Neformālajā Eiropadomē spriedīs par iespējamiem ES augsta ranga amata kandidātiem
Neformālajā Eiropadomē 17.jūnijā Briselē tiks pārrunāti iespējamie kandidāti uz Eiropas Savienības (ES) augsta ranga amatiem, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ko otrdien izskatīja valdība.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, neformālajā Eiropadomē ir paredzamas pirmās ES valstu līderu diskusijas par iespējamajiem kandidātiem uz ES augsta līmeņa amatiem, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja, Eiropadomes priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatiem. Diskusijas notiks ar skatu uz iespējamiem lēmumiem nākamajā Eiropadomē, kas notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā.
Lai nominētu EK priekšsēdētāja amata kandidātu, tam Eiropadomē būs nepieciešams saņemt kvalificēta vairākuma atbalstu. Pēc nominācijas EP būs jābalso par EK priekšsēdētāja amata kandidātu. Ievēlēšanai amatā nepieciešams saņemt EP locekļu vairākuma atbalstu. Ja kandidāts neiegūs EP vairākuma atbalstu, Eiropadomei mēneša laikā būs jānominē jauns EK priekšsēdētāja amata kandidāts.
Eiropadomes priekšsēdētāja ievēlēšanai amatā kandidātam Eiropadomē būs jāsaņem kvalificēta vairākuma atbalstu. Lai ieceltu amatā ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kandidātu, tam Eiropadomē būs nepieciešams saņemt kvalificēta vairākuma atbalstu un arī ievēlētā EK priekšsēdētāja piekrišanu.
Esošā EK sastāva termiņš noslēgsies 31.oktobrī, bet līdzšinējā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela - 30.novembrī.
EK priekšsēdētāja un ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnvaru termiņi ir pieci gadi, tas ir, jaunā EK sastāva gadījumā no 2024. līdz 2029.gadam. Eiropadomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir divarpus gadi ar iespēju pagarināt termiņu vienu reizi.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma EK locekļa amatam no Latvijas nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās uzvarējusi konservatīvā Eiropas Tautas partija (EPP), liecina pirmdien publiskotās prognozes, kas balstītas uz provizoriskajiem rezultātiem un nobalsojušo vēlētāju aptaujām.
Atbilstoši šīm prognozēm EPP jaunajā Eiroparlamenta sasaukumā būs 184 no 720 vietām. Sociālisti (S&D) ieguvuši 139 vietas, bet liberāļi ("Atjauno Eiropu") - 80 vietas. Līdz ar to EPP, sociālistiem un liberāļiem kopā jaunajā EP sasaukumā kopā tiek prognozētas 403 vietas.
Tas vairo EPP politiķes Urzulas fon der Leienas izredzas saglabāt EK prezidentes amatu.
Runā pēcvēlēšanu naktī Leiena solīja sadarboties ar centriski kreisajiem un liberāļiem, kas iepriekš pauduši atbalstu viņas palikšanai amatā uz otru termiņu.
"Šī platforma ir darbojusies labi. Tā bija konstruktīva, tā bija efektīva," sacīja Leiena.
Viņa arī uzsvēra, ka kopā ar citām pamatplūsmas partijām vēlas "uzcelt valni pret galējībām no kreisās un no labās puses".
"Mēs viņus apturēsim," solīja Leiena.
Nacionālkonservatīvās partijas, kas apvienojušās Eiropas konservatīvo un reformistu (ECR) frakcijā, izcīnījušas 73 vietas, bet labējās partijas, kas darbojas frakcijā "Identitāte un demokrātija" (ID), ieguvušas 58 mandātus, liecina prognozes. Zaļajiem paredzamas 53 vietas, bet kreisajiem ekstrēmistiem (GUE/NLG) - 36 vietas. Balsu apkopošana turpinās, tādēļ vietu sadalījums vēl var nedaudz mainīties.
