Laika apstākļus policija min kā galveno iemeslu traģiskajam janvārim uz Latvijas ceļiem

Lielajā ceļu satiksmes negadījumu skaitā vainojama sabiedrības attieksme, kā arī nepietiekamā autoceļu infrastruktūras kvalitāte un automašīnu tehniskais stāvoklis, uzskata Krapsis.

"Nevar taču stāvēt, klusēt un skatīties, kā automašīnā iekāpj un aizbrauc cilvēks, kas lietojis alkoholu," viņš minēja piemēru, to saucot par līdzcilvēku bezatbildību un vienaldzību.

Krapsis komisijas sēdē, uzstājoties ar prezentāciju par satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem, deputātiem klāstīja vairākas negadījumus izraisošas problēmas un to iespējamos risinājumus.

Jautājums par ceļu satiksmes drošību aktualizējies, ņemot vērā lielo bojāgājušo skaitu šī gada janvārī, ko deputāti komisijas sēdē nosauca par "melno janvāri". Šāds apzīmējums lietots, jo šī gada janvārī uz Latvijas autoceļiem bojā gājuši 22 cilvēki, salīdzinot ar pērn janvārī astoņiem bojāgājušajiem.

No 22 bojāgājušajiem janvārī, deviņi bija gājēji, seši pasažieri, seši autovadītāji un viens velosipēdists.

Kā galvenie iemesli bojāgājušo skaita pieaugumam prezentācijā tika minēti nepastāvīgie laika apstākļi, nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums, ceļu uzturētāju nesavlaicīga reaģēšana uz mainīgajiem autoceļu apstākļiem, atstarojošo elementu neesamība gājēju apģērbā, brauktuves šķērsošana tam neparedzētā vietā, kā arī satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Prezentācijā ietverta statistika, kas raksturo braukšanas kultūras līmeni Latvijā. Statistikas rādītājos redzams, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, ievērojami pieaugusi luksoforu signālu ignorēšana, kā arī autovadītāju agresīva braukšana.

Lai risinātu autovadītāju agresīvās braukšanas problemātiku, komisijas sēdē vairākkārt izskanēja ierosinājums palielināt netrafarēto ceļu policijas automašīnu skaitu, kas, pēc policijas domām, ir efektīvākais līdzeklis tieši šīs problēmas risināšanai.

Deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) uzdeva jautājumu, kurš no abiem - fotoradari vai netrafarētās policijas automašīnas - ir efektīvāks līdzeklis drošības uzlabošanai uz autoceļiem, uz ko Krapsis atbildēja, ka abi ir vienlīdz svarīgi, jo fotoradari var palīdzēt preventīvi atsevišķos ceļa posmos samazināt vidējo braukšanas ātrumu, bet tieši netrafarētās policijas automašīnas ir efektīvākais līdzeklis agresīvas braukšanas novēršanai un pārgalvīgo šoferu sodīšanai.

Runājot par gājēju drošību, akcentēta tika atstarojošo elementu lietošanas nepieciešamība, piemēram, atstarojošo vestu nēsāšana.

Krapsis norādīja, ka gan VP, gan Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) rīko informatīvās kampaņas, piemēram, "Esi redzams!", bet to iedarbība ir īslaicīga, jo tiklīdz beidzās kampaņas aktīvā fāze, situācija pasliktinās, un 2015.gada janvāris par to liecina.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš komisijas sēdē akcentēja, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai cilvēki pierastu un pieņemtu, piemēram, atstarojošo vestu valkāšanu, minot Portugāles piemēru, kur sabiedrība tikai pēc aptuveni pieciem gadiem pēc attiecīgām izmaiņām likumos ir sākusi ievērot šo ceļu satiksmes drošības prasību.

Statistikas dati norāda, ka 2012.gadā kopā notikuši 15 645 ceļu satiksmes negadījumi, 2013.gadā -16 464, bet 2014.gadā - 16 904.

Ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem 2012.gadā - 3362; 2013.gadā - 3502; 2014.gadā - 3705.

Savukārt uz autoceļiem bojā gājuši 2012.gadā - 177; 2013.gadā - 179; 2014.gadā - 211.

BNS / Foto:  Ieva Lūka, LETA