IZM: Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas skolas klātienē

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aprīļa nogalē nodeva saskaņošanai likumprojektu, kas paredz no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apgūt pirmsskolas izglītības vai vispārējās pamatizglītības programmu Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka likumprojektu nav saskaņojusi tikai biedrība "Ukraiņu - latviešu pērlītes".

Vienlaikus ar biedrību esot panākta vienošanās virzīties uz priekšu ar saskaņošanu, pat ja ministrija nespēs atspēkot biedrības iebildumus vai bažas. Saskaņošana notiks paātrinātā procedūrā, apliecināja IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.

Grozījumus paredzēts veikt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus skata Saeimas Aizsardzības komisija. IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) informēja, ka likumprojektu Saeimā plānots skatīt divos lasījumos.

Saeimas komisijas deputāti pauda bažas, vai IZM iecere atņem iespējas ukraiņu bērniem mācīties Ukrainas tālmācības skolās, kas nereti tiem esot vienīgā saikne ar mājām. Tāpat deputāti nebija pārliecināti, vai ir korekti noteikt ukraiņu bērniem kā obligātu prasību izglītību iegūt Latvijas skolās tikai klātienē, jo Latvijas skolēniem ir pieejamas arī citas izglītības ieguves formas, piemēram, tālmācība, neklātiene vai izglītības ieguve ģimenē.

Reinberga skaidroja, ka IZM izvērtējusi dažādus riskus, vienlaikus, tās ieskatā, ir būtiski redzēt ukraiņu bērnus Latvijas izglītības sistēmā, un ka viņi skolu apmeklē klātienē. Mācības Latvijas skolās neklātienē vai tālmācībā apgrūtinātu arī latviešu valodas apguvi. Tomēr iecerētie grozījumi neaizliedz ukraiņu bērniem paralēli mācīties arī Ukrainas tālmācības skolās.

Savukārt biedrības "Latvijas bērnu labklājības tīkla" politikas koordinatore Evisa Stankus vērsa uzmanību, ka likumprojekta anotācijā neparādās iemesli, kāpēc ukraiņu bērni neapmeklē Latvijas skolās. Identificējot iemeslus, viņasprāt, varētu palīdzēt bērniem integrēties emocionāli drošā veidā. No IZM sniegtās atbildes izriet, ka no izglītības pārvaldēm saņemta informācija tikai par ukraiņu bēgļu bērnu skaitu, kas nav apmeklējuši Latvijas izglītības iestādes.

 IZM plāno noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apgūt pirmsskolas izglītības vai vispārējās pamatizglītības programmu Latvijas izglītības iestādēs klātienē. Prasība attieksies uz Ukrainas bēgļu bērniem, kuri sasnieguši obligātās izglītības vecumu. Pēc IZM aplēsēm, tie ir 1842 izglītojamie.

Līdz 31. augustam prasības nepiemēros attiecībā uz tiem obligātās izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuriem pagaidu aizsardzības statuss piešķirts līdz dienai, kad likumprojekts stāsies spēkā. Ukrainas bēgļu bērniem būs jāuzsāk mācības Latvijas izglītības iestādēs trīs mēnešu laikā no pieteikšanās brīža pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai.

Lai nodrošinātu mācības visiem ukraiņu bēgļu bērniem, no septembra līdz decembrim būs nepieciešami kopā 2 356 507 eiro, bet 2025.gadā - 4 316 027 eiro. IZM atzīmēja, ka iecere šogad neradīs papildu ietekmi uz valsts budžetu. To īstenos apstiprinātā pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā ietvaros, jo šī gada pirmajos trīs mēnešos vispārējās izglītības iestādēs uzņemts mazāk skolēnu nekā plānots.

Saskaņā ar civiliedzīvotāju datu analīzi, ko IZM veica sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, 2354 skolēniem nav norādīta Latvijā reģistrēta izglītības iestāde. No tiem 512 personas nepretendē uz izglītības apguvi, jo uzturēšanās atļauja ir anulēta, tiks anulēta tuvākajā laikā vai izsniegta citu iemeslu dēļ.

Pašlaik Ukrainas bēgļu bērni, atrodoties Latvijā, var izvēlēties atbilstošāko mācību veidu - mācības klātienē vai attālināti. Daudzi Ukrainas bērni izvēlas tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.