Kultūras nozares darbinieki no jaunās ministres sagaida iesākto darbu turpinājumu un papildu finansējumu
Kultūras ministre Agnese Logina (P) nolēmusi personīgu iemeslu dēļ atkāpties no ministres amata. Viņas vietā tiek virzīta līdzšinējā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce. Jauns.lv aptaujāta kultūras nozares pārstāvjus, lai uzzinātu, ko viņi sagaida no Loginas pēcteces.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce sarunā ar Jauns.lv atzina, ka viņai ir svarīgi, lai jaunā kultūras ministre turpinātu iepriekš iesāktos darbus. "Nav labi, ja maina uzņemtās iestrādes. Ir vēlama lēmumu nepārtrauktība,” pauda Lāce.
Viņa uzsvēra: "Jaunajai ministrei ir svarīgi tas, cik veiksmīgi viņa "atrod vietu", kur sēž visi ministri. Lai ir skaidra pozīcija, mērķtiecīgi pamatotas kultūras nozares vajadzības un, lai tās arī tiktu uzklausītas.”
Arī Rakstnieku savienības un Radošo savienības padomes priekšsēdētājs Arno Jundze uzskata, ka jaunajai ministrei ir svarīgi turpināt iesāktos darbus, piebilstot, ka jebkura nozare šobrīd ir atkarīga no nākamā gada nodokļu redzējuma.
Viņš atzīst, ka ministres Agneses Loginas atkāpšanās rada jocīgu sajūtu, un, ja nebūs pietiekami laba komunikācija saistībā ar iesāktajiem darbiem, tas var novest pie liela haosa.
Pēc Jundzes teiktā, viena no prioritātēm, kas jārisina arī nākamajam ministram, ir kultūras nozares finansējums, kas jau gadiem esot ielaista sāpe. "Mēs nepārtraukti dzirdam, ka ir jāpaciešas, ka valstī ir tāda un tāda krīze, bet tas turpinās jau 30 gadus. Viena rakstnieka mūžs parasti ir šie paši 30 gadi – šādi rakstnieki kā ir šodien, otrreiz vairs nebūs. [..] Neatbalstot kultūru, Latvija izbeigsies ātrāk, nekā, ja šeit ienāks okupanti,” norādīja Rakstnieku savienības un Radošo savienības padomes priekšsēdētājs.
Kā vienu no pasākumiem, kam Loginas pēctecei būtu jāpievērš uzmanība, viņš nosauca Frankfurtes grāmatu tirgu, kur Latvija pieteikta viesu valsts statusā. Viņa ieskatā, jāizdara viss, lai Latvija nepiedzīvotu starptautisku kaunu, bet, "kā mēs tagad iekarosim Eiropu, ja nebūs finansējums no valsts puses?”
Viņš atzina, ka kultūras ministra amatā redz kompetentu cilvēku, nevis gadījuma rakstura personu. Latvijas Rakstnieku savienība nepieciešamības gadījumā gatava arī piedāvāt savus kandidātus.
Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle Indra Lūkina atzina, ka cer, ka jaunais kultūras ministrs/ministre respektēs iepriekš izvirzītās prioritātes un turpinās iesāktos darbus.
“Kā divus galvenos es nosauktu kultūras nozarē strādājošo atalgojuma un kultūras infrastruktūras jautājumus. Konkrēti mums kā Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim tas ir, pirmkārt, mūziķu darba apstākļu uzlabojumi, kas ietver atalgojuma palielināšanu, finansējumu mūzikas instrumentu iegādei un remontam. Ar šo cieši saistīts ir akūtais jautājums par koncertu norises vietām Rīgā - Lielās ģildes uzsāktā renovācijas procesa mērķtiecīga turpināšana un pabeigšana, kā arī konstruktīvas sadarbības veidošana ar Rīgas domi, lai noslēgtu līgumu par Rīgas filharmonijas projektēšanas posmu un veiksmīgi virzītu šī projekta tālāko attīstību,” norādīja Lūkina.
Tikmēr Dziesmu svētku biedrības vadītājs, diriģents Ints Teterovskis telefonsarunā ar Jauns.lv ir lakonisks: “Galvenais jautājums ir – vai būs izmaiņas? Runājot par līdzšinējo ministri, jāsaka – ir vārdi un ir darbi. Dziesmu svētku kustības kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums arī joprojām ir iesprūdis. Mēs, kas esam mākslinieki – mēs radām, un mums ir rezultāts. Novēlu, lai jaunajam ministram vai ministrei arī tāds ir.”
Konkrētāk Teterovskis par ministrijas būtiskākajiem darbiem kultūras jomā izteikties nevēlējās, jo šobrīd vēl trūkst konkrētības par nākamo amata ieņēmēju.
Kā zināms, partija "Progresīvie" pirmdien valdes un frakcijas kopsēdē lēmusi kultūras ministra amatam virzīt pašreizējo Kultūras ministrijas (KM) parlamentāro sekretāri Agnesi Lāci.
