“NATO dalībvalstīm vēl ir jāvienojas par vērienīgu ilgtermiņa militārā atbalsta programmu Ukrainai,” norāda Rinkēvičs
NATO dalībvalstīm vēl ir jāvienojas par vērienīgu ilgtermiņa militārā atbalsta programmu Ukrainai, lai tā nebūtu atkarīga no dažāda veida politiskām kataklizmām, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs preses konferencē, ar kuru otrdien noslēdzās NATO Austrumu flanga valstu samits.
Viņš norādīja, ka samits savā ziņā ir vēsturisks, jo tajā pirmo reizi piedalījās arī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons. Gan Somija, gan Zviedrija tagad ir pilntiesīgas alianses dalībvalstis, tāpēc prezidenta ieskatā, samits bija laba iespēja gan stiprināt savstarpējo sadarbību, gan arī pārrunāt dažādus jautājumus, secinot, ka "mēs esam ļoti līdzīgi domājošas valstis".
Rinkēvičs arī atzīmēja, ka NATO Austrumu flanga valstu samitā, kas notiek NATO 75.gadadienā, panākta vienošanās par to, ko tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstis sagaida no plānotā NATO samita Vašingtonā - vēl tālāk stiprināt atturēšanas un aizsardzības spēju paketi, pilnveidotus un īstenotus reģionālos aizsardzības plānus, atbalstot tos ar vajadzīgajiem militārajiem resursiem īpašu uzsvaru liekot uz pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējām. Tāpat tiek sagaidīta komandvadības un kontroles spēju, militārās moblitātes spēju stiprināšana, paplašinot infrastruktūru.
Pēc Latvijas prezidenta paustā, samitā daudz diskutēts par nepieciešamību NATO samitā Vašingtonā skaidri un stingri apstiprināt, ka sabiedrotajiem aizsardzībai jāatvēl kā minimums 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Bukarestes devītnieka valstis grib redzēt aizsardzības industrijas stiprināšanu un Krievijas visaptverošas iegrožošanas stratēģijas tālāku attīstīšanu, lai kavētu Krievijas militāro spēju atjaunošanu un mazinātu Krievijas radīto apdraudējumu.
Rinkēvičs uzsvēra, ka samitā pārrunātas kaitnieciskās hibrīdaktivitātes, ko Krievija un Baltkrievija īsteno pret sabiedrotajiem, jo īpaši tiem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Bukarestes devītnieka valstis vienojušās, ka jāturpina koordinēt rīcība šajā jautājumā.
Latvijas prezidents norādīja, ka runāts arī par atbalstu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka Bukarestes devītnieka valstis noteikti un nelokāmi atbalsta Ukrainas cīņu pret Krieviju, Ukrainas teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās un Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību.
"Mēs arī pārrunājām nedēļas nogalē gaidāmo [Ukrainas miera] samitu Šveicē. Tas ir pirmais solis arī politiskajam procesam. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apņemšanos noteikt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru, balstoties uz viņa piedāvāto formulu," sacīja Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka Bukarestes devītnieka valstis no NATO samita Vašingtonā grib redzēt, lai nekas nevarētu kavēt Ukrainas dalību NATO un tiktu izstrādāti nepieciešami praktiskie soļi, lai tad, kad pienāks laiks, ukraiņi pievienotos aliansei. Tāpat pārrunāti praktiskā atbalsta soļi Ukrainai, sākot no Čehijas iniciatīvas par munīcijas piegādi un NATO iespējamo militārā atbalsta programmu, par kuru gan vēl būs jāvienojas.
Rīgā otrdien pirmo reizi notika NATO Austrumu flanga valstu samits, kurā tikās tā dēvētais Bukarestes deviņnieks, kas tika izveidots 2015.gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas pārstāvju apspriedēm.
