Latvijas karavīriem pastiprināti skaidro ģeopolitikas un propagandas jautājumus

Šonedēļ "Latvijas Avīze" rakstīja, ka pēc dienesta biedru sūdzībām par prokrievisku nostāju Ukrainas jautājumā un apšaubāmo lojalitāti no darba Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) aizvadītā gada decembrī atstādināts karavīrs. Laikraksts vēsta, ka savus prokrieviskos uzskatus karavīrs neslēpjoties paudis internetā, piemēram, komentējot rakstus sociālajā tīklā "Facebook".

AM preses pārstāvis Kaspars Galkins skaidroja, ka karavīrs no dienesta aizgāja pēc paša vēlēšanās, taču šis uzskatāms par izņēmuma gadījumu. Galkins konkrētā karavīra tautību neatklāja, taču argumentēja, ka NBS nereti tiek uzskatīts par labāko integrācijas piemēru valstī, lai arī karavīri nav atrauti no sabiedrības un patērē tos pašus plašsaziņas līdzekļus ko citi iedzīvotāji.

Personas lojalitāte Latvijas valstij un uzskati tiek vērtēti pašā rekrutēšanas sākumā, savukārt kopš pagājušā gadā notikušās Krimas aneksijas AM pastiprināti NBS virsniekiem un instruktoriem objektīvi izskaidro jautājumus par ģeopolitiku, propagandas ietekmi uz Latviju un informācijas manipulēšanu.

AM iespējas ir ierobežotas, un visiem aptuveni 5000 profesionālā dienesta karavīriem ministrijas speciālisti klāt nestāvot, taču virsniekiem ir rekomendēts karavīriem izskaidrot iepriekš minētos jautājumus. "Mēs, piemēram, karavīrus iepazīstinām ar aktuālākajiem NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos veiktajiem pētījumiem," uzsvēra Galkins.

Lai arī pret Latviju vērstā informācijas kampaņa pārsvarā tiek novirzīta krievvalodīgajos medijos un mazākumtautību karavīri varētu būt šo mediju patērētāji, AM neveic aprēķinus par to, cik procentuāli NBS dien mazākumtautību pārstāvji. "NBS ir viens no labākajiem integrācijas piemēriem, un karavīriem ir pavisam citāda izpratne par dienesta biedru dalīšanu pēc tautības. Karavīrus vieno brālība, jo tikai pateicoties savstarpējai sapratnei iespējams paveikt dienesta uzdevumus, kas īpaši starptautiskajās operācijās ir saistīti ar paaugstinātu risku. Vēlos arī piebilst, ka karavīrs atšķirībā no civilā ierēdņa dod zvērestu par kalpošanu Latvijai," uzsvēra Galkins.

Potenciālie karavīri bieži nāk no Jaunsardzes, kurā darbojas arī mazākumtautību pusaudži. Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra (RJC) mērķis ilgtermiņā ir sniegt iespējas Jaunsardzes kustībā piedalīties līdz 16 000 jauniešu. Šobrīd centrs ar ļoti ierobežotiem personāla resursiem nodrošina nedaudz vairāk kā 6000 jaunsargu apmācību valsts aizsardzības jomā.

RJC sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Žilinska teica, ka arī RJC neveic uzskaiti, cik no jaunsargiem ir mazākumtautību pārstāvji, taču nenoliedza, ka pusaudži šajā kustībā aktīvi darbojas arī tādās tradicionāli krievvalodīgās pilsētās kā Rēzekne, Daugavpils un pat Zilupē, kas atrodas pie Krievijas robežas.

Pusaudžiem Jaunsardzē jautājumi par aktuālajām ģeopolitikas un propagandas tēmām netiek skaidroti, taču bērniem tiek organizētas apmācības par vēstures un patriotisma tēmām, organizēti patriotiskās un pilsoniskās audzināšanas pasākumi, veicinot pilsoniskās apziņas, patriotisma un fizisko spēju attīstību, norādīja Žilinska.

Jaunsargi piedalās valsts svētkos, piemiņas un atceres pasākumos un nometnēs, kur neatņemama sastāvdaļa ir dažādi uzdevumi par vēsturi. Tāpat tiek organizētas sadarbības nometnes, kurās tiek nostiprinātas cittautiešu valodas prasmes un popularizēts aktīvs dzīvesveids.

Līdz šim arī centra instruktori nav novērojuši, ka bērni izrādītu kādas nelojalitātes pazīmes Latvijai. "Jaunsardzes mācību programma pamatā ir vērsta uz piederības apziņas veidošanu savam pagastam, novadam, skolai un valstij. Starp citu Rēzeknes jaunsargi ir vieni no aktīvākajiem visā valstī. Tālu neatpaliek bērni no Zilupes," uzsvēra Žilinska.