"Ja Rīga bremzēs, būs slikti": Aigars Rostovskis par Vecrīgas atdzīvināšanu
Lai Vecrīgā atgrieztu dzīvību, kāda tur valdīja pirms pārdesmit gadiem, pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta Aigara Rostovska, domām, ir jāmaina Latvijas pašvaldību finansēšanas modelis, kura dēļ Rīga pašlaik zaudē līdz 150 miljoniem eiro ik gadu. Ne tikai Rīgas vietvara, bet arī visas pārējās Latvijas pašvaldības jāieinteresē attīstīt biznesu. Un tad būs labi visiem.
Tūrisma sezona ir sākusies, taču nevarētu teikt, ka Vecrīga būtu pilna ar ārzemju tūristiem – viesnīcu un restorānu īpašnieki sūdzas, ka tūrismu plūsma ir pārāk maza, lai varētu izdzīvot. Viņu teikto apstiprina agrākās izklaides vietas vecpilsētā, kas tagad ir slēgtas un kuru skatlogos redzami uzraksti „Iznomā”. Vecpilsēta kļūst aizvien tukšāka, bet kopumā izskatās, ka Rīga tūristu piesaistīšanā sāk atpalikt no Tallinas un Viļņas. Līdz ar to Lielais jautājums: „Kā atdzīvināt Vecrīgu?” To Jauns.lv vaicāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.
„Atceros, kad pirms gadiem 20-25, kad biju jaunāks. Vecrīga, un ne tikai Vecrīga, bet visa Rīga dunēja – naktsklubi strādāja, bija sajūta, ka pilsēta pulsē. Tagad mēs to esam pazaudējuši. Ja iekāptu Rīgas mēra vai vadības kurpēs, tad sev par mērķi uzliktu to, lai Vecrīga atgūst to impulsu. Ja Rīga ir Latvijas ekonomikas centrs, tad Vecrīga ir tāds kā pulss visai Rīgai kopumā,” saka Aigars Rostovskis, aicinot analizēt, kāpēc vecpilsētā tagad valda tāds panīkums.
Pirmais, ko, viņaprāt, vajadzētu darīt, būtu parunāt ar Vecrīgas namīpašniekiem, ar tiem, kuri vecpilsētā rosās – kas par iemeslu ir tam, ka pie daudzām ēkām redzam uzrakstus „Izīrē” un „Pārdod”: „Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā. Manuprāt, tam par iemeslu ir augstās nomas maksas, nekustamā īpašuma nodoklis un tamlīdzīgas lietas. Un te jau nonākam pie daudz sarežģītāka jautājuma par visu pašreizējo pašvaldības (finansējuma) modeli. Šobrīd sanāk tā, ka pašvaldību ienākumus pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kam seko tā saucamais Izlīdzināšanas fonds. Lielākā daļa Latvijas pašvaldību tiek dotēta. Un viens no galvenajiem, centrālais donors ir Rīga. Šādā veidā Rīga ik gadu pazaudē 120-150 miljonus eiro, ko tā atdod Izlīdzināšanas fondam. Ja mēs šo modeli pārdomātu, iedotu pašvaldībām motivāciju, ka tām paliktu arī biznesa nodokļi, nodokļi par cilvēkiem, kas tur strādā... Tad pašvaldības būtu motivētas noturēt un iesaistīt biznesu, un Rīga nepazaudētu šo naudu.” Tas savukārt Rīgai ļautu samazināt nekustamā īpašuma nodokli, kas samazinātu slogu Vecrīga strādājošo uzņēmēju un namīpašnieku finansiālo slogu, kas viņus mudinātu attīstīt biznesu.
„Tas nozīmē, ka mēs varētu piedāvāt daudz zemākas cenas, ka tirgotājiem, kas rosās Vecrīgas kafejnīcās un veikaliņos slodze būtu mazāka. Tur atgrieztos dzīvība. Tāpat daudz aktīvāk jāstrādā ar tūristu piesaisti. Tās ir divas galvenās lietas. Mums jāveido vide, lai šeit parādās kafejnīcas, visādas izklaides vietas, klubi, dažādas aktivitātes. Un tas ir mīnuss Rīgas vadībai, ka tas nenotiek. Ja attīstīsies Rīga, attīstīsies arī pārējā Latvija. Ja Rīga bremzēs, būs slikti. Šis ir izaicinājums!”
Kā Aigars Rostovskis saredz Vecrīgas „atdzīvināšanas” perspektīvas, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
