Eksperti skaidro: kāpēc bioloģisko atkritumu tvertnēs dzīvojas tārpi, bet komposta kaudzē - atkritumi bez tiem
Sociālajā platformā “X” plašas diskusijas raisījis jautājums par to, kāpēc bioloģisko atkritumu tvertnēs vērojami tārpi un jūtama nepatīkama smaka, kamēr dārza komposta kaudzē šādas problēmas nekad nav novērojamas.
“Šovasar pēdējo reizi atvēru brūno šķirošanas miskasti pagalmā. Nē. Nebūs. Nevienam neiesaku. Iztiks bez manām kartupeļu mizām. Un es iztikšu bez šitā smirdīgā balto tārpu šova. [..] Es centos saprast, bet nē, šito nesaprotu, un nebūs mana pienesuma šajā šķirošanā. Kā vispār var atvērt to vāku un pēc tam nenocirst sev roku? Vismaz domās. Un tos tārpus tak nevar atredzēt nekad,” sociālā vietnē “X” norāda Ieva.
Šovasar pēdējo reizi atvēro brūno šķirošanas miskasti pagalmā. Nope. Nē. Nebūs. Nevienam neiesaku. Iztiks bez manām kartpeļmizām. Un es iztikšu bez šitā smirdīgā balto tārpu šova.
— Ieva Raiskuma (@IevaRaiskuma) June 12, 2024
Arī citi platformas lietotāji pauž neizpratni par šķirošanas miskastes būtību, ievērojot tajos ne tikai tārpus, bet pat žurkas.
Tikmēr Džudei rodas jautājums – vai vaina nav tajā, ko tajos atkritumos met? “Man komposta atkritumos nekad nav kāpuri, cik pa kādam gliemezim. Bet nekas cits kā mizas, čaumalas, serdes un kafijas biezumi tur netiek – nekas cepts, nekādi kauli, gaļa vai neizēstā kaķbarība,” norāda Džude.
Arī Ieva tam piekrīt, sakot, ka arī viņai dārza komposta kaudzē nekādi tārpi nerādās, bet kopīgajā Rīgas miskastē gan tie ir vērojami.
Jauns.lv jau vēstīja, ka pavisam nesen Rīgas apkaimju iedzīvotāju grupās klīda ne visai patīkams foto ar bioloģisko atkritumu konteineri, kurā savairojušies tārpi.
Jau toreiz Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons skaidroja, ka attiecīgā problēma nav jauna – tā atkārtojas katru gadu vasarā, bet tas nav raksturīgi tikai dalīti vāktiem BIO atkritumiem, bet arī nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Pasargāt sevi var intensīvāk šķirojot BIO atkritumus un biežāk tukšojot konteinerus; atkritumus, sevišķi dzīvnieku izcelsmes, ievietojot maisos, aizsienot tos.
Vaicāts, kāpēc vienos atkritumos savairojas nelūgti viesi, bet, piemēram, komposta kaudzēs nē, Vilemsons apstiprina jau platformā “X” pausto, ka mušu kāpuri attīstās tieši dzīvnieku izcelsmes atkritumos.
“Ja tā sauktajā "parastajā" komposta kaudzē tiek mesti tikai augu izcelsmes produktu un augu atliekas, tad tur kāpuru parasti nav. Ja komposta kaudzē nonāk dzīvnieku izcelsmes atkritumi, arī tur var attīstīties gan kāpuri, gan arī lielāka iespēja, ka ieviesīsies grauzēji. Kā jau iepriekš skaidrojām, novērst kāpuru attīstību bio konteineros var, ievietojot bio atkritumus maisiņos (bio degradējamos vai papīra), kā arī ar biežāku izvešanu, pielāgojot konteinera izmēru,” Jauns.lv norāda Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs.
Vai tiešām kāpuriem labāk patīk bio atkritumi nekā kompostu kaudzes?
Entomologs Voldemārs Spuņģis skaidro, ka bio atkritumos redzētie “viesi” patiesībā nav tārpi, bet gan mušu/odu kāpuri. “Mušu Latvijā ir ap 2500 sugu, kuras tieši dzīvo pārtikas atkritumu konteineros nepateikšu. Iespējams no īsto mušu, pamušu, līķmušu, gaļasmušu u.c. dzimtām, kā arī trūdodiņu, resnkājodu, garkājodu, trauslkājodu, kožodiņu odveidīgo dzimtām. Vienā tādā konteinerā varētu būt daži simti divspārņu sugu. Divspārņiem ir viena izcila īpašība, ka tām ir īpaši ātrs vienas paaudzes attīstības laiks no olas līdz pieaugušam kāpuram - divas-trīs nedēļas. Tas saistīts ar to, ka barības resurss dabā (ne konteinerā) var būt pieejams īslaicīgi,” skaidro eksperts.
“Jāpiebilst, ka divspārņu kāpuri var baroties tikai ar pusšķidru barību. Ja konteinerā pēc iztukšošanas paliek atliekas, tad tas nodrošina kāpuriem barību. Konteineri, pēc manas pieredzes, ir mitri/slapji, jo tiek iemestas mitras/slapjas augu atliekas. Konteinerā notiek fermentācija (rūgšana), kas labvēlīga divspārņu kāpuriem. Kāpuri barojas ar fermentācijas gala produktu - baktērijām un sēnēm bagātu barību. Kad kāpuri ir pieauguši, tie mēģina izrāpties no konteinera un parādās tā virspusē, lai dotos iekūņoties (t.i. pārvērsties par jaunām mušām/odiem) ārpus konteinera. Tas arī biedē iedzīvotājus,” sacīja Spuņģis.
“Patiesībā divspārņu kāpuri konteinerā kopā ar baktērijām un sēnēm veic augu atlieku primāro apstrādi, atlieku mineralizēšanu un atgriešanu vielu apritē. Gala rezultātā veidojas augiem izmantojams komposts. Vēl var piebilst, ka neviens no konteineros dzīvojošajiem kukaiņiem nav bīstams cilvēkam. Vienīgi estētiskais moments. Man zināms, ka makšķernieki par mušu kāpuriem priecājas, jo nav jāiet uz copes veikaliem tos pirkt,” saka Spuņģis, piebilstot, ka, ja konteinerus izskalotu kārtīgi ar ūdeni, tad visiem būtu miers un labs konteineru izskats.
Viņš skaidro, ka parastā komposta kaudzē darbojas tie paši divspārņu aktieri, kuri pieminēti, plus arī sliekas, gliemeži, mitrenes, augsnes ērces u.c. un obligāti baktērijas un sēnes: "Kompostā parasti nav ātri noārdāmu augu atlieku (augļi, mizas, sīpolu mizas, diļļu kāti utt., arī olu čaumalas). Tāpēc arī nav tieši novērojami kukaiņu kāpuri, kaut gan patiesībā to ir daudz vairāk kā konteineros. Pārtikas atkritumu konteineri ir lieliska ideja, bet būtu tomēr jāparūpējas par to izskatu.”
Ko drīkst un ko nedrīkst kompostēt?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka mājsaimniecībā radītos bioloģiskos atkritumus atļauts kompostēt, ja kompostēšana tiek veikta uz savā īpašumā esošās zemes, un tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai.
Drīkst kompostēt:
- dārzeņus, augļus un to mizas, zaļumus, sēklas;
- termiski apstrādāta ēdiena pārpalikumus;
- bojātu pārtiku;
- olu čaumalas;
- tējas un kafijas biezumus, arī to papīra maisiņus un filtrus;
- vītušas puķes, istabas augus un to saknes;
- kritušās lapas, nopļauto zāli;
- nezāles;
- nelielus zariņus un stiebrus ( ~ 5 cm gari).
Nedrīkst kompostēt:
- dzīvnieku izkārnījumus, beigtus dzīvniekus un putnus;
- liela daudzuma svaigas gaļas vai zivju atlikumus;
- autiņbiksītes, papīru, salvetes un citas higiēnas lietas, t.sk. sejas maskas;
- cita veida atkritumus - plastmasas (t.sk. bioplastmasu), cigarešu izsmēķus, stikla, metāla, sadzīves ķimikālijas u.tml.
- lielu daudzumu maizes, jo tā pelē un veidojas nelabvēlīga vide baktērijām.
Vai ir kāda metode, kā cīnīties ar "nelūgtajiem viesiem" bioloģiskajos konteineros?
Tikmēr “Zero Waste” aktīviste Maija Krastiņa dalījusies ar video pamācību, kā izvairīties no “nelūgtajiem viesiem”, proti, bio konteinera vāku karstā laikā vēlams turēt atvērtu. Šī metode esot iedarbīga arī tad, ja tārpi jau saradušies un no tiem nepieciešams atbrīvoties.
