Rojas muzejs lepojas ar kapteiņa meitas Marijas Induss Mucenieces gleznām
foto: Rojas Jūras zvejniecības muzejs
Marijas Induss Mucenieces ogles zīmējums “Bēgļu māte ar bērnu” (pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigas.
Kultūra

Rojas muzejs lepojas ar kapteiņa meitas Marijas Induss Mucenieces gleznām

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Rojas Jūras zvejniecības muzejā glabājas vairākas unikālas liecības, bet par vienām no vērtīgākām var uzskatīt dāvinājumus no mākslinieces Marijas Induss Mucenieces (1904, Roja – 1974, Zviedrija, Upsala) mantiniekiem, teic muzeja vadītāja Inese Indriksone. Marija Induss Muceniece dzimusi kapteiņa un kuģu būvētāja ģimenē un bija pirmā rojniece, kura ieguva augstāko izglītību un kļuva par talantīgu gleznotāju.

Rojas muzejs lepojas ar kapteiņa meitas Marijas In...

Marija Induss Muceniece savos darbos atainojusi piejūras ļaužu dzīvi un dabu, kā arī dramatiskos pārdzīvojumus, dodoties bēgļu gaitās laivā pāri jūrai uz Zviedriju 1944. gadā. Viņa mācījusies Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1925) un Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidza 1931. gadā, absolvējot Riharda Zariņa Grafikas meistardarbnīcu. Ar saviem darbiem “Zvejnieki”, ”Vētras brāzienos” un citiem piedalījusies visās tā laika Kultūras fonda izstādēs. Viņas vārds parādās preses izdevumos, žurnālos publicēti mākslinieces akvareļi. Studiju nolūkos apmeklēja Londonu, Somiju, Beļģiju, Drēzdeni, Minheni. No 1934. līdz 1937. gadam viņa papildinājās grafikā un glezniecībā Karaliskajā mākslas institūtā Antverpenē (Beļģija), nostiprinot tieksmi pēc ekspresīva tēlojuma veida. No 1940. līdz 1941. gadam viņa vadīja Grafikas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā, bet 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju un strādāja par tehnisko zīmētāju Upsalas universitātē.

foto: Rojas Jūras zvejniecības muzejs
Marijas Induss Mucenieces ogles zīmējums “Bēgļu māte ar bērnu” (pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigas).
Marijas Induss Mucenieces ogles zīmējums “Bēgļu māte ar bērnu” (pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigas).

Par dāvinājumiem, ko saņem Rojas Jūras zvejniecības muzejs, tā vadītāja Inese Indriksone Jauns.lv pastāstīja: “Rojas muzejs ir pašvaldības iestāde un budžetā nav paredzēti līdzekļi pirkumiem. Līdz ar to mēs ar pateicību varam pieņemt tikai dāvinājumus. Šajā gadījumā tiek sastādīts Dāvinājuma līgums ar tam pievienotu aktu, kurā uzskaitīti un aprakstīti visi dāvinātie priekšmeti. Tie tiek pieņemti un rūpīgi glabāti muzeja krājumā. Līdz ar to šie priekšmeti kļūst par nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma daļu, kas pieder valstij un ir pieejams visai sabiedrībai.”