foto: Paula Čurkste/LETA
"Kāpēc jāmācās latviešu valoda?" Jaunā kultūras ministre Lāce komentē savus pagātnes izteikumus
Jauns.lv vērsās pie Agneses Lāces, jautājot - vai viņas uzskati joprojām atbilst tam, kas savulaik pausts video - konkrēti par dubultpilsonības tēmu? Kā arī - vai latviešu valodai viņasprāt ir pakārtota nozīme, runājot par pilsoniski aktīvas sabiedrības formēšanu Latvijā?
Sabiedrība
2024. gada 25. jūnijs, 06:50

"Kāpēc jāmācās latviešu valoda?" Jaunā kultūras ministre Lāce komentē savus pagātnes izteikumus

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Drīz pēc tam, kad līdzšinējā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce tika nosaukta kā iespējamā kultūras ministre, publiskajā telpā sāka aktualizēties uzskati un izteikumi, kurus Lāce pauda līdz pietuvojās minstres krēslam.

Jāteic, ka bieži vien šādos gadījumos šāda rakšanās pagātnē lielākoties ir anonīmu sociālo tīklu aktīvistu kulšanās pa tukšumu, taču Lāces gadījumā tik tiešām ir dažas lietas, kuras būtu vēlams nu jau ministres amatā tikušajai "Progresīvo" pārstāvei paskaidrot.

Vai latviešu valodai ir pakārtota nozīme?

Internetā joprojām ir atrodams kāds 2022. gada jūlijā sarunu festivālā "Lampa" filmēts videomateriāls. Tajā runātāja Agnese Lāce pieteikta kā "Providus" vadošā pētniece un brīvprātīgā biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem". Uzskaitīti arī Lāces akadēmiskie sasniegumi, aprakstīta izglītība. Saruna saucas: "Totalitārisma mantojums un politiskās nācijas veidošanās Latvijā".

Sarunā Lāce izteicās par to, ka Latvijā, diskutējot par to, ar kādām valstīm varētu atļaut dubultpilsonību, galvenokārt domāts virzienā - "tikai ne ar Krieviju". Tad mēģināts "eleganti izdomāt, kā pateikt "tikai ne Krievija" un tad pasakām - NATO valstis un Eiropas Savienības valstis, jo ar tām mūs vieno kultūra un demokrātiskās vērtības". Lāce vēl sarkastiski piebilst: "Turcija, protams, ir lielisks piemērs, kā mēs esam vienoti šajās demokrātiskajās vērtībās."

"Es nevaru pateikt - tā ir pareiza vai nepareiza pieeja. Tas ir vienkārši tas, kam mēs izvēlamies sevi pretnostatīt. Tas ļoti lielā mērā ietekmē to, kā mēs veidojam saliedētības politiku. Un, ja tā ir balstīta uz to, kas mēs neesam vairāk nekā uz to, kas mēs esam, ir ārkārtīgi grūti izdomāt, ar kādiem paņēmieniem mēs varētu šo te vienojošo sajūtu veidot. Nav kopīga mērķa [...]," turpina Lāce.

"Nu, zinām, ka jāmācās latviešu valoda, bet kāpēc? Kāpēc ir jāmācās latviešu valoda? Tam cilvēkam beigās ir vienkārši jābūt zinošam latviešu valodā, vai tādam, kurš ir pilsonīgi aktīvs? Un vai latviešu valoda ir priekšnoteikums šai pilsoniskajai aktivitātei? [...]" videomateriālā saka pašreizējā kultūras ministre.

Jauns.lv vērsās pie Agneses Lāces, jautājot - vai viņas uzskati joprojām atbilst tam, kas savulaik pausts video - konkrēti par dubultpilsonības tēmu? Kā arī - vai latviešu valodai, viņasprāt, ir pakārtota nozīme, runājot par pilsoniski aktīvas sabiedrības formēšanu Latvijā?

"Vēlos atzīmēt, ka pirms darba Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres un ministres amatā, biju domnīcas "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā. Tobrīd iesaistījos vairākos nacionāla līmeņa un starptautiskos pētniecības projektos. Un attiecīgi kā pētniece izteicu novērojumus, veicot parlamentārā diskursa analīzi doktorantūras studiju laikā," atbildēja ministre.

"Mana kā kultūras ministres viena no manām prioritātēm ir saliedēta sabiedrība. Ilgtermiņa mērķis ir vienota informatīvā telpa latviešu valodā. Ir jāstrādā gan pie lasītprasmes veicināšanas, latviešu valodas mācību programmu pieejamību pieaugušajiem, kā arī jāinvestē saturā latviešu valodā," rakstiski pauda Lāce.

Vienā biedrībā ar "bēgļu lietā" tiesāto Raubiško

Bez iepriekš aprakstītās uzstāšanās festivālā "Lampa" ir arī zināms, ka Lāce kā brīvprātīgā darbojās biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem". Zināms arī, ka šīs biedrības pārstāve Ieva Raubiško nu ir apsūdzēta valsts ārējās robežas tīšas nelikumīgas šķērsošanas personu grupai organizēšanā. Attiecīgi vaicājām ministrei, vai viņa joprojām ir saistīta ar šo biedrību un kā komentē situāciju ar Raubiško.

"Esmu biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" biedre. Runājot par konkrēto tiesas procesu, vēlos uzsvērt, ka man ir pieejama tā pati informācija, kas jau ir izskanējusi publiski. Tiesas process šobrīd turpinās, tāpēc no plašākiem komentāriem šajā kontekstā atturēšos," rakstiski paskaidroja ministre.

Ministres amatu sagādā 52 balsis

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien kultūras ministres amatā apstiprināja līdzšinējo KM parlamentāro sekretāri Lāci. Viņu amatam piedāvāja "Progresīvie" pēc tam, kad kultūras ministre Logina nolēma personīgu iemeslu dēļ atkāpties no amata. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nolēma Lāci virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Par Lāci nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27, bet neviens deputāts neatturējās. Par balsoja "Progresīvo", Zaļo un zemnieku savienības un "Jaunās vienotības" frakcijas deputāti. Vēl Lāci atbalstīja pie frakcijām nepiederoši deputāti Oļegs Burovs (GKR), Igors Rajevs un Andrejs Ceļapīters.

Pret Lāces kandidatūru balsoja Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" frakciju deputāti. Balsojumā nepiedalījās "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" frakcijas, kā arī nupat "Progresīvo" frakciju pametušais deputāts Edgars Zelderis.

Kā vēstīts, Lāce iepriekš bijusi padomes locekle Sabiedrības integrācijas fondā, vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā sabiedriskās politikas centrā "Providus". Lāce ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē, kā arī maģistra grādu socioloģijā ar specializāciju migrācijas studijās Deusto un Osnabrikas universitātē Amsterdamā.

Lāce kandidēja aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas "Progresīvie". Kandidātes anketā norādīts, ka Lāce teicami zina angļu valodu, labi - vācu un nīderlandiešu valodu, bet pamatzināšanu līmenī - spāņu valodu. Logina sāka pildīt kultūras ministres pienākumus 2023. gada 15. septembrī. Neilgi pēc tam viņas komandai pievienojās Lāce, kļūstot par KM parlamentāro sekretāri.