Iedzīvotājs: "Daļa cilvēku ar invaliditāti Latvijā tiek diskriminēti!"
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe norāda, ka Latvijā netiek nodrošinātas vienādas iespējas visām personām ar indvaliditāti un daļa šādu cilvēku valstī tiek diskiminēti.
Raimonds 2024. gada 24. maijā sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv uzsācis parakstu vākšanu par to, lai ikvienai personai ar 1. un 2. grupas invaliditāti tiktu piešķirts asistenta pakalpojums. Viņš norāda, ka pašreizējie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka asistenta pakalpojumu saņemšanas kārtību ir nepilnīgi, un nostāda personas ar invaliditāti, kuras neatbilst šiem noteikumiem nelabvēlīgākā situācijā, nekā pārējās personas ar invaliditāti.
"Piemēram personas, kurām ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, kuras cēlonis ir hroniska slimība, retas saslimšanas, sirds slimības u.c. iemesli neatbilst MK noteikumos paustajiem kritērijiem par asistenta pakalpojuma piešķiršanu," norāda Lejnieks-Puķe.
Viņš skaidro, ka Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības valstī tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Tomēr, viņaprāt, iepriekš aprakstītajā gadījumā personu ar invaliditāti loks, kam nepienākas asistenta pakalpojums, faktiski tiek diskriminēts no valsts puses".
Viņš skaidro, ka "šāda rīcība no likumdevēja puses noved pie situācijas, ka daļa personu ar invaliditāti nevar integrēties sabiedrībā - nedz aktīvi piedalīties darba tirgū, nedz apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus-, un tādējādi tiek sociāli atstumti no pārējās sabiedrības.
"Persona bez medicīniskās izglītības nevar vērtēt to, kuram nepieciešama asistenta palīdzība"
Šobrīd asistenta pakalpojumu personai ar I vai II invaliditātes grupu ir tiesības saņemt, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, nevis uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegtu atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, kā tas ir bijis līdz šim.
Ramonds uzskata, ka šādas normatīvo aktu izmaiņas drīzāk negatīvi ietekmē asistenta pakalpojuma saņemšanu, jo, kā zināms, sociālā dienesta darbiniekam, nav medicīniskās izglītības, un līdz ar to es uzskatu, ka persona bez medicīniskās izglītības nevar vērtēt vai personai ar invaliditāti ir vai nav nepieciešams asistenta pakalpojums.
Pēc Raimonda domām pareizāka bija vecā kārtība, kas pastāvēja līdz 2021. gada 1. jūlijam, jo VDEAVK strādā cilvēki ar medicīnisko izglītību, kas pavisam noteikti ir kompetentāki attiecībā uz cilvēka veselības jautājumiem.
