Kur aiziet un ko redzēt? Ar bērniem uz Koknesi un Valmieru, visi muzeji Dauderu namā un mākslinieciskā gastronomija Liepājā: izstāžu ceļvedis

Savukārt Kokneses pusē – Likteņdārzā ir iespēja satikties ar Margaritas Stārastes pasaku varoņiem no animācijas filmām. Bet Liepājas muzejā gleznotāja Anita Arbidāne Mākslu pasniedz uz paplātes (starp citu, tas varētu būt saistoši arī gastronomiskā tūrisma cienītājiem). Rīdzinieki var doties uz Dauderu namu iepazīt muzejus pastmarkās vai galerijā “Jēkabs” aplūkot Alises Mediņas Nesteidzīgos mirkļus.

* Dauderu nama Lielajā salonā (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) līdz 14. jūlijam skatāma Artas Ozolas-Jaunarājas izstāde “Pastmarkas portrets. Muzejs pastmarkās”. Mākslinieces trīsdesmit gadu ilgajā sadarbībā ar “Latvijas pastu” kopumā tapušas ap 100 pasta vērtszīmes un to sērijas, bet šajā izstādē apskatāmas tieši ar Latvijas muzeju tematiku saistītās pastmarkas. 

Mākslas zinātniece Irēna Bužinska norāda, ka Artas Ozolas-Jaunarājas pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab mākslinieci pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas valsts vizuālā tēla veidotājām. Viņas darinātās pastmarkas Latvijā vairākkārt atzītas par Gada skaistākajām pastmarkām (2011, 2013, 2019), ir guvušas atzinību starptautiskos konkursos. To tematika ir daudzveidīga: “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas”, “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima”, “Latvijas bākas”, “Dabas aizsardzība”, “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”, “Latvijas muzeji”, “Eiropa” un citas.

Arta Ozola-Jaunarāja absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, vēlāk ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu. Pirms vairāk nekā 30 gadiem uzvarējusi “Latvijas pasta” izsludinātā konkursā, un sešas viņas zīmētas pastmarkas ar Kuldīgai, Alsungai, Lielvārdei, Rucavai, Zemgalei un Ziemeļlatgalei raksturīgiem tautas tērpiem uzreiz nodrukātas un laistas apgrozībā. Pie etnogrāfijas atgriezusies arī vēlāk, darinot pastmarkas par Lieldienu, Jāņu vai kāzu tēmām. Māksliniece īpaši lepojas ar Latvijas bākām veltīto pastmarku sēriju, kurā attēlotas 15 bākas. Latvijas Bankas kolekciju monētu sērijā Arta Ozola-Jaunarāja veidojusi dizainu monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”. Sīkāk internetā: www.lnvm.lv.

* Vecrīgas mākslas galerijā “Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 12. jūlijam skatāma Alises Mediņas gleznu izstāde “Nesteidzīgie mirkļi”. Mākslinieces glezniecības motīvi rasti gan lietainā dienā patveroties zem rudenīgiem kastaņkokiem, gan izejot vakara pastaigā, kad iedegas pilsētas apgaismojums un iekrāso krēslaino pilsētu, gan tuvākos un tālākos ceļojumos, atgriešanās brīžos, kuri ir kādā veidā aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot…

“Laikam galvenais un netveramais kritērijs glezniecībā man ir aizkustinājums. Vai redzētais rada nepārvaramu vēlmi to uzgleznot. Cilvēks, kā tāda vijole bez vijoles lociņa. Kas ir tas, kas Tevī atmodinās Tavu skaņu, Tavas dzīles? Tādēļ mēģinu skatīties uz savu dzīvi, kā uz brīnumu, kas ir dāvināts. Un tas ir arī šīs izstādes stāsts - tie ir tie mazie ikdienas mirkļi, kuri ir ieraudzīti un iemūžināti ar eļļas krāsām uz audekla un aicina uz mirkļa meditāciju,” saka māksliniece un teic, ka tajā mirklī, kas paiet, nav iespējams atgriezties, bet to var iemūžināt, apturēt gleznā:

““Kas dzīvi sapratis, tas nesteidzas” (O. Harjāns). Un zināmā mērā mākslinieks aicina uz brīdi meditācijas, kurā skatiens slīd pāri audekla virsmai un otas triepieniem, kas grib reflektēt ar skatītāju. Lai kur Tu arī ietu, visur it viss būs stāsts par Tevi. Kas iekšā - tas ārā. Varbūt lietus atspulgos, varbūt rudens lapu rūsā, varbūt mierpilnajā valgumā ezera krastā, vai izplaukušu ķiršu ziedlapiņu lietū… “Vajag būt pēc iespējas laimīgākam un palīdzēt tādiem kļūt citiem. Mācīties būt tajā varenajā, ārkārtīgi reibinošajā dzīves pievilcības mutulī” (Roberts Tūrmans). Un tas prasa nesteidzību...”

Alise Mediņa (dz. 1984) ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības un keramikas nodaļas, studējusi Porto universitātē (Portugāle), aktīvi piedalās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās. Izstāde Jēkaba ielā 26/28 būs apskatāma līdz 12.jūlijam. Interesanti piebilst, ka gleznotāja Alise Mediņa ir ievērojamā latviešu komponista Jēkaba Mediņa mazmazmeita. Galerija “Jēkabs” vasaras sezonā atvērta darba dienās – no pirmdienas līdz piektdiena- no pulksten 11:00 līdz 18:00. Sīkāk internetā: www.paintigs.lv.

* Valmieras muzeja Maršnera namā (Bruņinieku ielā 1) līdz 30. augustam skatāma Latvijas laikmetīgās ilustrācijas mākslinieces Anetes Meleces izstāde bērniem “Anetes kiosks”, kurā var vērot Anetes Meleces ilustrāciju oriģināldarbus, skatīt un lasīt viņas sarakstītās un ilustrētās grāmatas, neparastā veidā satikt grāmatu tēlus un radoši izpausties dažādās aktivitātēs. Tāpat izstādē skatāma starptautiski godalgotā animācijas filma “Kiosks”, pēc kuras motīviem uzvestas izrādes bērniem Latvijā un ārzemēs un izdota grāmata, kas tulkota 20 valodās un saņēmusi vairākas balvas, ieskaitot Jāņa Baltvilka balvu. Izstādes rīkotāji aicina:

“Vai esi kādreiz gribējis naktī palikt veikalā vai kioskā? Paspaidīt pogas kases aparātā, izdzert pāris limonādes, atvērt žurnālu iepakojumus un sajust tikko drukāta žurnāla vilinošo smaržu? Būt tur, kur parasti netiec ielaists? Anetes kiosks ir tieši tāda vieta, bet varbūt ne gluži. Limonādes un konfektes uz kociņa te dzīvo grāmatās – stāstos un ilustrācijās, kuras izdomājusi un uzzīmējusi Anete. Tā nu sanāk, ka, ienākot Anetes kioskā, vari ienākt vairākās pasaulēs vienlaikus – vari nošļūkt pa Laika bikšu slidkalniņu, izveidot jaunu zvaigznāju melnajā Visumā, salasīt skrienošus zirņa bērnus, noskatīties animācijas filmu, aplūkot zīmējumus pie sienas un spēlēt Miega centrāli ar miedziņa rāciju. Bet varbūt vislabāk gribi vienkārši apsēsties mīkstos spilvenos un izlasīt visas Anetes sarakstītās un ilustrētās grāmatas, jo patiesība ir tāda, ka labi stāsti mēdz būt garšīgāki par konfektīti.”

Izstāde “Anetes kiosks” savu pirmizrādi piedzīvoja pērn Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Tagad tā ir atceļojusi uz Valmieru un jaunā veidolā visu vasaru priecēs pašus mazākos valmieriešus un pilsētas viesus. Jāuzsver, ka īpaši bērniem veidotas izstādes Latvijas kultūrtelpā joprojām ir izņēmums. Interaktīvā izstāde veidota bērniem, atdzīvinot un parafrāzējot ilustrēto grāmatu stāstus - Anetes Meleces radītie tēli ir unikāli un reizē dabiski cilvēcīgi – tie varētu būt ikviens no mums.

Anete Melece dzimusi 1983. gadā Siguldā, augusi Mālpilī. Mācījusies Mālpils vidusskolā, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu (2007). Pēc studiju beigšanas pārcēlusies uz dzīvi Šveicē. Studējusi animāciju Lucernas Lietišķās zinātnes un mākslas universitātē Šveicē Anetei ir divi bērni – Stella un Mariss. Anetes vīrs Luidži arī ir ilustrators, un viņi viens otram palīdz ar padomiem. Stella, Luidži un arī Anete pati redzami grāmatā “Pazudušais miedziņš”. Visi kopā viņi dzīvo, strādā un lasa grāmatas Šveicē, bet vasarās ciemojas Mālpilī.

Apmeklētājus sagaidīs skolēnu vasaras nodarbinātības programmas dalībnieki, iedrošinot ļauties iztēlei un piedzīvojumiem. Lai rosinātu bērnus lasīt un attīstīt savu radošo domāšanu, izstādi papildinās radošās darbnīcas kopā ar māksliniecēm Aneti Meleci un Rūtu Briedi: 28. jūnijā pulksten 15:00 - Valmieras muzejā norisināsies radošās rakstīšanas darbnīca bērniem “Stāsti Anetes kioskā” ar ilustratori Rūtu Briedi; 27. jūlijā pulksten 10:00 un 14:00 - Valmieras muzejā norisināsies radošā darbnīca bērniem “Sapņotāja portrets” ar ilustratori Aneti Meleci, bet pulksten 12:00 un 16:00 - radošās rakstīšanas darbnīca bērniem “Stāsti Anetes kioskā” ar ilustratori Rūtu Briedi un 16. augustā pulksten 15:00 - Valmieras muzejā norisināsies radošās rakstīšanas darbnīca bērniem “Stāsti Anetes kioskā” ar ilustratori Rūtu Briedi. Dalība radošajās darbnīcās ir ar iepriekšēju pieteikšanos, jo vietu skaits ierobežots (dalība darbnīcās, tāpat kā izstādes apmeklējums – bez maksas). Sīkāk internetā: www.valmierasmuzejs.lv.

* Likteņdārza Saieta namā (Aizkraukles novada Koknesē) līdz 25. augustam skatāma izstāde  “Margaritai Stārastei - 110”, kura šī gada sākumā bija vērojama arī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Atzīmējot daudzu paaudžu iemīļotās latviešu bērnu grāmatu autores Margaritas Stārastes nozīmīgo jubileju, filmu studija “Animācijas Brigāde” ir izveidojusi leļļu izstādi, kurā redzami tēli no četrām leļļu animācijas filmām, kas veidotas pēc Margaritas Stārastes iedvesmojošo darbu motīviem – “Zīļuks”, “Sārtulis”, “Zaķu Lielā diena” un “Kraukšķītis”.

Šajās filmās atainojas gadalaiku cikls un tās ir ļoti iemīļotas jaunāko kinoskatītāju vidū. Šo filmu varoņi ir pazīstami ne tikai Latvijā, bet, pateicoties filmu dalībai starptautiskajos festivālos, ir guvušas atzinību daudzviet ārvalstīs. Gan tēlos, gan filmu sižetā leļļu filmu autori ir centušies saglabāt gan rakstnieces un ilustratores Margaritas Stārastes māksliniecisko rokrakstu gan sirsnību un mīļumu, ko tie radījuši. Filmas tapušas režisores Daces Rīdūzes un mākslinieca Ilzes Kiršteinas vadībā.

Pati māksliniece ir laipni devusi atļauju iemūžināt viņas hrestomātiskos varoņus filmās un tā nu tie ir pārtapuši leļļu kino personāžos. Atceroties autori skaistajā jubilejā, varam atkal pārlapot viņas radītās bērnu grāmatas un skatīties Latvijā tapušās leļļu animācijas filmas! Latviešu publicists, filozofs, rakstnieks, tulkotājs un dīdžejs Ilmārs Šlāpins par Margaritu Stārasti raksta: “Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas vairāki svarīgi likumi, taču viens galvenajiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr. Stārastes zīmēto zvēriņu, vīriņu, lellīšu un ķiparu attieksme pret neizprotamo ir tik tīra un iedvesmojoša, ka to spēj saprast un pieņemt par savu ikviens, kas reiz bijis bērns. Arī ja paši kautrējamies to atzīt, Stārastes zīmējumi ir viens no ietekmīgākajiem mūsu kolektīvās zemapziņas arhetipiem, kas uzaudzinājis ne vienu vien latviešu paaudzi ar visām mūsu bailēm, bažām, priekiem un cerībām”.

Margarita Stāraste dzimusi 1914. gada 2. februārī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem; autores grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodās. Pēc viņas darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Margarita Stāraste bija Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre, godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu,  viņas ieguldījums savulaik arī novērtēts ar Pastariņa prēmiju un grāmatu mākslas konkursa “Zelta Ābele” mūža balvu. Aizgājusi mūžībā 2014. gada 18.februārī, sasniedzot 100 gadu vecumu. Sīkāk internetā: www.liktendarzs.lv.

*  Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) Lielajā izstāžu zālē līdz 22. septembrim skatāma gleznotājas Anitas Arbidānes darbu izstāde “Māksla uz paplātes”, kuru Liepājas muzejs veidojis sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum”. Tajā lielākoties skatāmas gleznotājas Anitas Arbidānes gleznas no “Zuzeum” mākslas priekšmetu kolekcijas, kā arī vairāki mākslinieces jaunākie darbi, kas tapuši speciāli šai izstādei. “Māksla uz paplātes” Anitas Arbidānes darbu retrospekcija, kas aptver 16 gadu aktīvas mākslinieciskās darbības posmu kopš Latvijas Mākslas Akadēmijas absolvēšanas.

Anitas Arbidānes darbos uzmanību saista atturīgie, aristokrātiskie, smalki izstrādātie gleznojumi, izsmalcinātas detaļas un tēli. Mākslinieces darbos apvienojas klasiskās glezniecības un vēsturiskā laika stils ar mūsdienu detaļām, kas darbos ievītas tik nemanāmi un pašsaprotami, ka nemanot tiek nojaukta laikmetu barjera. Viņas gleznas aizrauj ar savu dekoratīvismu un tēmas dažādību, taču vienojošais elements ir interese par cilvēku, figurālo glezniecību, klasiskiem sižetiem un klasisku akadēmisku izpildījumu. Daudzus darbus caurvij gastronomiski motīvi, no gleznām skatītāju kārdina puskailas sievietes ar vārītiem omāriem, eklēriem, persikiem un baklažāniem, sulīgi augļi pretnostatīti pūstošiem it kā atgādinot par laicīgās dzīves nepastāvīgo un trauslo dabu.

“Māksla uz paplātes” ir kā Svētā vakarēdiena un furšeta apvienojums, kur katrs var izvēlēties sev tīkamāko veidu, kā izprast redzēto, iedziļināties mākslas vēstures simbolos un zemtekstos vai vienkārši baudīt vizuāli estētiskas bildes. Viņas darbnīca ir patvērums. Tur, starp eļļas krāsām, otām un mākslas grāmatām, viņa var justies patiesi mierā ar sevi. Tikai gleznojot māksliniece sastopas ar iedvesmu – skaisto sajūtu, kad radošais process pārņem pilnībā un viņai atliek tikai tam sekot un gleznot.

Izstādes “Māksla uz paplātes” scenogrāfijas autors ir ar provokatīviem darbiem pazīstamais Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs un asociētais profesors Kristians Brekte. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.