbinieki, izlūkošanas personāls,” par NATO militārpersonu dalību Ukrainā saka rakstnieks Jurģis Liepnieks.

Jau pašlaik salīdzinoši liels NATO valstu speciālistu un karavīru skaits atrodas Ukrainā un tai palīdz, teic Jurģis Liepnieks un turpina: „Tas ir plāns A, kā palīdzēt Ukrainai izdzīvot un atspiest okupantus. Mēs paļaujamies uz plānu A, lai Ukraina gūtu pārsvaru pār iebrucēju, ka Ukraina izdzīvos, izspiedīs ārā vai vismaz apturēs okupantus. Bet mums nav plāna B, ja Ukrainas fronte sabrūk, ja Ukrainas armija zaudēs savas kaujas spējas. Kāds ir mūsu plāns šim gadījumam?”

Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo šajā „B plāna” gadījumā Rietumiem var nākties iesaistīties daudz vairāk, nekā vienkārši uz Ukrainu aizsūtīt instruktorus vai ieroču sistēmas. Tādēļ jādomā, kā, piemēram, nostiprināt Rietumukrainu ar pretgaisa aizsardzību no Polijas vai citām NATO valstīm, ievest tur NATO militāro kontingentu, kas atbrīvo Ukrainu. Jurģis Liepnieks prognozē, ka šovasar Ukrainas frontē piedzīvosim zināmu eskalāciju, jo miera sarunas ir izgāzušās, cerību, ka uz Olimpiādes laiku izdosies noslēgt pamieru, nav. Tai pašā laikā mēs redzam pieaugošo Rietumu palīdzību Ukrainai, kas tai ļoti palīdz, bet Ukrainai ir problēmas ar mobilizāciju un karavīru skaitu: „Īsāk sakot, šogad būs ļoti aktīvas darbības. Karš ir pietiekami sarežģīta sistēma. Te ir jautājums par to, ko darīt un kas notiks, ja kaut kas nesanāks.”

Aigars Rostovskis: "Tas ir vēstījums agresoram"

Labāk NATO valstīm Ukrainas kara frontes līniju ir turēt citā teritorijā, šajā gadījumā - Ukrainā, nekā to ielaist savās valstīs, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis: „Ja melnajā scenārijā Ukraina tiek okupēta, tad Krievijas karaspēks dodas tālāk, un tad šo valstu (NATO) karavīriem būs jākaro savā zemē.”

Viņš teic, ka jau tagad virkne NATO valstu speciālistu darbojas Ukrainā, un tas ir tikai loģiski, jo Rietumu piegādātās modernās un ļoti gudrās militārās sistēmas prasa pareizu darbošanos, ko ukraiņu karavīri, lai arī cik viņi būtu drosmīgi un profesionāli, nav apguvuši. Tāpēc tas ir tikai loģiski, ka NATO valstis ukraiņiem palīdz tās apgūt, jo summas, ko Rietumi atvēl Ukrainas militārajai palīdzībai ir milzīgas, ap 100 miljardiem eiro gadā, un neviens nav ieinteresēts, lai tā tiktu palaista vējā.

Ukraiņiem ir nepieciešama speciālistu, kas viņus apmāca, parāda, kā darbojas ar šim modernajām militārajām tehnoloģijām, palīdzība. Jāņem arī vērā tas, ka Ukrainas Rietumu partneri kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kopš 2022. gada 24. februāra „iet soli pa solim uz priekšu”: „Sākumā taču bija jautājumi – kādi tanki, kādi „Himari”? Tagad tie parādās. Domāju, ka tas ir vēstījums agresoram, ka gadījumā, ja Ukrainas aizstāvjiem klāsies grūti, tad nevar izslēgt situāciju, ka Ukrainā ienāks, ja ne NATO, tad citu bloka dalībvalstu militārās vienības.” Tas būs tikai racionāli un loģiski. Jau pašlaik Ukrainā, kā saprot Aigars Rostovskis, darbojas NATO speciālisti, kuri izglīto ukraiņu armijniekus, kaut arī tiešu pierādījumu tam nav.

Ko Andis Kudors, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis saka par NATO karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.