foto: Edijs Pālens/LETA
Kultūras darbinieki aicina Rinkēviču nelikvidēt Latviešu valodas aģentūru
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viedokļi
2024. gada 20. jūnijs, 06:23

Kultūras darbinieki aicina Rinkēviču nelikvidēt Latviešu valodas aģentūru

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, žurnāliste Elita Veidemane, zvērināta advokāte, tiesību zinātņu doktore Kristīne Jarinovska un vēl aptuveni 100 kultūras darbinieku aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču apturēt Latviešu valodas aģentūras (LVA) reorganizāciju.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā izveidot vienu iestādi, kas apvienotu Valsts izglītības satura centru (VISC), Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Latviešu valodas aģentūru (LVA). Šādu lēmumu IZM pamato ar vēlēšanos novērst dažādu pakalpojumu dublēšanos, un norāda, ka aģentūra būšot "nozīmīgs ieguldījums" tādu funkciju īstenošanā kā - mācību satura izstrāde, skolēnu snieguma novērtēšana, pedagogu profesionālā pilnveide un iekļaujošās izglītības īstenošana. 

Tomēr vairāk nekā 100 kultūras darbinieku pret ministrijas ieceri ceļ iebildumus, norādot, ka Latviešu valodas aģentūra šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir neaizstājama.

Kultūras darbinieki lūdz Valsts prezidentu rīkoties

Aicinājuma parakstītāji norāda, ka "valsts valodas politika ir mūsu valsts pamatfunkcija, un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšana Latvijas Republikas Satversmes kodolā atzīst valsts valodas statusu par vienu no Latvijas visaugstākajām pamatvērtībām - viņuprāt, šis Satversmes pamatprincips “izsaka mūsu valsts esības jēgu”.

"Latviešu valodas aģentūras tiesiskā, politiskā, sociolingvistiskā un simboliskās mijiedarbības sociālā loma valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā šajos ģeopolitiskajos apstākļos un esošajā starptautiskās drošības situācijā ir neaizstājama," norādīts kultūras darbinieku paziņojumā. 

Iesniedzēji aicina rīkoties, lai nepieļautu valsts valodas politikas statusa pazemināšanu tikai līdz apmācībai imigrantiem un mācīšanai skolā un nepieļautu Latviešu valodas aģentūras reorganizēšanu citā iestādē vai likvidēšanu. Tāpat kultūras darbinieki aicina sasaukt Saeimas sēdi, lai par šo lietu diskutētu.

Arī Valsts prezidents Latviešu valodas aģentūru redz kā atsevišķu iestādi

19. jūnijā, intervijā LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka "ir sazinājies ar Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, un vērsis viņas uzmanību uz bažām, par aģentūru apvienošanu.

"Čakšas kundze izskaidroja, ka reorganizācijas doma ir stiprināt valsts valodu, bet es lūdzu viņu vēlreiz izvērtēt, vai tas šobrīd būtu tas pareizākais virziens - reorganizēt Latviešu valodas aģentūru. Es vēlos cerēt, ka ministres kundze ieklausīsies," norādīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs skaidro, ka "saprot, ko ministre vēlas izdarīt un viņu atbalsta, tomēr viņs Latviešu valodas aģentūru saredz kā atsevišķu iestādi, un norāda, ka šajā gadījumā no reorganizācijas nerastos tas lielākais ietaupījums".

Konteksts

Jaunās aģentūras izveidē IZM balstās uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ieteikumiem par institucionālās kapacitātes stiprināšanu izglītības kvalitātes uzraudzībai un skolu pilnveides atbalstam, Finanšu ministrijas rekomendācijām, kā arī Valsts kontroles rekomendācijām par efektīvākas pieaugušo izglītības īstenošanu. IZM norāda, ka jaunā aģentūra koncentrēs cilvēkresursus, un tās darbībā tiks izmantota "mūsdienīga pārvaldība", tostarp mākslīgā intelekta risinājumi.

Konkursu uz jaunās aģentūras vadītāja amatu plānots izsludināt šī gada augustā. Lai īstenotu ieceri par jaunās aģentūras izveidi, tās izveide vēl ir jāapstiprina valdībai. Līdz konkursam izsludināšanai VISIA vadītājas pienākumus pildīs VISC vadītāja pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča.

Aicinājuma vēstulē Latvijas valsts prezidentam parakstījusi zvērināta advokāte, tiesību zinātņu doktore Kristīne Jarinovska, dzejniece Liāna Langa, žurnāliste Elita Veidemane, profesore Ina Druviete, profesore Janīna Kursīte-Pakule, profesore Laimute Balode, profesors Valdis Segliņš, pētniece Ieva Kalniņa, literāts Vents Zvaigzne, žurnāliste Daiga Kļanska, valodniece Evelīna Zilgalve, izglītības vadītāja Zane Kažotniece-Džoisa, pedagoģe Dace Anstrate, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, vēsturnieks Māris Mičerevskis, pedagoģe Samanta Kavrusa-Vecmane, muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, dzejnieks Arturs Punte, profesors, akadēmiķis Jānis Valdmanis un daudzi citi – kopā vairāk nekā 350 parakstītāju.