Pašvaldības neatbalsta LIZDA prasības. Vanaga: piedāvājums par pedagogu slodžu balansēšanu bija tikai priekšlikums
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) piedāvājums pedagogu darba slodzes balansēšanai ir ieteikuma forma, un to nevar uztvert kā prasības, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, komentējot pašvaldību reakciju.
LIZDA iepazīstināja partnerus ar priekšlikumiem par pedagogu darba slodzes balansēšanas turpināšanu, tostarp par ieteicamo pedagogu minimumu uz izglītojamo skaitu pirmsskolās. Pedagogu slodzes sadalījumā LIZDA aicina pašvaldības ņemt vērā mācību priekšmeta specifiku, līdzīgi kā ieviešot kompetencēs balstītu saturu, turklāt no 2025.gada 1.septembra palielinot stundu skaitu citiem pienākumiem uz mācību stundu rēķina.
Ieteikumi pašvaldībām sekoja, jo panāktais sarunās ar IZM nav apmierinājis arodbiedrību. Vienlaikus tā rēķinās, ka daļa pašvaldību varētu neņemt vērā ieteikto. "Tas arī bija līdzšinējā praksē. To, kas ir ieteicams, pašvaldības izvērtē, [vai var ieviest.] Tādas ir viņu tiesības," sacīja Vanaga.
Pašvaldības sliecas neatbalstīt LIZDA izvirzītās prasības slodžu balansēšanai. Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) daļu no prasībām novērtējusi kā neizpildāmas pret pašlaik nodarbināto pedagogu skaitu un pašvaldību budžeta iespējām.
LLPA atbalstījusi IZM piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanas principus valdībā virzīt kopā ar grozījumiem "Pedagogu darba samaksas noteikumos", kas paredz pedagogiem noteikt vienotu normālo darba laiku - 40 astronomiskās stundas nedēļā, sākot ar 2025.gada septembri.
LLPA arī pastāv uz IZM piedāvāto slodzes attiecību "65:35". Tā kā lielu daļu no pedagogu atalgojuma sedz pašvaldība, LLPA uzskata, ka LIZDA prasību izpilde būtiski apgrūtinātu vietvaru budžetus, ja lēmumam par slodžu sadalījumu neseko arī pieaugums finansējumā, ko novirzīt pedagogu algām.
Mazāk kritiska pozīcija par LIZDA uzturētajām prasībām slodžu balansēšanai ir Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). Tās skatījumā, par pedagogu darba slodzes noteikšanas principiem var spriest tikai tad, kad būs zināms mērķdotācijas aprēķināšanas princips. Tas palīdzēs saprast, ar kādu līdzekļu summu var rēķināties un ko atļauties apmaksāt.
Savukārt Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACNA) aicina LIZDA rēķināties ar reālo situāciju pašvaldībās, īpaši nelielajās lauku skolās. RACNA uzskata, ka LIZDA priekšlikumi radīs vajadzību palielināt skolotāju skaitu, kas speciālistu deficīta apstākļos praktiski nav iespējams. Vēl sarežģītāka situācija var veidoties pirmsskolas izglītības iestādēs.
Tā vietā slodžu izlīdzināšanai jābūt ļoti pakāpeniskai, lai neveidotos situācija, ka nav iespējams nodrošināt mācību programmas izpildi. RACNA uzskata, ka jebkādas izmaiņas pedagogu atalgojumā un slodžu balansēšanā no šā gada 1.septembra ir teju neiespējamas, jo šī gada budžetu sagatavošana pašvaldībām bija ļoti sarežģīta.
