VIDEO: kā uzpīt tādu vainagu, lai Jāņu naktī nekristu negodā? Māca zāļu sieva Māra
Nevēlies Jāņu naktī krist negodā un attapties ar vainagu kaklā? Vai varbūt vēlies Jāņu vainagā iepīt kādu īpašu nodomu? Zāļu sieva Māra Tīmane dalās savās zināšanās, atklājot, kā uzpīt vainagu, kas nepievils.
Vienas no Māras spilgtākajām bērnības atmiņām ir staigāšana pa pļavu un ziedu lasīšana. Viņa jau tad zināja, ka vēlas klūt par zāļu pazinēju un nespēja iedomāties savu dzīvi bez augiem. Tagad, vairākas desmitgades vēlāk, viņai šajā jomā ir iekrātas plašas zināšanas un daudzi apkārtējie viņu sākuši godāt par zāļu sievu.
Mārai sevišķi tuva ir vainagu pīšanas tradīcija vasaras saulgriežos un Līgo svētkos, jo šajā laikā daba ir pilnbriedā un ar vainagu iespējams parādīt, cik bagātīga ir pļava un Latvijas daba. “Turklāt, mēs šo bagātību ar vainagu aiznesam sev līdzi,” norāda Māra.
Kādēļ Jāņos pin vainagus?
“Kad mums ir apaļais vainags uz galvas, no vienas puses, protams, tā ir rota, bet tajā pat laikā tas iemieso dabas spēku - laika lūka ir vaļā un aplis ir kā centrs, kas piesaista enerģiju. Šajā laikā daba ir pilnbriedā un visi augi zied, un ja mēs to pilnbriedu uzliekam sev uz auguma, mēs no šiem augiem spēcināmies. Augi pastiprina šīs īpašās nakts spēku, un caur vainagiem mēs saņemam papildu enerģiju visam nākošajam gadam.”
Jautāta vai vainagus var pīt arī precētas sievas, jebšu šī tradīcija jāatstāj vien jaunām meitām, Māra smejot atbild: “Jāņu nakti nepazinu, kura meita, kura sieva!” Viņa skaidro, ka “vainagus galvā var likt ikviens, jo tas ir tāds īpašais laiks, kad rotājas visi - gan meitas, gan puiši, gan jauni, gan veci”.
Kā uzpīt vainagu, lai piesaistītu puišus vai atbaidītu odus?
Māra norāda, ka vainagus varot pīt konkrētam mērķim, piemēram, lai atbaidītu odus vai piesaistītu puišus. “Lai uzpītu vainagu, kas atbaidīs odus, vajag tajā iepīt lavandu, mārsilu vai timiānu, kas odiem nepatīk. Iepinot šādas jāņuzāles vainagā, odi no tevis turēsies pa gabalu. Tomēr lielākais noslēpums pret odiem ir sekojošs - ir lustīgi jādanco un tad jau tos odus Līgo vakarā nemaz nemanīs”.
Savukārt, lai piesaistītu puišus Māra skaidro, ka svarīgāk esot zināt kādus vainagus nevajag pīt.”Vai esat redzējuši tos vainagus, kas veidoti no doņām vai vienkāršām zālītēm un izskatās kā uzpīta bize, kurai meitas nereti piesprauž klāt kādu ziedu? Ar šādiem vainagiem kādreiz nodeva ziņu, ka es esmu pavesta un pamesta! Bet ja šo nozīmi nezin, tad meita pat neapjauš ar kādu vēstījumu devusies uz līgošānu!
"Senos laikos bieži latviešu vidū bija novērojama sava veida neverbālā komunikācija, ko varēja novērot arī jostu siešanā svētku vakarā. Piemēram, precētas sievas jostas sēja priekšā. Tās, kuras vēlējās pavēstīt, ka ir dabonamas, sēja jostu kreisajā pusē. Savukārt, tās, kuras vēlējās, lai citi zin, ka viņa nav dabonama un puiši viņu neinteresē, sēja jostu labajā pusē. Un šī ir tikai viena no metodēm, kā sasienot jostu varēja nodot pasaulei savu vēstījumu."
"Tomēr viens ir tas, ja meita zin, kādu vēstījumu vēlas nodot, un kas cits - vai otrs spēs šo vēstījumu uztvert!"
Kā pīt Jāņu vainagu?
“Savu vainaga pīšanas metodi iemācījos pirms vairākiem gadiem, un kopš tā laika citu vairs neizmantoju. Tātad, lai vainagu iesāktu, sākotnēji ar smilgām jāuzpin maza, aptuveni četru centimetru gara pīnīte un pēc tam tai var sākt pievienot savāktās jāņuzāles. Lai veidotos vienmērīgs pinums, vēlams lai jāņuzālēm nebūtu pārlieku gari kāti.”
Jautāta, vai ir kādi augi, ko labāk vainagos neiepīt, Māra atbild kodolīgi - “Visa laba jāņuzāle, kas aug Jāņu vakarā!”. “Agrākos laikos, kad vainagus pina - kura puķīte uzrunāja, to arī meita iepina vainagā. Katru ziediņu var iepīt vainagā arī ar nodomu - margrietiņu mīlestībai, kādu ziedu ieliek labai satikšanai, bet citu dzīves vieglumam. Un tā mēs varam sapīt savu rotu, ieliekot tajā papildu spēku.”
“Arī vismaz vienu nātri vajag ietīt vainagā, lai visi skauģi un nelabvēļi uz tās asumiņu uzdurtos. Tāpat nātri var nolikt arī uz mājas sliekšņa, lai noturētu gaismu, šajā laikā, kad gaisma un tumsa spēlējas. Arī kādu indīgu augu var vainagā ielikt, jo katra inde mazās devas ir zāle. Piemēram, vainagā var ielikt struteni, no kuras veido daudz labu zāļu. Arī dažas Gundegas var ielikt vainagā, lai piešķirtu tam krāšņumu.”
“Vainags būs gatavs tad, kad tas stiepsies no pirksta galiem līdz plecam. Tajā brīdī gals ir jānosien, bet no pašas pīnītes jānogriež visi asie gali. Un, lai meita nekristu negodā un svētku pilnbriedā neattaptos ar vainagu kaklā pīnīte ir jāizstiepj. Stiepjot nogriestie galiņi ierausies dziļāk vainagā un naktī dancojot tie nedursies galvā.”
“Un tad jau vainagu var siet kopā, likt galvā un iet līgot!”
Ar vainagiem varot arī zīlēt
Zāļu sieva Māra norāda, ka ar vainagiem varot arī zīlēt. “Piemēram, ja meitai ir vairāki pielūdzēji un viņa nezin, kuru no tiem izvēlēties, tad viņai jāpin vairāki vainagi - vienu viņa pīs par sevi, bet katru nākamo par kādu konkrētu pielūdzēju. Pēc tam šie vainagi jāpaņem un jāiemet upē, un tas vainags, kurus straume sanesīs kopā ar vīņējo būs tas īstais”.
“Savukārt, ja meita vēlas uzzināt, pēc cik gadiem viņa izies pie vīra, tad vainagus var mest ozolā. Ja vainags paliks karājamies kokā ar pirmo piegājienu, tad ļoti iespējams, ka meita precēsies jau šogad, bet ja tas notiks ar divām reizēm - tad pēc diviem gadiem”. Vairāk kā trīs reizes Māra gan norāda, ka nav vērts mest - tādā gadījumā labāk uz laiku atmest šo domu un dzīvot tālāk.
Ko darīt ar vainagiem, kad Jāņu nakts pagājusi?
“Viens variants ir nest vainagu mājās un karināt pie sienas, bet nākamajā gadā to sadedzināt. Ar vainagu mēs atnesam mājās Jāņu svētku svētību un burvību. Ja ir kāds labāks zālīšu pazinējs, kas prot iepīt vainagā dziedniecības augus, tad var šo vainagu pēc svētkiem izvārīt tējā, uzkrājot sevī labo nodomu, kas vainagā ielikts to pinot. Savukārt, ja kāds nevēlas vainagu visu gadu glabāt, var jau to atdot arī dabai - iemetot jūrā vai atstājot pļavā.”
“Mani priecē, ka Jāņu svinēšana un Vasaras saulgriežu tradīcijas Latvijā atgriežas, un aizvien kuplāks ļaužu skaits svētkus pavada ar visu, kas tiem piedienas - ar līgošanu, dziesmām, ugunskuru un tradīcijām!”
