Rēzeknes dome negrasās padoties un Satversmes tiesā apstrīdēs savu atlaišanu
Opozīcijai balsojot pret, Rēzeknes dome ceturtdien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu Saeimā pieņemto, bet vēl neizsludināto pilsētas domes atlaišanas likumu.
Lēmumprojektu sēdei bija iesniegusi pilsētā valdošās partijas "Kopā Latvijai" frakcija. Politisko spēku pārstāvošais atstādinātais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs sēdē pauda, ka pašvaldībai ir izredzes uzvarēt ST, jo Saeimā iesniegtais likumprojekts esot nekvalitatīvs.
Domes opozīcija sēdē pauda, ka neatbalsta "Kopā Latvijai" aicinājumu, jo tiesības vērsties ST esot ikvienam deputātam personīgi vai partijai, bet šajā gadījumā tiek iesaistīts un tērēts pašvaldības budžets. Vairākkārt pārspriežot jautājumu, koalīcijas un opozīcijas deputāti veltīja otrai pusei kritiku, vienam otru dēvējot par "labajiem" un "sliktajiem" deputātiem.
Lēmums vērsties ST gadījumā, ja grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā un Rēzeknes pilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums tiks izsludināti, tika atbalstīts ar septiņām balsīm "par" un piecām "pret". Pilsētas dome ST grasās apstrīdēt abu šo likumu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam. Šie panti attiecīgi nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Jau ziņots, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes domes atlaišanu.
Pieņemtais "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Saskaņā ar Satversmi likumu varēs izsludināt ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā pieņemšanas.
Valdība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šodien Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.
Likums nosaka, ka pašvaldībā tiks iecelta pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būs bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Saeimas Juridiskais birojs gan novērtējis, ka no iesniegtā likumprojekta nav secināms pietiekams juridiskais pamatojums domes atlaišanai.
Iepriekšējā Rēzeknes mēra Bartaševiča vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.
