Katoļu mācītājs no līgavaiņiem pieprasa veselības izziņu. Vai tas ir likumīgi?

Likumā taču noteikts, ka, stājoties laulībā, ir jāiesniedz iesniegums par laulības noslēgšanu un personu apliecinošs dokuments, bet personām, kuras agrāk bijušas citā laulībā, jāuzrāda bijušā laulātā miršanas apliecība vai laulības šķiršanas apliecība, izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas akta par ieraksta. Ja persona, kura vēlas doties laulībā, ir nepilngadīga – nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai bāriņtiesas rakstveida atļauja. Savukārt ārzemniekam – attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments par to, ka personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā. Par veselības izziņām nekas nav teikts, kaut gan agrāk tādas bija nepieciešamas.

Katoļu laulību noteikumi daudz striktāki

2005. gada aprīlī spēkā stājās jaunais Civilstāvokļa aktu likums un Civillikuma grozījumi, no kuriem bija izslēgta prasība jaunlaulātajiem uzrādīt arī medicīnisko izziņu par veselības stāvokli. Vai tik tiešām katoļu mācītājs to 20 gadu laikā nav iegaumējis? Tomēr katoļu Baznīcā ir striktāki noteikumi laulības reģistrācijai un garīdzniekam ir tiesības no jaunlaulātajiem pieprasīt ziņas par viņu veselības stāvokli, ja viņi vēlas precēties pēc Baznīcas likumiem jeb noslēgt tā saucamās kanoniskās laulības, kā to nosaka Kanonisko tiesību kodekss (Codex Iuris Canonici) –Romas katoļu Baznīcas tiesību kopojums, kas izstrādāts pēc pāvesta iniciatīvas.

Zane Romane, kura Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, savā darbā „Baznīcas laulības civiltiesiskais nodrošinājums" raksta: „Kanoniskās tiesības ietver vairāk šķēršļu nekā Civillikums. Respektīvi, slēdzot laulību Baznīcā, ir noteikts vairāk ierobežojumu nekā dzimtsarakstu nodaļā. Atšķirībā no Baznīcas kanoniem, kas ir nemainīgi jau no viduslaikiem, Civillikumā ietvertie šķēršļi laika gaitā samazinās, to liecina 34. un 39.pantu izslēgšana no Civillikuma. Šie panti ietvēra tādus šķēršļus, ka aizliegta laulība personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ vai aizliegums sievietei stāties laulībā, iekams nebija pagājušas 306 dienas no iepriekšējās laulības izbeigšanās.”

Laulības noslēgšanas kārtība Baznīcā ir atšķirīgāka no valsts tiesībām, tādējādi tiek konstatētas pretrunas starp abiem laulību institūtiem, kas rada neviennozīmīgu laulības noslēgšanas procesu un dažādas interpretācijas. Civillikumā nav definēta Baznīcas laulība. Tādējādi, lasot Civillikumu, katram rodas savs viedoklis par Baznīcas laulību. Tomēr uzreiz jāuzsver, ka Baznīcas „iegribas” nav pretrunā ar valsts likumiem, ja cilvēki grib noslēgt kanoniskās laulības. Konkrēti kanonisko laulību likumību, piemēram, nosaka Latvijas Republikas un Svētā Krēsla (Vatikāna) līgums. Tajā noteikts, ka Baznīca informē Tieslietu ministriju par kanoniski pakļautajiem garīdzniekiem, pie kuriem var noslēgt kanoniskās laulības, kuras rada „Latvijas Republikas likumos noteiktās civiltiesiskās sekas, ja vien starp līgumslēdzējām pusēm nepastāv nekādi civiltiesiski šķēršļi un ir izpildītas Latvijas Republikas likumos paredzētās prasības.”

Lai laulības nepārvēršas par elli

Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pārstāvis saziņai ar medijiem, Baldones un Salaspils draudžu prāvests, teoloģijas doktors Ilmārs Tolstovs „Likumam un Taisnībai” pastāstīja, ka katoļu mācītāji ne vienmēr jaunlaulātajiem pieprasa medicīniskās izziņas, bet reizēm tās ir nepieciešamas, jo „ir daži medicīniski aspekti, kas neļauj noslēgt laulību uz mūžu”. Lai pārbaudītu, ka kāds no jaunlaulātajiem neslēpj kādu aspektu, jābūt pārliecinātiem, piemēram, par kādu psihisku saslimstību vai neauglību, bet, lai noskaidrotu, ka cilvēkam nav kādas atkarības (no alkohola, azartspēlēm), ir jāsaņem izziņa no narkologa. Līdz ar to priesterim ir tiesības gadījumos, ja pastāv aizdomas, ka ir kādi šķēršļi laulības noslēgšanai uz mūžu Dieva priekšā, lūgt cilvēkam izziņu, piemēram, no narkologa vai kāda cita ārstniecības speciālista.

Kanonisko tiesības ietver vairāk nekā 2500 normas, tostarp kodeksā ir arī sadaļa par laulībām, saka Ilmārs Tolstovs, un uzsver, ka jaunlaulāto veselības pārbaude nav nekas slepens, tā tiek lūgta pašiem jaunlaulātajiem un tā arī nav obligāta prasība. Šāda izziņa tiek pieprasīta tādēļ, lai pārlecinātos, ka nav nekādu šķēršļus mīt gredzenus altāra priekšā. Tas nenozīmē, ka bez šādas izziņas neesamības nevar laulāties. Var, bet tad līgavai un līgavainim ir jāparakstās par to, ka viņi nav informēti par varbūtējiem šķēršļiem, kas varēja liecināt par laulību neiespējamību. Par šiem iespējamajiem šķēršļiem Ilmārs Tolstovs stāsta: „Laulības baznīcā tiek iepriekš izsludinātas, un to laikā kāds var atnākt pie priestera un pavēstīt, ka ir kādi šķēršļi. Piemēram, ir bijis gadījums, ka pie manis kancelejā sēž pāris pēc četrus gadus ilgušas laulības. Vīrs ir azartspēļu atkarīgais, nes ārā visu no mājas un pārdod, bet sieva viņam pārmet: „Bet, kāpēc tu man par savu atkarību nepastāstīji pirms četriem gadiem, kad precējāmies?” Ir gadījumi, kad azartspēļu dēļ dzīve pārvēršas par elli...” Vienlaikus viņš arī uzsver, ka Baznīca atkarībā no dzimtsarakstu nodaļām laulības slēdz uz mūžu un tās nešķir, vienīgi Baznīcas tiesa tās var atzīt par spēkā esošām vai neesošām.

Valsts nepieprasa veselības izziņas

To, ka valsts nepieprasa veselības izziņu, slēdzot laulību, “Likumam un Taisnībai” apliecināja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Vienīgais izņēmums varētu būt gadījumā, ja Dzimtsarakstu nodaļā vēlās paātrināt laulību noslēgšanu (to oficiāli noslēgt ātrāk par mēnesi pirms iesnieguma iesniegšanas) kāda no laulājamā veselības stāvokļa dēļ: “Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 20. panta trešā daļa noteic, ka garīdznieki, reģistrējot laulību, ievēro visus šā likuma noteikumus par laulības reģistrēšanu un valsts nodevu. (..) Iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams vienīgi dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas – dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka. Savukārt laulības noslēgšanai pie garīdznieka dzimtsarakstu nodaļa pēc dokumentu pārbaudes izsniedz izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi. Izziņa par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, kuru izsniegusi dzimtsarakstu nodaļa, ir obligāts dokuments, kuru garīdzniekam ir jāpārbauda pirms laulības noslēgšanas. Nav pieļaujama laulības reģistrēšana, bez minētā dokumenta saņemšanas un pārbaudīšanas. Citu dokumentu iesniegšanu laulības noslēgšanai pie garīdznieka likums neparedz.
 
Civillikuma 41. pants noteic, ka laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja netiek konstatēti šķēršļi laulības noslēgšanai. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 45. pantu steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības saīsināt likumā noteikto minimālo termiņu.

Personas šādos gadījumos iesniedz dzimtsarakstu nodaļas vadītājam iesniegumu un dokumentus, kas pamato iesniegumā minētos īpašos apstākļus. Piemēram, līgavainis vai līgava strādā ārvalstīs, dodas ilgstošā prombūtnē, līgavas vai līgavaiņa dzīvību apdraud slimība vai pastāv kādi citi īpaši apstākļi. Katrs gadījums ir individuāls, un tos izvērtē dzimtsarakstu nodaļas amatpersona. Gadījumā, ja lūgums tiek pamatots ar veselības stāvokli, var būt nepieciešams uzrādīt šos īpašos apstākļus apliecinošu medicīnas dokumentu, ja dzimtsarakstu nodaļas ieskatā tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai. Taču jebkurā gadījumā, saskaņā ar Civillikuma 45. pantu vienīgi dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības lemt par likumā noteiktā termiņa saīsināšanu, attiecīgi lūgums un to pamatojoši dokumenti iesniedzami dzimtsarakstu nodaļā. Ka norādīts iepriekš, likums neparedz nekāda veida medicīnas dokumenta iesniegšanu vai uzrādīšanu garīdzniekam laulības noslēgšanai. Uz minēto būtu jāvērš garīdznieka uzmanība, ja šāda dokumenta iesniegšana tiek pieprasīta.”