Tukuma muzeja dārgumi – atmiņu klade, “Mākslinieka darbnīca” un cirvja uzmava no pagājušās ēras
Tukuma muzeja krājumā ir 98 968 priekšmeti, un kopš pērnā gada tas papildinājies ar 654 jaunieguvumiem, no kuriem 159 ir ...
FOTO: Tukuma muzeja dārgumi - simtgadīga atmiņu klade, Mākslinieka darbnīca un cirvja uzmava no pagājušās ēras
Tukuma muzeja krājumā ir 98 968 priekšmeti, un kopš pērnā gada tas papildinājies ar 654 jaunieguvumiem, no kuriem 159 ir dāvinājumi, bet 195 pirkumi, Jauns.lv pastāstīja muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Dace Valdmane. Vērtīgāko jaunieguvumu vidū ir Tukuma ģimnāzijas skolnieces Melānijas Upenieces atmiņu klade, kurā ieraksti veikti no 1922. gada līdz 1924. gadam, Kārļa Neiļa glezna “Mākslinieka darbnīca” un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes muzejam nodotās 37 senlietas ar muzejisku nozīmi.
Dāvinājumā saņemta Tukuma ģimnāzijas skolnieces Melānijas Upenieces (1907–1993) atmiņu klade, kurā ieraksti veikti laikā no 1922. gada līdz 1924. gadam. Viņas skolas biedrs bija rakstnieks Jānis Plaudis (1903–1952). Topošais rakstnieks izmantojis Melāniju Upenieci kā prototipu Mazā tēlam romānā “Ģimnāzisti”, kas veltīts Tukuma ģimnāzijai (tagad Ernesta Birznieka-Upīša Tukuma 1. pamatskola). Atmiņu kladē ir vairāku Melānijas skolas biedru ierakstīti veltījumi, tostarp arī Jāņa Plauža.
No pirkumiem var minēt Kārļa Neiļa (1906-1991) gleznu “Mākslinieka darbnīca”, kas gleznota 1935. gadā, kuru muzejs iegādājās izsolē. Šī glezna ir Kārļa Neiļa agrīnās daiļrades perioda mākslas darbs, kas bija Latvijas Mākslas akadēmijas Romas fonda stipendijas konkursa darbs. Kārlis Neilis ir vienīgais no 20. gadsimta trīsdemitsajos gados akadēmiju beigušajiem figurālistiem, ko Vilhelms Purvītis aicināja piedalīties valsts reprezentācijas izstādēs ārzemēs (Londonā, Parīzē, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
Muzeja krājums nereti tiek papildināts arī, saņemot priekšmetus no citām institūcijām. Piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) nesen Tukuma muzejam nodeva 37 senlietas ar muzejisku nozīmi. Šīs senlietas NKMP nodevusi biedrības “Brāļu kapu komiteja”, kas tās saņēma no meklēšanas vienības “Leģenda”. Artefakti atrasti Tukuma novada Jaunpils pagasta meža ceļa (Mētraines ceļš) nomalē. Kopā atrastas 27 saktas, ķēžu jostas fragments, astoņas monētas, skaitīšanas žetons, kā arī bronzas uzmavas cirvja fragments, kas datēts ar laiku no 1100. līdz 500. gadam pirms mūsu ēras. Šim bronzas laikmeta priekšmetam ir īpaša kultūrvēsturiska vērtība, jo tas ir vienīgais šāda veida atradums Tukuma muzeja krājumā.
Tukuma muzeja krājums ietver mākslas priekšmetus un kultūrvēsturiski nozīmīgus priekšmetus – rakstisko, tēlojošo un lietisko priekšmetu grupas, pastāstīja Dace Valdmane. Tā komplektēšana tiek veikta ievērojot izstrādātos kritērijus priekšmetu iekļaušanai muzeja krājumā, kas ietver trīs galvenos mērķus: * augstvērtīgas Latvijas modernās mākslas kolekcijas uzturēšana un papildināšana, lai radītu priekšstatu par mākslas norisēm un sasniegumiem 20. gadsimtā; * Latvijas muižu kungu māju interjera kultūras un zudušo mākslas vērtību identificēšana, saglabāšana un interpretēšana muzeāliem līdzekļiem un * Ziemeļaustrumkurzemei tipiska materiālā un nemateriālā mantojuma dokumentēšana un izpēte, lai uzturētu, restaurētu un popularizētu reģionam raksturīgus kultūrvides objektus. Trīs atšķirīgos krājuma komplektēšanas virzienus nosaka Tukuma muzeja kā institūcijas raksturs, kura sastāvā ir septiņi muzeji: Tukuma Mākslas muzejs, Pastariņa muzejs, Tukuma Mākslas galerija “Durvis”, Tukuma Audēju darbnīca, Durbes pils, Tukuma Pils tornis un Džūkstes Pasaku muzejs.
