Eksperte: ES augstāko amatu sadalījums ir Latvijai labvēlīgs

Avoti vēsta, ka ES dalībvalstis vienojušās par Urzula fon der Leienas izvirzīšanu uz atkātotu pilnvaru termiņu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā, savukārt par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta. ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amats tiks līdzšinējai Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai.

Kleinberga atzīmēja, ka no 2009.gada, kad Lisabonas līgumā ieviesa jaunos amatus - pastāvīgu Eiropadomes priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos posteni, tos ieņēmuši galvenokārt pārstāvji no Rietumeiropas un Dienvideiropas valstīm, tikai ar vienu izņēmumu - no 2014. līdz 2019.gadam Eiropadomes priekšsēdētājs bija līdzšinējais Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Pētnieces ieskatā, skatoties uz piedāvāto sastāvu, ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amata piešķiršana Igaunijas premjerei ir liels solis reģiona virzienā, jo ne tikai Baltijas valstis nav bijušas pārstāvētas ārlietās, ne arī salīdzinoši mazas ES dalībvalstis vadījušās šo posteni.

Tā kā amatu sadalē tiek ņemts vērā ģeogrāfiskais princips, šos amatus iepriekš ieņēmušas lielākas valstis, piemēram, šī sasaukuma ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir Žuzeps Borels no Spānijas, vēl šo amatu ieņēma Federika Mogerīni no Itālijas un baronese Ketrīna Eštone no Lielbritānijas. Kleinberga uzsvēra, ka šāda amata piešķiršana Kallasai lielā mērā ir arī simbolisks žests, atzīstot, ka Krievija ir nopietns drauds.

Runājot par iespējamo Eiropadomes priekšsēdētāju, bijušo Portugāles premjerministru Koštu, RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece atzīmē, ka arī viņš nāk no salīdzinoši mazas valsts. Turklāt nav mazsvarīgi, ka viņam bijušas labas attiecības ar visām ES dalībvalstīm, un neformāli tas tiek minēts kā viens no faktoriem, kas nospēlēja savu lomu amatu sadalē.

Taujāta, kas nospēlēja par labu bloka dalībvalstīm panākt vienošanos par fon der Leienas izvirzīšanu EK prezidenta amatam, Kleinberga uzsvēra, ka Eiropas Tautas partija (ETP) ieguva lielāko balsu skaitu Eiropas Parlamentā, līdz ar to ETP ir pietiekami leģitīms pamats turpināt vadīt EK.

Viņa norādīja, ka sarunās par ES augstākajiem amatiem aizvadīto nedēļu laikā piedalījās Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis un Polijas premjers Tusks, kuri pārstāv ETP, Spānijas premjers Pedro Sančess un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kas pārstāv Sociālistu un demokrātu progresīvo aliansi, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, kuri pārstāv "Renew Europe" jeb "Atjaunotā Eiropa".

Pētniece skaidroja, ka tās ir EP politiskās grupas, kuras var nodrošināt fon der Leienai vairākumu. Lai gan viņu šim amatam izvirza Eiropadome, viņai un viņas piedāvātajam EK sastāvam būs jāsaņem atbalsts EP, tāpēc ir svarīgi nodrošināt šo vairākumu. Patlaban Eiropadomē fon der Leiena ir guvusi atbalstu no visām trim minētajām politiskajām grupām, un arī EP, visticamāk, koalīciju veidos šīs trīs grupas.

RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece pieminēja arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, kuras redzamākā pārstāve ir Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Viņa patlaban publiski kritizē piedāvāto ES augstāko amatu sadalījumu un uzskata, ka nav ņemta vērā realitāte, ka liela daļa Eiropas vēlētāju EP vēlēšanās ir balsojuši par "labējākām" partijām. Kleinberga piebilda, ka Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir trešā lielākā grupa EP.

"Fon der Leienai tā bija grūta izvēle. Viņa varēja sadarboties ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, taču tādā gadījumā viņa nespētu nodrošināt vairākumu EP. Alternatīva bija sadarboties ar liberāļiem un sociāldemokrātiem, ar kuriem fon der Leiena ir sadarbojusies līdz šim, nodrošinot vairākumu. Ar visiem sadarboties nebija iespējams, jo gan sociāldemokrāti, gan liberāļi bija skaidri pauduši, ka viņi nekādā veidā nesadarbosies ar Meloni, līdz ar to fon der Leienas lēmums bija racionāls," sacīja Kleinberga.

Taujāta, vai ES augstāko amatu sadalījumu var skatīt kontekstā ar nākamā NATO ģenerālsekretāra izvēli, RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece atbildēja apstiprinoši. Tas, ka Nīderlandes premjerministrs Rite kļuva par nākamo NATO ģenerālsekretāru, padarīja vieglāku ceļu, lai Kallasa kļūtu par ES augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos.

Viņa pieļāva, ka Kallasa jebkurā gadījumā tiktu izvirzīta ES augstā pārstāvja amatam, jo Beniluksa valstis ir bijušas pietiekami pārstāvēts ES augstākajos amatos. Tāpat, pētnieces ieskatā, nav noliedzams, ka Ritem ir sarežģīta iekšpolitiskā situācijā un, iespējams, viņš gribēja atrast savu vietu kādā no šiem nozīmīgajiem amatiem. Kleinberga uzsvēra, ka viņa apstiprināšana NATO ģenerālsekretāra amatā ir vēl viens papildus elements un bonus augsto amatu sadales līdzsvarā, kur tiek ņemtas vērā ne tikai politiskās grupas, bet arī dzimumu līdzsvars un ģeogrāfiskais princips.