Mūsu lauksaimniekus citi Eiropā neaizstāvēs
Lauksaimnieki ir valsts labklājības un drošības pamats, ekonomikas attīstības virzītājs. Par to, ka lauksaimnieku intereses Eiropas Savienībā (ES) ir jāaizstāv, nav nekādu šaubu – jautājums, kā to visgudrāk darīt. Kā panākt, ka mūs saprot un no kopējās lauksaimniecības politikas ieguvēji ir gan lauksaimnieki, gan arī mūsu ekonomika un Latvijas iedzīvotāji.
Iestāšanās ES – pareizs solis
Šogad apritēja 20 gadu, kopš Latvija ir ES. Tā, neapšaubāmi, bija pareiza izvēle, un no tās visi esam bijuši tikai ieguvēji. Mums Latvijā patīk redzēt un runāt tikai par to, kas ir slikti, bet mums ir jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ES ir devusi gan iespējas, gan atbalstu. Taču ir jāstrādā tālāk. Latvijas uzdevums, īpaši pēdējos gados, nav vienkāršs. Esam maza valsts, kuru apdzīvo neliels skaits iedzīvotāju. Visi globālie izaicinājumi mums ir divkārt grūtāki, bet par atrašanos kaimiņos Krievijai un Baltkrievijai mēs maksājam ļoti bargu cenu. Pašlaik esam daudzu izaicinājumu priekšā. Mums ir jālīdzinās ar Eiropas lielvalstīm, bet mūsu situāciju ne vienmēr izprot, tāpēc mums jāpieliek milzīgi pūliņi, lai pārējās ES valstis sadzirdētu, ko mēs sakām, izprastu mūsu stāvokli un argumentus un pieņemtu tādus lēmumus, kas palīdz Latvijai, palīdz ES un vienlaikus kaitē Krievijai. Šādi lēmumi ir iespējami.
Jāizcērt birokrātijas brikšņi
Lauksaimniekiem domātais ES atbalsts nedrīkst kļūt par nepanesamu birokrātisko slogu. ES gaiteņos esmu cīnījies, lai mazinātu šo slogu, ko patlaban uzliek ES Kopējā lauksaimniecības politika un ar to saistītie dalībvalstu Stratēģiskie plāni līdz 2027. gadam. Ir jāpārskata neskaitāmie nosacījumi, kas pēdējos gados ir nepārdomāti uzlikti un jāatvēl pietiekams finansējums, lai kompensētu augsto standartu ievērošanu un vienlaikus konkurētu tirgū. Apstākļi nosacījumu maiņai pašlaik Latvijai ir labvēlīgi, jo neapmierināti ir ne tikai Latvijas zemnieki, skaļi protesti ir vairākās valstīs.
Saprātīgs zaļais kurss
Nenoliedzot zaļā kursa nepieciešamību, es iestājos par saprātīgiem lēmumiem. Latvijas ekonomika pašlaik nav gatava radikāliem lēmumiem. Mēs nevaram mazināt ražošanu, mēs budžetā neatradīsim papildu naudu kompensācijām, mēs nedrīkstam reģionos cilvēkus atstāt bez darba un iztikas. Šī pārkārtošanās nedrīkst notikt uz lauksaimnieku un mežsaimnieku rēķina. Vienas un tās pašas prasības Latvijai un citām Eiropas lielvalstīm rada ļoti dažādu ietekmi. Turklāt ES ražotāji ar augstajām labturības, kā arī vides aizsardzības prasībām ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar trešo valstu ražotājiem. Šo prasību dēļ ES ražotājiem ir grūti konkurēt ar trešo valstu produkciju.
Mūsu vietā citi to nedarīs
Šis laiks lauksaimniekiem ir grūts, ir neticība, nav viegli laiki. Šāda situācija lielā mērā diemžēl ir iepriekšējā perioda Latvijas kūtruma rezultāts, ilgtermiņa domāšanas trūkums un nespēja saprast, kā dokumentos uzrakstītais būs reāli izpildāms. Esmu viens no ministriem, kas regulāri personīgi piedalās Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdēs, lai formāli un neformāli, bet ļoti uzstājīgi iesaistītos izpratnes veicināšanā un pārmaiņu virzīšanā. Eiropas Komisijai ir jāveic pasākumi ātrai reakcijai uz pašreizējo situāciju lauksaimniecības nozarē visā Eiropas Savienībā. No pieredzes varu teikt, ka Latvijai ir iespējas tikt sadzirdētai, bet ir jāiegulda darbs, liela enerģija un pūles. Bez tā tik tiešām nekas nenotiks, un mūsu vietā to neviens cits nedarīs. Es to daru pašlaik kā zemkopības ministrs un varēšu paveikt arī kā Eiropas Parlamenta deputāts.
Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Zaļo un Zemnieku savienība.
