Sārts: Latvija dezinformatoriem nav augstas prioritātes mērķis Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Viņš atgādināja, ka, neskaitot mākslīgo intelektu un jaunās tehnoloģijas, ir arī klasiskās vēlēšanu ietekmēšanas metodes - ar ietekmes aģentūru, finansējuma sistēmām un citiem mehānismiem, kas dod iespēju vieniem politiskajiem kandidātiem pazemināt citu politisko grupu iespējas tikt ievēlētiem, kas joprojām ir izteiktāk jūtamas nekā mākslīgā intelekta radītā ietekme. Arī sociālie mediji, sociālie tīkli joprojam ir lauks, kurā notiek pietiekami daudz dažādu aktivitāšu. Pēc viņa teiktā, vienīgais pārsteigums ir, cik maz no mākslīgā intelekta dotajām iespējām joprojām izmanto šādiem mērķiem.

"Labā ziņa, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek mirklī, kad arī ļaunprātīgie tirgus spēlētāji nav sapratuši, ko ar to [mākslīgo intelektu] var izdarīt. Es pieņemtu, ka novembra vēlēšanās gan viņi to būs apguvuši. Nesen Latvijā bija vērojami arī vairāki robotiski tīkli, kas runāja latviski. Nav vairs problēmu šajos robotos integrēt spēju adekvāti runāt dažādās valodās, mijiedarboties, atbildēt uz kaut kādām reakcijām - nevis vienam, bet 10 000 kontiem vienlaicīgi ar ļoti segmentētu efektu, radīt dziļviltojumus," sacīja Sārts.

Viņš teica, ka viltotas fotogrāfijas jau sen vairs nav nekāds jaunums, bet, viņaprāt, pat bīstamāka ir balss viltošana, ko izdarīt ir ārkārtīgi viegli. Arī tehnoloģijas nepalīdz viennozīmīgi pateikt, kaut kas īsts vai neīsts, to spējam noteikt pēc konteksta. Arvien lielāku popularitāti gūst arī dziļviltojumu video, kas izskatās reāli, lai gan tādi nav.

Tāpat, pēc viņa teiktā, dziļviltojumu kontekstā aktualizējas arī virkne citu jautājumu, piemēram, kas ir medijs? Nesen "Wall Street Journal" bija raksts par žurnālistu eksperimentu, izveidojot ziņu lapu, kurā viņi ar mākslīgā intelekta palīdzību radīja 50-100 oriģinālziņas dienā. Turklāt viņi eksperimentēja, vai var dot priekšroku vienam vai otram kandidātam. Izmaksas, radot šādu labu 105 ASV dolāri un uzturēšana - trīs ASV dolāri.

Viņš arī atzina, ka līdz šim Latvijā nav novēroti īpaši mēģinājumi ietekmēt EP vēlēšanu iznākumu. Lai gan šonedēļ ir potenciāli vislielākās iespējas ietekmēt vēlēšanu procesu, maz ticami nopietni atgadījumi Latvijā. Iejaukšanās vēlēšanās mērķis ir radīt haosu, viest vēlētājiem neuzticību, dažkārt panākt konkrētu personu ievēlēšanu tajās.

Sārts neslēpa, ka nākotnē mākslīgais intelekts arvien vairāk attīstīsies, spējot iztulkot arī ārzemju tekstus. Līdz ar to drīz arī valodas barjera kritīs vēlamā rezultāta panākšanā. "Mēs šobrīd neko īpašu neredzam, un arī neko īpašu neredzēsim EP vēlēšanu kontekstā, jo šobrīd EP vēlēšanu kontekstā neesam augstas prioritātes mērķis, būs vietējie spēlētāji, kas kaut ko mēģinās. Neesam viegla vieta, kur manipulēt, jo apzināmies riskus," sacīja Sārts, piebilstot, ka ir virkne mazāk sagatavotu valstu tajā, ko spēj paveikt mākslīgais intelekts, kurām ir ērtāk, vienkāršāk un lētāk uzbrukt. Sārts teica, ka visiem kopīgi ir jābūt gataviem pieaugošajiem digitātalajiem riskiem.

"Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka atgādināja, ka Latvijas likumdošanā ir noteikta kriminālatbildība par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izplatīšanu par politisko partiju, partiju apvienību, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā.  Gadījumā, ja kāds izplata maldinošu informāciju par vēlēšanu kandidātiem, viņam draud kriminālatbildība. Taču joprojām aktuāli Latvijā ir vienoties par konkrētu regulējumu, kā ierobežot troļļu fermu darbošanos.

Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga teica, ka mediji atrodas ļoti sarežgītā situācijā mākslīgā intelekta un dziļviltojumu kontekstā. Meidji domā par satura uzlabošanu, ievērojot mediu ētikas principus. Tāpat būtiski, kā mediji spēj reaģēt un rīkoties situācijā, kad saskaras ar šādām problēmām.

Jau ziņots, ka brīfingā "Draudi demokrātijai Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā" piedalīsies vairāki eksperti, lai apspriestu Eiropas valstu pieredzi cīņā ar dezinformāciju, priekšvēlēšanu aģitācijas tiesisko regulējumu, kā arī mediju atbildību un rīcību dezinformācijas apstākļos.

Diskusijā piedalīsies NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. Diskusiju moderēs "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.