Rinkēvičs: Eiropai skaidri jāpauž, ka promaskaviešu atbalstīšana nav pieļaujama
Eiropas Savienībai (ES) ir jādod skaidrs vēstījums Krievijai par nepieļaujamību turpināt atbalstu separātistiem Ukrainā, Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās laikā paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs arī norādīja, ka jāturpina dialoga centieni ar Krieviju, vienlaikus sagatavojot priekšlikumus tālākiem ierobežojošiem pasākumiem gadījumā, ja situācija turpinās pasliktināties. Baltijas un Beniluksa valstu ministri pauda apņēmību turpināt atbata sniegšanu Ukrainai.
Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās norisinājās Tallinā. Ministru sarunās nozīmīgu vietu ieņēma situācijas pasliktināšanās konflikta zonā Ukrainā analīze. Saistībā ar 9.februārī paredzēto ES valstu ārlietu ministru sanāksmi Briselē – Ārlietu padomi, kur plānots spriest par ES reakciju uz konflikta saasināšanos, ministri bija vienisprātis par nepieciešamību ES vienoti reaģēt uz notikušo karadarbības eskalāciju.
Ministri apsprieda arī aktuālus Eiropas Savienības un starptautiskās politikas jautājumus. ES konkurētspējas un vienotā digitālā tirgus izveides kontekstā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs akcentēja Latvijas kā šajā pusgadā ES Padomē prezidējošās valsts lomu minētās tēmas attīstībā.
"Digitālā dienas kārtība ir viena no mūsu ES prezidentūras prioritātēm. Mēs strādāsim, lai virzītu uz priekšu tādu jautājumu risināšanu kā e-pārvaldes un e-komercijas plašāka ieviešana, barjeru mazināšana interneta izmantošanā, personas datu aizsardzība virtuālajā vidē, kā arī kiberapdraudējumu novēršana", sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
Pārrunājot ES Austrumu partnerības iniciatīvu, Rinkēvičs norādīja, ka maijā plānotajam Rīgas samitam ir jāsniedz spēcīgs signāls par ES ieinteresētību turpināt šo svarīgo iniciatīvu. "Ņemot vērā Austrumu partnerības sešu valstu atšķirīgo situāciju un gatavību tuvināties ES, ir nepieciešams veidot individuālu pieeju katrai no šīm valstīm. Valstīm, kuras parakstījušas Asociācijas un Brīvās tirdzniecības līgumus, - Gruzijai, Moldovai un Ukrainai - ir jāsniedz praktisks atbalsts šo līguma noteikumu piemērošanā, kā arī jāstrādā pie vīzu režīma atvieglojumu sagatavošanas. Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai no ES puses jāpiedāvā tādi sadarbības priekšlikumi, kas atbilst šo valstu interesēm un vēlmēm", sanāksmē izteicās Latvijas ārlietu ministrs.
Sanāksmē tika pārrunātas arī norises ES Dienvidu kaimiņu reģionā, situācija Irākā un Sīrijā, kā arī Tuvo Austrumu konflikta noregulējuma perspektīvas. Ministri apsprieda arī jaunas ES drošības stratēģijas izveidi, kā arī sarunas par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības vienošanās ( TTIP) noslēgšanu starp ES un ASV.
Beniluksa valstu grupā ietilpst Beļģija, Luksemburga un Nīderlande. Lietuvu ārlietu ministru sanāksmē Tallinā pārstāvēja Lins Linkevičs (Linas Linkevičius), Igauniju - Keita Pentuse-Rosimannusa (Keit Pentus-Rosimannus), Luksemburgu - Žans Aselborns (Jean Asslborn), Beļģiju - Didjē Reinderss (Didier Reynders) un Nīderlandi - Berts Kūnderss (Bert Koenders).
