Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja jauniegūtās vērtības
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pēdējā laikā saņēmis vairākus vērtīgus dāvinājumus, ar kuriem īpaši lepojas. Starp tiem ir Grosvaldu-Grīnbergu dzimtas ...
FOTO. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja dārgumi: Grosvaldu-Grīnbergu dzimtas dārgumi un Latviešu fotogrāfiskās biedrības krūšu nozīme
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pēdējā laikā saņēmis vairākus vērtīgus dāvinājumus, ar kuriem īpaši lepojas. Starp tiem ir Grosvaldu-Grīnbergu dzimtas dārgumi un Latviešu fotogrāfiskās biedrības krūšu nozīme, Jauns.lv pastāstīja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktores vietniece krājuma darbā Agita Ančupāne.
Tā 2021. gadā no šogad mūžībā aizgājušā izcilā fotovēsturnieka Pētera Korsaka muzejs iegādājās Latviešu fotogrāfiskās biedrības (1906–1917, 1920–1940) krūšu nozīmi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāles – Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma papildināšanai. Tas ir vienīgais šobrīd zināmais biedrības krūšu nozīmes eksemplārs.
Savukārt 2019. un 2023. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs saņēmis izcilu dāvinājumu no Valentīnas un Ievas Undām – kopskaitā 447 kultūrvēsturiskas lietas, kas piederējušas Grosvaldu-Grīnbergu dzimtai, vienai no Rīgas latviešu ievērojamākajām ģimenēm 19. un 20. gadsimtā. Dāvinājuma klāstā ir bīdermeiera stila mēbeļu grupa, angļu fajansa pusdienu trauki, lietišķās mākslas un sadzīves priekšmeti, grāmatas ar veltījumu ierakstiem, grezns ilustrēts Bībeles izdevums, fotogrāfiju albumi, Ziemassvētku eglītes rotājumi, retas bērnu rotaļlietas – krāsaini alvas zaldātiņi un citi priekšmeti, kas lietoti ģimenē, vectēva Frīdriha Grosvalda mājas Teātra bulvārī 2 (šodien – Aspazijas bulvāris 20) deviņu istabu dzīvoklī, kā arī Mērijas Grīnbergas mākslas salonā ēkas pirmajā stāvā.
Ievērību pēdējos gados šī dzimta izpelnījusies pēc 2018. gadā Kristīnes Želves uzņemtās mākslas filmas “Mērijas ceļojums”, kas stāsta par Mēriju Grīnbergu, jaunāko (1909-1975). Viņa dzimusi 1909. gada 24. maijā Pēterburgā Jēzus luterāņu draudzes mācītāja un Krievijas latviešu luterāņu draudžu bīskapa Jāņa Grīnberga un viņa sievas Mērijas, dzimušas Grosvaldes, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka Frīdriha Grosvalda meitas, ģimenē. Pēc Brīvības cīņu beigām kopā ar māti (tēvs mira 1923. gadā) un jaunāko brāli Emanuelu Grinbergu (1911-1982) viņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Viņas māte 1926. gadā Aspazijas bulvārī 20 atvēra lietišķās mākslas salonu. Mērija Grīnberga bija latviešu arhivāre un muzejniece. Ievērojama ar to, ka izglābusi Rīgas pilsētas muzeju kolekciju Otrā pasaules kara beigās un nogādājusi to atpakaļ Rīgā.
“Muzeji komplektē priekšmetus atbilstoši to profilam jeb specializācijai, piemēram, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs glabā Rīgas pilsētas (politiku, ekonomiku, kultūru un sadzīvi) un Latvijas kuģniecības (tirdzniecības flotes) vēsturi raksturojošus priekšmetus. Atbilstoši noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu muzejs var papildināt krājumu ar pirkumiem, diemžēl muzeju finansiālās iespējas ir ierobežotas. Finansējuma iegūšanai unikālu muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai atbilstošu priekšmetu iegādei muzejiem ir iespēja piedalīties projektu konkursos,” stāsta Agita Ančupāne.
