Stārķi šokē iedzīvotājus - pāris no ligzdas cenšas izgrūst pašu mazuli
Pie putnu ligzdām uzstādītās tiešraides kameras mēdz atklāt arī dabas ne tik skaisto pusi – Latvijas dabas fonda kameras piefiksējušas brīdi, kad baltie stārķi Tukuma novadā centušies no ligzdas izgrūst vienu no saviem pieciem mazuļiem.
Skatītāji paspējuši apdraudēto stārķēnu nosaukt par Bendžaminu, tāpat izskan vairākas versijas, kādēļ vecāki pret viņu šādi izrīkojušies, tai skaitā daži iedzīvotāji uzskata, ka stārķiem ligzdas tuvumā nav iespējams nodrošināt papildu barību.
Maira Bērziņa gan uzticas ornotologiem un uzskata, ka “jāļauj dabai pašai rīkoties, nevis iejaukties ar cilvēku emocijām un izpratnēm”. Citādi domā skatītājs ar segvārdu Agent Magic: “Šobrīd šis skatītājiem māca būt mazohistiem, sadistiem, izslēgts savas jūtas. Nav brīnums par nežēlību, kāda ir pasaulē pret visu dzīvo. Visur jāatslēdz savas jūtas.”
Savu skaidrojumu sniedzis ornitologs Jānis Ķuze. Viņš raksta: “Notikumi balto stārķu ligzdā, kurā mēs redzam, ka jaunākais un mazākais stārķēns netiek pienācīgi barots un to arī mēģina izgrūst no ligzdas, atgādina mums divas lietas. Pirmkārt, par to, kad mēs iejaucamies un kad neiejaucamies ligzdu procesos. Otrkārt – par to, kā dabā tiek nodrošināts tas, ka suga veiksmīgi turpinās.”
Pieeja putnu tiešraidēm ir bijusi neiejaukties un respektēt dabā notiekošo, dzīvnieku attiecības un viņu dzīves modeli, paliekot vērotājiem. “Arī šoreiz mēs neiejaucamies un aicinām izturēties ar sapratni un pieņemoši pret dabas procesiem,” norāda Ķuze.
Viņš skaidro: “Dabā pastāv mehānismi, kā tiek nodrošināta sugas turpināšanās – izaug spēcīgākie mazuļi un lielākais mazuļu skaits konkrētajā situācijā un barības pieejamības apstākļos. Balto stārķu mehānisms ir tāds, ka putni izdēj lielāku olu skaitu, mazuļi ir dažāda izmēra, un bieži mazākie neizdzīvo. Tie iet bojā dažādos veidos, kas noteikti ir pazīstami cilvēkiem, kuru pagalmos vai lauku sētās ir balto stārķu ligzdas.”
Šis ir sugas pašregulācijas mehānisms, un cilvēka iejaukšanās, lai arī ļoti saprotama un vislabāko nodomu vadīta, ar to būtu pretrunā. “Mēs novērtējam skatītāju atsaucību un līdzjūtību un vēlreiz aicinām izturēties ar sapratni un respektēt dabas procesus,” piebilst Ķuze.
Arī citu ligzdu vērotāji var saskarties ar nepatīkamies skatiem. Piemēram, mazie ērgļi piekopj kainismu, lai nodrošinātu, ka izdzīvo spēcīgākais mazulis. Ja izdētas divas olas, viens mazulis 99% gadījumu iet bojā – spēcīgākais viņu noknābā un apēd.
